Par nesamērīgi ilgu valsts amatpersonu personas datu apstrādi
2023. gada 29. augusts
- Likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” ir noteikts, ka valsts amatpersonu deklarācijās norādītos publiskojamos datus Valsts ieņēmumu dienests publicē elektroniskā veidā. Ne šajā, ne citos likumos nav noteikts maksimālais publikācijas termiņš, līdz ar to šie dati publiski pieejamā vietnē https://www6.vid.gov.lv/VAD faktiski tiek publicēti mūžīgi.
- Minēšu konkrētu piemēru – persona 2005. gadā aptuveni trīs mēnešus pastrādāja Valsts ieņēmumu dienestā, un saskaņā ar iepriekš minēto regulējumu bija spiests iesniegt amatpersonas deklarāciju. Neskatoties, ka kopš tā laika ir pagājuši vairāk kā 18 gadi, un minētā persona pēc tam vairs nekad nav bijusi valsts amatpersonas statusā, šie 18 gadus atpakaļ deklarētie dati (naudas uzkrājumi, amats, informācija par radiniekiem un nekustamajiem īpašumiem), joprojām ir publiski pieejami.
- Manā ieskatā, tik ilga informācijas glabāšana publiskā datu bāzē ir nesamērīga un neatbilstoša Vispārīgās datu aizsardzības Regulas pamatprincipiem un Satversmes 96. pantam, kurš nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.
- Šobrīd tiesību aktos nav noteikts deklarāciju publiskās pieejamības termiņš. Turklāt publiski pieejamas ir gan tādu valsts amatpersonu deklarācijas, kuras jau sen beigušas pildīt amata pienākumus, gan pat mirušu valsts amatpersonu deklarācijas. Ņemot vērā, ka šajā gadījumā nav tiesiska pamata (leģitīma mērķa) šo personas datu publiskai pieejamībai, likumdevējs varēja noteikt, ka deklarācijas ir publiski pieejamas tikai noteiktu laiku no attiecīgās deklarācijas publicēšanas dienas.
- Ja vēl kādai bijušajai valsts amatpersonai šāds regulējums šķiet neatbilstošs Satversmei, aicinu sazināties, lai sagatavotu kopīgu Konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai - atzīt likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 26. panta sesto daļu par neatbilstošu Satversmes 96. pantam.


Būt valdes loceklim nav tikai prestižs amats, bet arī nopietna juridiska atbildība, kas var skart jūsu personīgo maku. Viens no bīstamākajiem punktiem Latvijas likumdošanā ir brīdis, kad uzņēmuma nodokļu parāds pārsniedz noteiktu slieksni, ļaujot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) vērsties tieši pret valdes locekļa privāt

✔️ Pēdējā laikā administratīvās tiesas un Senāts arvien biežāk ir spiesti labot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieļautās kļūdas, norādot uz iestādes nepieļaujami formālo pieeju lēmumu pieņemšanā. Jaunākā Senāta judikatūra liecina par sistēmisku problēmu – VID tendenci ignorēt uzņēmējdarbības ekonomisko realitāti par labu vienkāršotai, "Excel tabulu" administrēšanai. Viens no spilgtākajiem piemēriem šai tendencei ir 2025. gada 30. decembra Senāta spriedums lietā SKA-86/2025, kurā Augstākā tiesa kārtējo reizi bija spiesta iejaukties strīdā par valsts atbalsta piešķiršanu, norādot, ka nodokļu administrācija nepareizi interpretē jēdzienu "apgrozījums". ✔️ Konkrētajā lietā strīds izcēlās par valsts atbalstu Covid-19 krīzes skartam tirdzniecības centra pārvaldniekam, SIA "SKAI PLUSS". Uzņēmums bija piešķīris būtiskas atlaides saviem nomniekiem (veikaliem), kuriem valstī noteikto ierobežojumu dēļ bija liegta iespēja strādāt, tādējādi faktiski samazinot savus ieņēmumus. VID atteica atbalstu, pamatojoties uz formālu aprēķinu: dienests skatījās tikai uz PVN deklarācijas 40. aili ("Kopējā darījumu vērtība"), neņemot vērā vēlāk izrakstītos kredītrēķinus (atlaides). VID arguments bija administratīvi ērts – ņemot vērā katra uzņēmuma grāmatvedības specifiku, atbalsta piešķiršanas process būtu pārāk lēns. Tomēr tiesa šādu pieeju noraidīja. Senāts uzsvēra, ka VID nedrīkst rīkoties formāli un tam ir pienākums vērtēt individuālos apstākļus, lai sasniegtu taisnīgu rezultātu. ✔️ Šis spriedums izgaismo būtisku VID darba trūkumu – nespēju vai nevēlēšanos iedziļināties darījumu ekonomiskajā būtībā. Nepareiza tiesību normu piemērošana. Senāts konstatēja, ka strīdā bija jāpiemēro tās tiesību normas, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas brīdī, nevis tās, kuras VID un apgabaltiesa piemēroja vēlāk (kad noteikumi jau bija mainīti par sliktu uzņēmējam). Apgrozījuma patiesā izpratne. Senāts norādīja, ka jēdziens "apgrozījums" ir jāinterpretē pēc būtības – atbilstoši Gada pārskatu likumam, kas atspoguļo reālo saimniecisko darbību, nevis tikai šaurā PVN deklarācijas ailē ierakstīto ciparu. Sistēmiska kļūda. Šis nav izolēts gadījums. Spriedumā Senāts atsaucas uz vairākām citām nesenām lietām (SKA-16/2025, SKA-70/2025), kurās jau iepriekš nostiprināta atziņa, ka VID metodika apgrozījuma krituma aprēķināšanā ir bijusi kļūdaina. ✔️ Šis nolēmums ir skaidrs signāls: VID lēmums nav galīgā patiesība. Kā redzams no tiesu prakses, dienests bieži kļūdās, izvēloties vienkāršāko, nevis tiesisko ceļu. Būtiski ir arī tas, ka Senāts atzina – atbalstu var izmaksāt arī pēc Eiropas Komisijas noteiktajiem termiņiem, ja atteikums sākotnēji bijis prettiesisks. Tas paver durvis daudziem uzņēmējiem cīnīties par savām tiesībām pat tad, ja šķiet, ka "vilciens ir aizgājis". Ja jūsu uzņēmums ir saskāries ar nepamatotu VID lēmumu vai formālu atteikumu, kas neatbilst faktiskajai situācijai, aicinām vērsties pie kvalificētiem advokātiem. Tiesu prakse rāda – taisnību ir iespējams panākt.








