Tiesu mācībstunda VID: Kāpēc dienesta atteikumi izmaksāt Covid-19 atbalstu bieži ir bijuši prettiesiski

Lauris Klagišs • 2026. gada 2. marts

✔️ Pēdējo mēnešu laikā Latvijas administratīvās tiesas ir pieņēmušas virkni būtisku nolēmumu, kas met ēnu uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kompetenci un attieksmi krīzes laikā. Administratīvā apgabaltiesa un Senāts vairākkārt lēmuši par labu nodokļu maksātājiem, atzīstot VID rīcību par prettiesisku. Šie spriedumi atklāj sistēmisku problēmu – dienesta tieksmi uz formālismu, ignorējot likuma garu un patieso uzņēmējdarbības realitāti. Zemāk aplūkojam izplatītākās VID kļūdas un sniedzam padomus uzņēmējiem, kā aizstāvēt savas tiesības.

 

✔️ Viena no smagākajām tiesu atziņām ir vērsta pret VID darba stilu. Tiesa ir norādījusi, ka dienests nedrīkstēja atbalsta pieteikumus vērtēt tikai formāli, balstoties vien uz uzņēmēja iesniegto juridisko pamatojumu. Procesuālā taisnīguma princips nosaka, ka valsts iestādei ir jābūt "zinošākajai pusei". Ja uzņēmējs kļūdījies pamatojumā vai nav norādījis precīzu kritēriju, VID pienākums bija pēc savas iniciatīvas piemērot to tiesību normu, kas ļauj sasniegt taisnīgāko rezultātu. Ja pastāvēja iespēja saņemt atbalstu pēc cita kritērija, VID bija jānoskaidro papildu apstākļi, nevis automātiski jāatsaka .

 

✔️ VID bieži atteica atbalstu, argumentējot, ka konkrētajai nozarei nebija noteikts tiešs valdības aizliegums strādāt. Senāts šo šauro interpretāciju ir sagrāvis, norādot, ka ierobežojumi var būt arī netieši (pastarpināti). Tiesa uzsvēra, ka likumdevējs apzināti nelietoja vārdu "tieši", tādēļ atbalsts pienākas arī tiem, kuru darbību ietekmēja partneru dīkstāve. Piemēram, tulkam, kurš strādāja ar izmeklēšanas iestādēm, atbalsts pienācās, jo tiesu darba un konvojēšanas apturēšana tieši ietekmēja viņa pasūtījumu apjomu. Vai arī, apsardzes kompānijai, kas apsargāja slēgtas spēļu zāles, atbalstu nevarēja liegt tikai tāpēc, ka pašiem apsargiem nebija aizliegts strādāt - ja nav ko apsargāt, nav arī ieņēmumu.

 

✔️ Īpaši kritiski vērtējama VID pieeja apgrozījuma krituma aprēķināšanā. VID izmantoja PVN deklarāciju datus, kuros parādās arī saņemtie avansa maksājumi, tādējādi mākslīgi "uzpūšot" uzņēmuma apgrozījumu un liedzot atbalstu. Tiesa norādīja, ka apgrozījums jārēķina saskaņā ar Gada pārskatu likumu – ieņēmumus atzīstot brīdī, kad prece nodota vai pakalpojums sniegts, nevis kad saņemta nauda. Šī VID "metodika" daudziem uzņēmumiem nepamatoti liedza izdzīvošanai nepieciešamos līdzekļus.

 

✔️ Vēl viens VID atteikuma iemesls bija formāla uzņēmuma darbības veida (NACE koda) atrašanās neatbalstāmo nozaru sarakstā. Senāts atzina: ja uzņēmums šajā "melnā saraksta" nozarē faktiski nav darbojies, atbalstu liegt nedrīkst. Pat ja darbība notikusi gan atbalstāmā, gan neatbalstāmā nozarē, tiesības uz atbalstu par atļauto daļu saglabājas.

 

Tiesu mācībstunda VID: Kāpēc dienesta atteikumi izmaksāt Covid-19 atbalstu bieži ir bijuši prettiesiski
VID algoritmu slazdā: Kā aizstāvēt savas tiesības, pārdodot personīgo mežu?
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. augusts
Pēdējā laikā esmu novērojis ārkārtīgi satraucošu un juridiski brāķīgu tendenci no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) puses.
CSDD datu noplūde: VDAR sods var sasniegt 20 miljonus eiro
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 26. augusts
Saistībā ar neseno CSDD datu noplūdi publiskajā telpā izskan pamatoti minējumi par sekām un atbildību.
Digitālā ilūzija un reālie parādi
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 25. augusts
Kriptovalūtu pasaule bieži šķiet kā vieta, kur digitālie aktīvi parādās un pazūd sekundes simtdaļās.
Formāla pieeja vai valsts patvaļa
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 25. augusts
Bieži nākas saskarties ar situācijām, kurās valsts iestādes demonstrē klaju formālismu, taču nesens Latvijas Republikas Senāta lēmums izgaismo īpaši satraucošu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) praksi.
Valsts meža dienesta patvaļa
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 24. augusts
Ikdienas praksē nereti saskaramies ar situācijām, kad valsts iestādes, aizbildinoties ar dabas aizsardzību, patvaļīgi un nepamatoti ierobežo personu tiesības rīkoties ar savu īpašumu.
Būtiskas izmaiņas nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem no 19. augusta
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. augusts
Sākot ar 2026. gada 19. augustu, stājas spēkā nozīmīgi grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā.
CSDD par datu noplūdi klusē
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. augusts
Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR), ja incidenta riska novērtējumā secināts augsts risks, CSDD ir pienākums bez nepamatotas kavēšanās par to paziņot katram skartajam datu subjektam. Manuprāt, tas nebūtu nemaz tik sarežģīti, ņemot vērā, ka CSDD rīcībā ir mūsu kontaktinformācija un šāds paziņojums varēt
CSDD datu noplūde: Kas jāzina ikvienam autovadītājam vai transportlīdzekļa īpašniekam par savām datu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 19. augusts
Nesenais kiberuzbrukums Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) ir kļuvis par vienu no nopietnākajiem informācijas drošības incidentiem valsts vēsturē.
Maksātnespējas administratoru atbildība: kad prasības pret bijušajām valdēm kļūst par līdzekļu izšķē
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 14. augusts
Nesenā Rīgas pilsētas tiesas spriedumā lietā Nr. C771579125 atklājas satraucoša tendence maksātnespējas procesu pārvaldībā – administratoru centieni piedzīt zaudējumus no bijušajām valdes loceklēm, balstoties uz nepamatotiem un nespecifiskiem apgalvojumiem par grāmatvedības dokumentu "nenodošanu".
Gudra nodokļu plānošana, jeb kā legāli ietaupīt, pārdodot nekustamo īpašumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Nekustamā īpašuma pārdošana var būt finansiāli ļoti izdevīgs darījums, taču bieži vien pārdevēji piemirst par būtisku izdevumu pozīciju – iedzīvotāju ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma.