Par nesamērīgi ilgu valsts amatpersonu personas datu apstrādi
2023. gada 29. augusts
- Likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” ir noteikts, ka valsts amatpersonu deklarācijās norādītos publiskojamos datus Valsts ieņēmumu dienests publicē elektroniskā veidā. Ne šajā, ne citos likumos nav noteikts maksimālais publikācijas termiņš, līdz ar to šie dati publiski pieejamā vietnē https://www6.vid.gov.lv/VAD faktiski tiek publicēti mūžīgi.
- Minēšu konkrētu piemēru – persona 2005. gadā aptuveni trīs mēnešus pastrādāja Valsts ieņēmumu dienestā, un saskaņā ar iepriekš minēto regulējumu bija spiests iesniegt amatpersonas deklarāciju. Neskatoties, ka kopš tā laika ir pagājuši vairāk kā 18 gadi, un minētā persona pēc tam vairs nekad nav bijusi valsts amatpersonas statusā, šie 18 gadus atpakaļ deklarētie dati (naudas uzkrājumi, amats, informācija par radiniekiem un nekustamajiem īpašumiem), joprojām ir publiski pieejami.
- Manā ieskatā, tik ilga informācijas glabāšana publiskā datu bāzē ir nesamērīga un neatbilstoša Vispārīgās datu aizsardzības Regulas pamatprincipiem un Satversmes 96. pantam, kurš nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.
- Šobrīd tiesību aktos nav noteikts deklarāciju publiskās pieejamības termiņš. Turklāt publiski pieejamas ir gan tādu valsts amatpersonu deklarācijas, kuras jau sen beigušas pildīt amata pienākumus, gan pat mirušu valsts amatpersonu deklarācijas. Ņemot vērā, ka šajā gadījumā nav tiesiska pamata (leģitīma mērķa) šo personas datu publiskai pieejamībai, likumdevējs varēja noteikt, ka deklarācijas ir publiski pieejamas tikai noteiktu laiku no attiecīgās deklarācijas publicēšanas dienas.
- Ja vēl kādai bijušajai valsts amatpersonai šāds regulējums šķiet neatbilstošs Satversmei, aicinu sazināties, lai sagatavotu kopīgu Konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai - atzīt likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 26. panta sesto daļu par neatbilstošu Satversmes 96. pantam.
Viesmīlības nozarē un sabiedrībā kopumā jau gadiem ilgi pastāv viena no noturīgākajām juridiskajām dilemmām – vai no dzeramnaudas, ko viesmīlis saņem par labu apkalpošanu, ir jāmaksā nodokļi?
Eiropas Savienībā tiek virzīts pretrunīgi vērtēts regulas priekšlikums (COM(2022) 209), kura mērķis ir cīņa pret bērnu seksuālas izmantošanas materiālu (CSAM) tiešsaistē.
Administratīvā apgabaltiesa 2025. gada 14. augustā ir pasludinājusi spriedumu lietā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķinu ienākumiem no virtuālās valūtas atsavināšanas.
No 2026. gada 1. janvāra Latvijā, tāpat kā visā Eiropas Savienībā, stāsies spēkā jauni noteikumi, kas paredz starptautisku automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem.
Eiropas Savienībā tiek aktīvi virzīta ideja par digitālā eiro ieviešanu – Eiropas Centrālās bankas (ECB) emitētu digitālu valūtu, kas būtu pieejama visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Sākot ar šī gada 1. septembri, Latvijas politiskajā un uzņēmējdarbības vidē tiek ieviests jauns spēles laukums – darbu sāk brīvprātīgs Interešu pārstāvju saraksts.
Šajā rakstā aplūkosim kritiskākos grozījumu punktus, izvērtējot tos no abām perspektīvām.
Nesenā pagātnē mediju telpu pāršalca portāla TVNET publikācija "Cik maksā jūsu smaids?
Mūsu birojā mēs augstu vērtējam jūsu laiku, ērtības un individuālās vajadzības.
Mūsdienu dinamiskajā vidē, kur informācijas aprite ir ātra un nemitīga, spēja būt sasniedzamam oficiālai saziņai ir ne tikai labas prakses jautājums, bet arī juridiski nostiprināts pienākums ar nopietnām sekām tā neievērošanas gadījumā.