Par nesamērīgi ilgu valsts amatpersonu personas datu apstrādi
2023. gada 29. augusts
- Likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” ir noteikts, ka valsts amatpersonu deklarācijās norādītos publiskojamos datus Valsts ieņēmumu dienests publicē elektroniskā veidā. Ne šajā, ne citos likumos nav noteikts maksimālais publikācijas termiņš, līdz ar to šie dati publiski pieejamā vietnē https://www6.vid.gov.lv/VAD faktiski tiek publicēti mūžīgi.
- Minēšu konkrētu piemēru – persona 2005. gadā aptuveni trīs mēnešus pastrādāja Valsts ieņēmumu dienestā, un saskaņā ar iepriekš minēto regulējumu bija spiests iesniegt amatpersonas deklarāciju. Neskatoties, ka kopš tā laika ir pagājuši vairāk kā 18 gadi, un minētā persona pēc tam vairs nekad nav bijusi valsts amatpersonas statusā, šie 18 gadus atpakaļ deklarētie dati (naudas uzkrājumi, amats, informācija par radiniekiem un nekustamajiem īpašumiem), joprojām ir publiski pieejami.
- Manā ieskatā, tik ilga informācijas glabāšana publiskā datu bāzē ir nesamērīga un neatbilstoša Vispārīgās datu aizsardzības Regulas pamatprincipiem un Satversmes 96. pantam, kurš nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.
- Šobrīd tiesību aktos nav noteikts deklarāciju publiskās pieejamības termiņš. Turklāt publiski pieejamas ir gan tādu valsts amatpersonu deklarācijas, kuras jau sen beigušas pildīt amata pienākumus, gan pat mirušu valsts amatpersonu deklarācijas. Ņemot vērā, ka šajā gadījumā nav tiesiska pamata (leģitīma mērķa) šo personas datu publiskai pieejamībai, likumdevējs varēja noteikt, ka deklarācijas ir publiski pieejamas tikai noteiktu laiku no attiecīgās deklarācijas publicēšanas dienas.
- Ja vēl kādai bijušajai valsts amatpersonai šāds regulējums šķiet neatbilstošs Satversmei, aicinu sazināties, lai sagatavotu kopīgu Konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai - atzīt likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 26. panta sesto daļu par neatbilstošu Satversmes 96. pantam.
No šodienas Latvijā stājas spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas būtiski saīsinās alkohola tirdzniecības laiku veikalos.
Populārā mākslīgā intelekta (MI) tērzēšanas robota ChatGPT un citu līdzīgu rīku straujā izplatība ir radījusi jaunas iespējas, bet vienlaikus arī jaunus juridiskus un konfidencialitātes riskus.
Kriptovalūtas no tehnoloģiju entuziastu hobija ir kļuvušas par nopietnu investīciju aktīvu, kas piesaista gan privātpersonu, gan uzņēmumu interesi. Tomēr līdz ar potenciālo peļņu nāk arī pienākumi pret valsti.
Mūsdienu pasaulē praktiski katra mūsu darbība atstāj digitālu pēdu nospiedumu. Saziņa, komercija, sociālā dzīve – tas viss tiek glabāts mūsu datoros, viedtālruņos un mākoņkrātuvēs.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņojums par ieceri izmantot modernu Izraēlas uzņēmuma "Cellebrite" izstrādātu programmatūru nodokļu nemaksātāju identificēšanai ir radījis plašu rezonansi sabiedrībā.
Daudziem Latvijas iedzīvotājiem "Superbingo" vai "Latloto" biļešu iegāde ir iknedēļas rituāls – neliels cerību stariņš un nevainīga izklaide.
Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs pārstāv savus klientus nekustamā īpašuma jautājumos un sniedz šādus pakalpojumus ...
Jebkura uzņēmuma izaugsme ir cieši saistīta ar tā partneru tīklu. Izvēloties stratēģiski svarīgu piegādātāju, izplatītāju vai ārpakalpojumu sniedzēju, jūs veidojat attiecības, no kurām var būt atkarīga jūsu ražošanas nepārtrauktība, pakalpojumu kvalitāte un reputācija klientu acīs.
Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku un veicinātu caurspīdīgāku finanšu sistēmu, Latvijā tiek ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā attiecībā uz skaidras naudas darījumiem. Jaunā kārtība paredz, ka bankas un citas finanšu iestādes sniegs Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par klientu veiktajiem lielāka apjoma skai
Latvijas tiesiskajā regulējumā ir skaidri noteikti stingri ierobežojumi fizisko personu jeb patērētāju kreditēšanas reklāmai. Šo normu mērķis ir cēls – pasargāt patērētājus no pārsteidzīgas un neapdomīgas aizņemšanās, kas var novest pie pārmērīgām parādsaistībām.