Pozitīvas vēsmas VID darbībā
2024. gada 13. maijs
- Vēl nesen - šā gada februārī darbu uzsāka jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe, bet jau ir jūtamas pozitīvas pārmaiņas VID darbībā.
- Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) pagājušā gada rudenī uzsāka detalizētu mana klienta pārbaudi, kas šā gada janvārī noslēdzās ar nodokļu kontroles rēķinu un pienākumu - samaksāt nodokļus vairāk kā 300 tūkstošu euro apmērā. Attiecīgais VID lēmums tika apstrīdēts VID ģenerāldirektoram, un ar jaunās VID ģenerāldirektores Baibas Šmites-Roķes pienākumu izpildītājas A. Gremzdes lēmums tika pilnībā atcelts.
- Kaut arī kopā ar klientu ļoti aktīvi bijām strādājuši pie iesnieguma VID ģenerāldirektoram (sagatavojot juridiskos argumentus uz 20 lapām un pielikumus uz vairākiem simtiem lapu), tomēr šodienas VID pozitīvais lēmums savā ziņā bija pārsteigums, jo pēc mūsu 18 gadus ilgās pieredzes strīdos pret VID pārsvarā tik apjomīgās un sarežģītās lietās VID ģenerāldirektora lēmums ir negatīvs un pozitīvu rezultātu nākas izcīnīt tikai tiesā. Taču līdz tiesvedības beigām uzņēmumi bieži vien tiek pasludināti par maksātnespējīgiem, jo, diemžēl, tiesvedība neaptur lēmumu izpildi un neietekmē VID tiesības uzsākt nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.
- Ir patiess un neviltots prieks ne tikai par to, ka klienta uzņēmums ir paglābts no maksātnespējas, un klients beidzot varēs sākt naktīs normāli gulēt, bet prieks ir arī par to, ka VID darbinieki ir sākuši saprast, ka valstij nekādu pienesumu nedos lēmums, ar kuru līdz maksātnespējai tiek novests reāli strādājošs un nodokļus (gadā aptuveni 200 000 euro) maksājošs uzņēmums, kurš nodarbina vairāk kā 30 darbiniekus.
- Šajā lietā, kad klientam izdevās ietaupīt vairāk kā 300 000 euro, ļoti būtiska arī bija paša klienta un uzņēmuma darbinieku (grāmatveži, lietveži, utt.) iesaiste, gatavojot apjomīgus dokumentu kalnus, kuri nodrošināja darījumu izsekošanas pierādīšanu. Un vēl – liels paldies klientam par uzticēšanos un nepadošanos tik sarežģītā (finansiāli un emocionāli) situācijā.
- Advokāts Lauris Klagišs savulaik ir strādājis gan Valsts ieņēmumu dienestā, gan Administratīvajā apgabaltiesā, tāpēc ir uzkrājis ne tikai plašas teorētiskās zināšanas, bet arī reālu pieredzi nodokļu tiesībās un nodokļu piemērošanā.
- Ja arī Jūsu uzņēmumam ir problēmas ar Valsts ieņēmumu dienestu, nepadodieties, piesakieties konsultācijai, jo katrai bezizejai ir vismaz divas izejas. Mūsu talants ir tās meklēt un atrast.

Būt valdes loceklim nav tikai prestižs amats, bet arī nopietna juridiska atbildība, kas var skart jūsu personīgo maku. Viens no bīstamākajiem punktiem Latvijas likumdošanā ir brīdis, kad uzņēmuma nodokļu parāds pārsniedz noteiktu slieksni, ļaujot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) vērsties tieši pret valdes locekļa privāt

✔️ Pēdējā laikā administratīvās tiesas un Senāts arvien biežāk ir spiesti labot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieļautās kļūdas, norādot uz iestādes nepieļaujami formālo pieeju lēmumu pieņemšanā. Jaunākā Senāta judikatūra liecina par sistēmisku problēmu – VID tendenci ignorēt uzņēmējdarbības ekonomisko realitāti par labu vienkāršotai, "Excel tabulu" administrēšanai. Viens no spilgtākajiem piemēriem šai tendencei ir 2025. gada 30. decembra Senāta spriedums lietā SKA-86/2025, kurā Augstākā tiesa kārtējo reizi bija spiesta iejaukties strīdā par valsts atbalsta piešķiršanu, norādot, ka nodokļu administrācija nepareizi interpretē jēdzienu "apgrozījums". ✔️ Konkrētajā lietā strīds izcēlās par valsts atbalstu Covid-19 krīzes skartam tirdzniecības centra pārvaldniekam, SIA "SKAI PLUSS". Uzņēmums bija piešķīris būtiskas atlaides saviem nomniekiem (veikaliem), kuriem valstī noteikto ierobežojumu dēļ bija liegta iespēja strādāt, tādējādi faktiski samazinot savus ieņēmumus. VID atteica atbalstu, pamatojoties uz formālu aprēķinu: dienests skatījās tikai uz PVN deklarācijas 40. aili ("Kopējā darījumu vērtība"), neņemot vērā vēlāk izrakstītos kredītrēķinus (atlaides). VID arguments bija administratīvi ērts – ņemot vērā katra uzņēmuma grāmatvedības specifiku, atbalsta piešķiršanas process būtu pārāk lēns. Tomēr tiesa šādu pieeju noraidīja. Senāts uzsvēra, ka VID nedrīkst rīkoties formāli un tam ir pienākums vērtēt individuālos apstākļus, lai sasniegtu taisnīgu rezultātu. ✔️ Šis spriedums izgaismo būtisku VID darba trūkumu – nespēju vai nevēlēšanos iedziļināties darījumu ekonomiskajā būtībā. Nepareiza tiesību normu piemērošana. Senāts konstatēja, ka strīdā bija jāpiemēro tās tiesību normas, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas brīdī, nevis tās, kuras VID un apgabaltiesa piemēroja vēlāk (kad noteikumi jau bija mainīti par sliktu uzņēmējam). Apgrozījuma patiesā izpratne. Senāts norādīja, ka jēdziens "apgrozījums" ir jāinterpretē pēc būtības – atbilstoši Gada pārskatu likumam, kas atspoguļo reālo saimniecisko darbību, nevis tikai šaurā PVN deklarācijas ailē ierakstīto ciparu. Sistēmiska kļūda. Šis nav izolēts gadījums. Spriedumā Senāts atsaucas uz vairākām citām nesenām lietām (SKA-16/2025, SKA-70/2025), kurās jau iepriekš nostiprināta atziņa, ka VID metodika apgrozījuma krituma aprēķināšanā ir bijusi kļūdaina. ✔️ Šis nolēmums ir skaidrs signāls: VID lēmums nav galīgā patiesība. Kā redzams no tiesu prakses, dienests bieži kļūdās, izvēloties vienkāršāko, nevis tiesisko ceļu. Būtiski ir arī tas, ka Senāts atzina – atbalstu var izmaksāt arī pēc Eiropas Komisijas noteiktajiem termiņiem, ja atteikums sākotnēji bijis prettiesisks. Tas paver durvis daudziem uzņēmējiem cīnīties par savām tiesībām pat tad, ja šķiet, ka "vilciens ir aizgājis". Ja jūsu uzņēmums ir saskāries ar nepamatotu VID lēmumu vai formālu atteikumu, kas neatbilst faktiskajai situācijai, aicinām vērsties pie kvalificētiem advokātiem. Tiesu prakse rāda – taisnību ir iespējams panākt.









