Tiesu mācībstunda VID: Kāpēc dienesta atteikumi izmaksāt Covid-19 atbalstu bieži ir bijuši prettiesiski

Lauris Klagišs • 2026. gada 2. marts

✔️ Pēdējo mēnešu laikā Latvijas administratīvās tiesas ir pieņēmušas virkni būtisku nolēmumu, kas met ēnu uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kompetenci un attieksmi krīzes laikā. Administratīvā apgabaltiesa un Senāts vairākkārt lēmuši par labu nodokļu maksātājiem, atzīstot VID rīcību par prettiesisku. Šie spriedumi atklāj sistēmisku problēmu – dienesta tieksmi uz formālismu, ignorējot likuma garu un patieso uzņēmējdarbības realitāti. Zemāk aplūkojam izplatītākās VID kļūdas un sniedzam padomus uzņēmējiem, kā aizstāvēt savas tiesības.

 

✔️ Viena no smagākajām tiesu atziņām ir vērsta pret VID darba stilu. Tiesa ir norādījusi, ka dienests nedrīkstēja atbalsta pieteikumus vērtēt tikai formāli, balstoties vien uz uzņēmēja iesniegto juridisko pamatojumu. Procesuālā taisnīguma princips nosaka, ka valsts iestādei ir jābūt "zinošākajai pusei". Ja uzņēmējs kļūdījies pamatojumā vai nav norādījis precīzu kritēriju, VID pienākums bija pēc savas iniciatīvas piemērot to tiesību normu, kas ļauj sasniegt taisnīgāko rezultātu. Ja pastāvēja iespēja saņemt atbalstu pēc cita kritērija, VID bija jānoskaidro papildu apstākļi, nevis automātiski jāatsaka .

 

✔️ VID bieži atteica atbalstu, argumentējot, ka konkrētajai nozarei nebija noteikts tiešs valdības aizliegums strādāt. Senāts šo šauro interpretāciju ir sagrāvis, norādot, ka ierobežojumi var būt arī netieši (pastarpināti). Tiesa uzsvēra, ka likumdevējs apzināti nelietoja vārdu "tieši", tādēļ atbalsts pienākas arī tiem, kuru darbību ietekmēja partneru dīkstāve. Piemēram, tulkam, kurš strādāja ar izmeklēšanas iestādēm, atbalsts pienācās, jo tiesu darba un konvojēšanas apturēšana tieši ietekmēja viņa pasūtījumu apjomu. Vai arī, apsardzes kompānijai, kas apsargāja slēgtas spēļu zāles, atbalstu nevarēja liegt tikai tāpēc, ka pašiem apsargiem nebija aizliegts strādāt - ja nav ko apsargāt, nav arī ieņēmumu.

 

✔️ Īpaši kritiski vērtējama VID pieeja apgrozījuma krituma aprēķināšanā. VID izmantoja PVN deklarāciju datus, kuros parādās arī saņemtie avansa maksājumi, tādējādi mākslīgi "uzpūšot" uzņēmuma apgrozījumu un liedzot atbalstu. Tiesa norādīja, ka apgrozījums jārēķina saskaņā ar Gada pārskatu likumu – ieņēmumus atzīstot brīdī, kad prece nodota vai pakalpojums sniegts, nevis kad saņemta nauda. Šī VID "metodika" daudziem uzņēmumiem nepamatoti liedza izdzīvošanai nepieciešamos līdzekļus.

 

✔️ Vēl viens VID atteikuma iemesls bija formāla uzņēmuma darbības veida (NACE koda) atrašanās neatbalstāmo nozaru sarakstā. Senāts atzina: ja uzņēmums šajā "melnā saraksta" nozarē faktiski nav darbojies, atbalstu liegt nedrīkst. Pat ja darbība notikusi gan atbalstāmā, gan neatbalstāmā nozarē, tiesības uz atbalstu par atļauto daļu saglabājas.

 

Tiesu mācībstunda VID: Kāpēc dienesta atteikumi izmaksāt Covid-19 atbalstu bieži ir bijuši prettiesiski
Amatpersonu filmēšana: Tiesiskie aspekti un iedzīvotāju pienākumi
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. februāris
Kameras ieslēgšana, sastopoties ar valsts vai pašvaldības iestādes darbinieku, ir kļuvusi par ierastu praksi, taču ne vienmēr tā ir juridiski pamatota.
Revolūcija vai birokrātisks strupceļš: Vai 10 darbdienu termiņš iestādēm ir reāls
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 26. februāris
No 2026. gada 1. marta Latvijas valsts pārvaldē stāsies spēkā būtiski grozījumi Iesniegumu likumā. To galvenais mērķis ir paātrināt komunikāciju starp iedzīvotāju un valsti, samazinot standarta atbildes sniegšanas laiku no viena mēneša uz 10 darbdienām.
Tiesa samazina VDI piemēroto sodu: kāpēc darba līguma parakstīšanas process ir izšķirošs
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 25. februāris
Nesenais Rīgas pilsētas tiesas spriedums lietā Nr. Lieta Nr.16023000061724.1 kalpo kā svarīgs atgādinājums darba devējiem par to, cik būtiski ir ne tikai sagatavot darba tiesiskos dokumentus, bet arī nodrošināt to juridiski korektu noformēšanu pirms darbinieka pielaišanas pie darba.
Kā nopelnīt uz VID kļūdām: Atgūstiet naudu ar 10% gadā (labāk nekā bankas depozīts)
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 24. februāris
Mūsu advokātu birojs regulāri seko līdzi tiesu praksei un publicē spriedumus lietās, kurās Valsts ieņēmumu dienests (VID) zaudē nodokļu maksātājiem.
Google Maps — jaunais policijas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. februāris
Kurzemes apgabaltiesas spriedums lietā Nr. 1A330055825 ir spilgts atgādinājums tam, ka tiesiskā valstī policijas fiksēts fakts nav akmenī kalta patiesība, ja tas nesakrīt ar realitāti uz ceļa.
Aplikācija
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 19. februāris
Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2026. gada 18. februārī publicēja jauno mobilo lietotni "Mans VID". Lai gan solījumi par ērtu čeku iesniegšanu un nodokļu grāmatiņas pārvaldību izklausās pievilcīgi, pirmie lietotāju testi iezīmē drūmu ainu – lietotne šobrīd drīzāk ir izaicinājums pacietībai, nevis palīgs.
Būvvaldes nolaidība un arhitekta nekompetence: Kurš maksās par 200 000 eiro vērtu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 18. februāris
Nesenais Administratīvās rajona tiesas spriedums lietā Nr. A420167925 ir skaudrs stāsts par to, kā parasts iedzīvotājs var kļūt par ķīlnieku sistēmai, kurā neviens ne par ko neatbild.
Vai Lexu un citi mākslīgā intelekta rīki aizstās advokātus
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 17. februāris
Daudzi man jautā, kur es ikdienā meklēju un atrodu tik daudz interesantus spriedumus, ko analizēt. Atbilde slēpjas tehnoloģijās — esmu savā darbā ieviesis mūsdienīgus rīkus, kas ļauj juridisko izpēti veikt pilnīgi citā līmenī.
Uzvara tiesā: Valdes locekļa atbildība nav automātiska – grāmatvedības dokumentu trūkums vēl nenozīm
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 16. februāris
Mūsu birojs nesen guva nozīmīgu uzvaru Kurzemes apgabaltiesā lietā, kas skar kritisku jautājumu ikvienam uzņēmējam: vai valdes loceklis personīgi atbild par visiem uzņēmuma parādiem, ja maksātnespējas procesa administratoram nav nodoti visi grāmatvedības dokumenti?
Īrnieka izlikšana parādu dēļ: Kas jāzina izīrētājam
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. februāris
Kopš 2021. gada, kad stājās spēkā jaunais Dzīvojamo telpu īres likums, tiesiskās attiecības starp izīrētāju un īrnieku ir kļuvušas skaidrākas un prognozējamākas.