Tiesa beidzot aptur VID patvaļu. Spriedums apstiprina valsts atbildību par nepamatotu auditu un reputācijas graušanu

Lauris Klagišs • 2025. gada 14. novembris

✔️Nesenā Administratīvās apgabaltiesas spriedumā https://gateway.elieta.lv/api/v1/PublicMaterialDownload/4082ce20-c192-49c1-b556-1f6a27c29da6 ir noteikts jauns un nozīmīgs standarts valsts atbildības lietās, uzņēmējiem gūstot svarīgu uzvaru pret Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcību. Tiesa ir skaidri norādījusi, ka dienesta darbības, kas grauj uzņēmuma reputāciju un rada ilgstošu tiesisko nenoteiktību, ir pamats nemantiskā kaitējuma atlīdzībai. Šis spriedums kalpo kā spilgts atgādinājums, ka valsts iestāžu pilnvaras nav absolūtas un ka tiesa var un ir gatava aizsargāt uzņēmējus no nesamērīgas un pat destruktīvas rīcības.

 

✔️Lieta sākās ar šķietami standarta VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) auditu, kas tomēr pārauga gandrīz divus gadus ilgā procesā (no 2019. līdz 2021. gadam). Šī procesa rezultātā uzņēmumam tika noteikts milzīgs nodokļu uzrēķins, soda naudas un nokavējuma naudas. Tomēr šī lieta izcēlās ar diviem kritiskiem apstākļiem:

  1. Neilgi pēc audita uzsākšanas no uzņēmuma valdes locekļa tika pieprasīts kukulis, par ko nekavējoties tika informēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Uzņēmējs uzskatīja, ka turpmākā VID rīcība bija dienesta atriebība par vēršanos KNAB. Tiesa vēlāk konstatēja, ka kukuļa izspiedējiem bija piekļuve konfidenciālai VID informācijai par auditu, kas liecināja par prettiesisku informācijas noplūdi no pašas iestādes.
  2. Audita laikā VID piemēroja virkni ārkārtīgi smagu nodrošinājuma līdzekļu. Tika ne tikai apķīlāti uzņēmuma īpašumi un PVN pārmaksas, bet arī tieši vērsti pasākumi pret uzņēmuma darbības kodolu:\. VID aizliedza uzņēmumam reģistrēt komercķīlu, tādējādi liedzot tam piesaistīt nepieciešamo finansējumu. Tāpat, VID pieņēma lēmumu, kas faktiski apturēja uzņēmuma sadarbību ar tā lielākajiem klientiem un finansētājiem, pieprasot tiem visus pieteicējam pienākošos līdzekļus pārskaitīt tieši VID.

 

✔️Viss stāsts sasniedza kulmināciju, kad pats VID ģenerāldirektors 2022. gadā pilnībā atcēla visu audita lēmumu kā prettiesisku un nepamatotu. Taču postījums uzņēmuma darbībai jau bija nodarīts. Kamēr pirmās instances tiesa uzņēmuma prasību par zaudējumu atlīdzību lielākoties noraidīja, piespriežot tikai simboliskus 680 eiro par juridiskajiem izdevumiem, Apgabaltiesa veica dziļu un visaptverošu lietas apstākļu analīzi, nonākot pie diametrāli pretējiem secinājumiem.

 

✔️Tiesa savā spriedumā tieši kritizēja VID par nesamērīgu un destruktīvu rīcību. Tiesa atzina, ka dienesta piemērotie nodrošinājuma līdzekļi bija vērsti uz uzņēmuma saimnieciskās darbības iznīcināšanu, vēl pirms gala lēmuma pieņemšanas. Tiesa norādīja, ka dienesta lēmumi, kas vērsti uz sadarbības pārtraukšanu ar galvenajiem klientiem, "rada būtisku saimnieciskās darbības apdraudējumu" un ka "neitrālam novērotājam" var rasties priekšstats, ka dienesta darbinieki "subjektīvu apsvērumu dēļ cenšas panākt pieteicējas saimnieciskās darbības pārtraukšanu un maksātnespēju". Tiesa arī nosodīja dienesta rīcību, kas vairāk nekā gadu pēc audita uzsākšanas kavējās ar būtisku faktu pārbaudi (proti, transporta dokumentu pārbaudi, kas apstiprināja preču piegādi), vienlaikus turpinot piemērot arvien jaunus un smagākus nodrošinājuma līdzekļus.

 

✔️Nozīmīgākais sprieduma panākums ir 5000 eiro nemantiskā kaitējuma atlīdzības piedziņa. Tiesa noraidīja VID argumentu, ka kukuļošanas lieta ir tikai kriminālprocess. Tā vietā tiesa atzina, ka ilgstošais, prettiesiskais audits, informācijas noplūde un agresīvie nodrošinājuma līdzekļi (tostarp ieraksti publiskos reģistros) kopumā ir radījuši ilgstošu tiesisko nenoteiktību un reputācijas aizskārumu. Tiesa pamatoti atsaucās uz Eiropas tiesu praksi, norādot, ka juridiskai personai var tikt atlīdzināts nemantiskais kaitējums, kas ietver "uzņēmuma reputāciju, tiesisko nenoteiktību, traucējumus uzņēmuma vadībā". Apgabaltiesa atzina, ka dienests ar savām darbībām ir radījis reputācijas aizskārumu, arī tieši informējot pieteicējas sadarbības partnerus un paužot viedokli, ka pieteicēja nav uzticams partneris.

 

✔️Tiesa arī atkāpās no formalitātēm juridisko izdevumu atlīdzībā. Atzīstot, ka normatīvajos aktos noteiktie limiti ir nesamērīgi zemi un ka tieši dienesta "darbības un arī bezdarbība būtiski sarežģīja procesu", tiesa piemēroja likumā paredzēto izņēmumu, lai noteiktu "saprātīgu" un ievērojami lielāku atlīdzību par juridiskajiem pakalpojumiem, nekā to bija lēmusi pirmā instance.

 

✔️Ko Tas Nozīmē Uzņēmējiem? Šis Apgabaltiesas spriedums ir principiāla uzvara tiesiskumam. Tas ir signāls, ka:

  1. VID nav neaizskarams. Pat ja iestāde formāli ievēro procedūras (piemēram, pagarina audita termiņus, atsaucoties uz informācijas pieprasījumiem no ārvalstīm), tiesa vērtēs procesa kopējo samērīgumu un ilgumu.
  2. Saimnieciskās darbības "žņaugšana" ir prettiesiska. Tiesa skaidri pateica, ka nodrošinājuma līdzekļu mērķis nav iznīcināt uzņēmumu pirms lēmuma pieņemšanas.
  3. Reputācija ir vērtība. Tiesa ir gatava finansiāli sodīt valsti par juridiskās personas reputācijas graušanu un ilgstošas nenoteiktības radīšanu.

 

✔️Šī lieta demonstrē, ka cīņa par savu taisnību, pat pret tik spēcīgu pretinieku kā VID un pat saskaroties ar krimināliem elementiem, var būt veiksmīga. Tā apliecina tiesas spēju iedziļināties lietas būtībā un aizsargāt tās pamatvērtības, kas ir jebkuras veselīgas uzņēmējdarbības vides pamatā – tiesisko paļāvību un noteiktību.

