Par nesamērīgi ilgu valsts amatpersonu personas datu apstrādi
2023. gada 29. augusts
- Likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” ir noteikts, ka valsts amatpersonu deklarācijās norādītos publiskojamos datus Valsts ieņēmumu dienests publicē elektroniskā veidā. Ne šajā, ne citos likumos nav noteikts maksimālais publikācijas termiņš, līdz ar to šie dati publiski pieejamā vietnē https://www6.vid.gov.lv/VAD faktiski tiek publicēti mūžīgi.
- Minēšu konkrētu piemēru – persona 2005. gadā aptuveni trīs mēnešus pastrādāja Valsts ieņēmumu dienestā, un saskaņā ar iepriekš minēto regulējumu bija spiests iesniegt amatpersonas deklarāciju. Neskatoties, ka kopš tā laika ir pagājuši vairāk kā 18 gadi, un minētā persona pēc tam vairs nekad nav bijusi valsts amatpersonas statusā, šie 18 gadus atpakaļ deklarētie dati (naudas uzkrājumi, amats, informācija par radiniekiem un nekustamajiem īpašumiem), joprojām ir publiski pieejami.
- Manā ieskatā, tik ilga informācijas glabāšana publiskā datu bāzē ir nesamērīga un neatbilstoša Vispārīgās datu aizsardzības Regulas pamatprincipiem un Satversmes 96. pantam, kurš nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.
- Šobrīd tiesību aktos nav noteikts deklarāciju publiskās pieejamības termiņš. Turklāt publiski pieejamas ir gan tādu valsts amatpersonu deklarācijas, kuras jau sen beigušas pildīt amata pienākumus, gan pat mirušu valsts amatpersonu deklarācijas. Ņemot vērā, ka šajā gadījumā nav tiesiska pamata (leģitīma mērķa) šo personas datu publiskai pieejamībai, likumdevējs varēja noteikt, ka deklarācijas ir publiski pieejamas tikai noteiktu laiku no attiecīgās deklarācijas publicēšanas dienas.
- Ja vēl kādai bijušajai valsts amatpersonai šāds regulējums šķiet neatbilstošs Satversmei, aicinu sazināties, lai sagatavotu kopīgu Konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai - atzīt likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 26. panta sesto daļu par neatbilstošu Satversmes 96. pantam.
Valsts un Eiropas Savienības atbalsta programmas energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz zaļo enerģiju kļūst arvien pieprasītākas.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā ikdienas praksē ar apskaužamu neatlaidību turpina izmantot likumā iestrādātos mehānismus, lai vērstos pret uzņēmumu valdes locekļiem personīgi, tādējādi mēģinot piedzītu juridiskās personas nokavētos nodokļu maksājumus.
Sabiedrībā un uzņēmēju vidū nereti valda uzskats, ka strīdi ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir sarežģīti un bieži noslēdzas tikai ar ilgstošu tiesāšanos.
Jau divdesmit gadus praktizējot jurisprudencē, bieži nākas saskarties ar situācijām, kad valsts iestādes aizbildinās ar formāliem likuma burtiem, ignorējot reālos uzņēmējdarbības zaudējumus.
Valsts pārvaldes iestāžu lēmumi bieži tiek uztverti kā neapstrīdama patiesība, taču realitāte, ar kuru saskaramies administratīvajās tiesās, parāda gluži citu ainu.
Pēdējo trīs gadu laikā, no 2023. līdz 2026. gadam, apkopotā tiesu prakse atklāj būtisku tendenci strīdos starp patērētājiem un akciju sabiedrību “Gaso”.
Sarežģītas darba tiesiskās attiecības, jo īpaši iestāžu vai uzņēmumu reorganizācijas laikā, bieži pāraug konfliktos.
Rokoties tiesu prakses datubāzē, nejauši atradu pavedienu, kas aizveda pie lietas materiāliem, starp kuriem bija arī Rīgas pilsētas tiesas spriedums civillietā Nr. C-09607-24/105.
Juridiskajā praksē ikdiena bieži paiet, cīnoties par klientu tiesībām pret valsts iestāžu formālu pieeju vai kļūdām.
Plānojot ārvalstu braucienus, ceļojumu apdrošināšana ir kļuvusi par neatņemamu drošības garantu.