Tiesa beidzot aptur VID patvaļu. Spriedums apstiprina valsts atbildību par nepamatotu auditu un reputācijas graušanu
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 13. novembris
Gandrīz visi ir redzējuši juristu seriālu "Suits" (Ģēnijs uzvalkā). Spīdīgi biroji Manhetenā, perfekti uzvalki, Hārvijs Spektrs ar asprātīgu frāzi katrā situācijā un Maiks Ross ar fenomenālu atmiņu. Seriāls ir padarījis jurisprudenci seksīgu un dinamisku.
Senāts atstāj spēkā spriedumu par robežsarga atbrīvošanu no amata par frāzi
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 12. novembris
Nesenā administratīvajā lietā (Lieta Nr. A420134023) Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts ir pieņēmis galīgo lēmumu, atstājot negrozītu zemākas instances spriedumu un apstiprinot Valsts robežsardzes (VRS) amatpersonas atvaļināšanu no dienesta.
Kad remonts nav būvniecība
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 11. novembris
Nekustamā īpašuma, īpaši daudzdzīvokļu namu, pārvaldīšana bieži ir saistīta ar līdzsvara meklēšanu starp viena dzīvokļa īpašnieka tiesībām uz sava īpašuma neaizskaramību un pārvaldnieka pienākumu rūpēties par visas ēkas kopīpašuma tehnisko stāvokli.
MAXIMA sods - sistēmiska tirgus varas izmantošana
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 7. novembris
Konkurences padomes (KP) 2025. gada 31. oktobra lēmums ...
Iesniegums policijai vai citai iestādei: kad tas var tikt atzīts par goda un cieņas aizskārumu
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 6. novembris
Daudzi uzskata, ka vēršanās ar iesniegumu policijā vai citā valsts iestādē ir konstitucionāli aizsargāta tiesība, kas nekādā gadījumā nevar tikt sodīta.
Viesnīcnieka glabājums: Aizmirsta norma ar plašu aizsardzību
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 5. novembris
Ceļojot un apmetoties viesnīcās, mēs paļaujamies, ka mūsu personīgās mantas būs drošībā.
Cik izmaksā sievas sišana, vai draudi kādu nogalināt
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 3. novembris
Šis nav retorisks jautājums. Tā ir Latvijas realitāte, kas ietērpta konkrētos ciparos Administratīvo sodu likumā. Kā advokāts, esmu spiests secināt, ka mūsu likumdevēji vardarbību ir novērtējuši... maigi izsakoties, lēti.
Būvnoteikumu grozījumi: Vai mazāk birokrātijas nozīmē dārgāku būvniecību un lielākus riskus
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 30. oktobris
2025. gada vasarā tika pieņemti un daļēji stājās spēkā ilgi gaidīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi".
Advokāta aizsardzība ir klienta aizsardzība: Latvija paraksta Eiropas Padomes Konvenciju
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 29. oktobris
Šo piektdien, 25. oktobrī, visā Eiropā tiek atzīmēta Eiropas Advokātu diena. Zīmīgi, ka 2025. gada tēma ir “Eiropas Padomes Konvencija par jurista profesijas aizsardzību” – instruments, kas ir būtisks ne tikai juristiem, bet ikvienam sabiedrības loceklim.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 28. oktobris
✔️ Nesenā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumā , kas stājies spēkā un nav pārsūdzams, ir nostiprināta būtiska tiesību norma attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tiesa atzina par nelikumīgu VID piemēroto sodu uzņēmuma valdes loceklei par informācijas nesniegšanu, jo pieprasītie grāmatvedības dokumenti reāli neeksistēja, nevis tika slēpti. Šis spriedums skaidri nodala atbildību par informācijas sniegšanu no atbildības par grāmatvedības kārtošanu. ✔️ Lieta sākās, kad VID uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu pret kāda uzņēmuma valdes locekli. VID bija pieprasījis sniegt detalizētu informāciju un to apliecinošus dokumentus (līgumus, grāmatvedības reģistrus, maksājumu dokumentus u.c.) par uzņēmuma veiktajiem darījumiem ar pašu valdes locekli trīs gadu periodā (2019., 2020. un 2021. gadā). Tā kā valdes loceklis neiesniedza visus pieprasītos dokumentus noteiktajā termiņā, VID amatpersona piemēroja naudas sodu 255 eiro apmērā. Šo lēmumu vēlāk negrozītu atstāja arī VID ģenerāldirektore. ✔️ Valdes loceklis vērsās tiesā, apstrīdot sodu. Viņa galvenais arguments bija fakts, ka viņa ir iesniegusi visus viņas rīcībā esošos dokumentus (paskaidrojumu, aizdevuma līgumu, gada pārskatus). Attiecībā uz pārējiem pieprasītajiem dokumentiem, konkrēti – grāmatvedības reģistriem – persona paskaidroja, ka tādi dokumenti vienkārši nav tikuši sagatavoti, jo uzņēmumam nav bijis nepieciešamās grāmatvedības programmas. Savukārt, VID, savā apelācijas sūdzībā uzstāja, ka šādiem dokumentiem "neapšaubāmi bija jābūt" uzņēmuma rīcībā un to neiesniegšana ir kvalificējama kā "informācijas nepienācīga sniegšana" saskaņā ar Administratīvo sodu likuma 3. panta otro daļu. ✔️ Gan pirmās instances tiesa (Rīgas rajona tiesa), gan apelācijas instance (Rīgas apgabaltiesa) nostājās personas pusē un VID piemēroto sodu atcēla. Tiesas savos spriedumos norādīja uz izšķirošu juridisku niansi: Sods piemērots par nepareizu pantu. Persona tika sodīta par informācijas nesniegšanu vai nepienācīgu sniegšanu. Taču tiesa konstatēja, ka persona ir sniegusi informāciju – visus dokumentus, kas viņas rīcībā bija , un papildus paskaidrojusi, kāpēc pārējie dokumenti neeksistē. VID pieņēmums nav pierādījums. Tiesa norādīja, ka VID viedoklis, ka dokumentiem "neapšaubāmi ir jābūt", ir tikai amatpersonas pieņēmums. Lietā nebija pierādījumu, ka persona būtu apzināti slēpusi dokumentus. Jānodala divi dažādi pārkāpumi. Tiesa skaidri atzina, ka iespējamā uzņēmuma grāmatvedības kārtošanas pienākuma nepildīšana (Grāmatvedības likuma pārkāpums) nevar tikt atzīta par informācijas sniegšanas pienākuma nepildīšanu. Tas, ka uzņēmums, iespējams, nav kārtojis grāmatvedību likumā noteiktajā kārtībā, būtu pamats citam administratīvā pārkāpuma procesam, nevis sodam par informācijas nesniegšanu. Rīgas apgabaltiesa noraidīja VID apelācijas sūdzību un atstāja negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru lieta tika izbeigta. ✔️ Ko tas nozīmē uzņēmējiem? Šis spriedums ir ļoti būtisks ikvienam uzņēmējam, kurš saņem informācijas pieprasījumus no VID. Tas nostiprina principu, ka VID nevar jūs sodīt par tādu dokumentu neiesniegšanu, kuri objektīvi neeksistē. Svarīgākie secinājumi: Atklāta komunikācija: Ja VID pieprasa dokumentus, kuri nav jūsu rīcībā vai nav tikuši sagatavoti, ir svarīgi sniegt rakstisku, pamatotu paskaidrojumu par to neesamības iemesliem, vienlaikus iesniedzot visus pārējos pieejamos dokumentus. Atbildības nodalīšana: Šis spriedums neattaisno grāmatvedības nekārtošanu. Tiesa skaidri norādīja, ka par to var iestāties cita veida atbildība. Tomēr tas neļauj VID piemērot sodu par informācijas nesniegšanu tikai tāpēc, ka dienests uzskata, ka dokumentiem vajadzēja būt. Pieņēmumi nav pierādījumi: VID ir jāpierāda, ka persona apzināti slēpj dokumentus vai sniedz nepatiesu informāciju, nevis tikai jāizsaka pieņēmums, ka dokumentiem "ir jābūt". Šī lieta demonstrē, cik svarīgi ir pārzināt savas tiesības un administratīvā procesa nianses, komunicējot ar valsts iestādēm.