Tiesa beidzot aptur VID patvaļu. Spriedums apstiprina valsts atbildību par nepamatotu auditu un reputācijas graušanu

Lauris Klagišs • 2025. gada 14. novembris

✔️Nesenā Administratīvās apgabaltiesas spriedumā https://gateway.elieta.lv/api/v1/PublicMaterialDownload/4082ce20-c192-49c1-b556-1f6a27c29da6 ir noteikts jauns un nozīmīgs standarts valsts atbildības lietās, uzņēmējiem gūstot svarīgu uzvaru pret Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcību. Tiesa ir skaidri norādījusi, ka dienesta darbības, kas grauj uzņēmuma reputāciju un rada ilgstošu tiesisko nenoteiktību, ir pamats nemantiskā kaitējuma atlīdzībai. Šis spriedums kalpo kā spilgts atgādinājums, ka valsts iestāžu pilnvaras nav absolūtas un ka tiesa var un ir gatava aizsargāt uzņēmējus no nesamērīgas un pat destruktīvas rīcības.

 

✔️Lieta sākās ar šķietami standarta VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) auditu, kas tomēr pārauga gandrīz divus gadus ilgā procesā (no 2019. līdz 2021. gadam). Šī procesa rezultātā uzņēmumam tika noteikts milzīgs nodokļu uzrēķins, soda naudas un nokavējuma naudas. Tomēr šī lieta izcēlās ar diviem kritiskiem apstākļiem:

  1. Neilgi pēc audita uzsākšanas no uzņēmuma valdes locekļa tika pieprasīts kukulis, par ko nekavējoties tika informēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Uzņēmējs uzskatīja, ka turpmākā VID rīcība bija dienesta atriebība par vēršanos KNAB. Tiesa vēlāk konstatēja, ka kukuļa izspiedējiem bija piekļuve konfidenciālai VID informācijai par auditu, kas liecināja par prettiesisku informācijas noplūdi no pašas iestādes.
  2. Audita laikā VID piemēroja virkni ārkārtīgi smagu nodrošinājuma līdzekļu. Tika ne tikai apķīlāti uzņēmuma īpašumi un PVN pārmaksas, bet arī tieši vērsti pasākumi pret uzņēmuma darbības kodolu:\. VID aizliedza uzņēmumam reģistrēt komercķīlu, tādējādi liedzot tam piesaistīt nepieciešamo finansējumu. Tāpat, VID pieņēma lēmumu, kas faktiski apturēja uzņēmuma sadarbību ar tā lielākajiem klientiem un finansētājiem, pieprasot tiem visus pieteicējam pienākošos līdzekļus pārskaitīt tieši VID.

 

✔️Viss stāsts sasniedza kulmināciju, kad pats VID ģenerāldirektors 2022. gadā pilnībā atcēla visu audita lēmumu kā prettiesisku un nepamatotu. Taču postījums uzņēmuma darbībai jau bija nodarīts. Kamēr pirmās instances tiesa uzņēmuma prasību par zaudējumu atlīdzību lielākoties noraidīja, piespriežot tikai simboliskus 680 eiro par juridiskajiem izdevumiem, Apgabaltiesa veica dziļu un visaptverošu lietas apstākļu analīzi, nonākot pie diametrāli pretējiem secinājumiem.

 

✔️Tiesa savā spriedumā tieši kritizēja VID par nesamērīgu un destruktīvu rīcību. Tiesa atzina, ka dienesta piemērotie nodrošinājuma līdzekļi bija vērsti uz uzņēmuma saimnieciskās darbības iznīcināšanu, vēl pirms gala lēmuma pieņemšanas. Tiesa norādīja, ka dienesta lēmumi, kas vērsti uz sadarbības pārtraukšanu ar galvenajiem klientiem, "rada būtisku saimnieciskās darbības apdraudējumu" un ka "neitrālam novērotājam" var rasties priekšstats, ka dienesta darbinieki "subjektīvu apsvērumu dēļ cenšas panākt pieteicējas saimnieciskās darbības pārtraukšanu un maksātnespēju". Tiesa arī nosodīja dienesta rīcību, kas vairāk nekā gadu pēc audita uzsākšanas kavējās ar būtisku faktu pārbaudi (proti, transporta dokumentu pārbaudi, kas apstiprināja preču piegādi), vienlaikus turpinot piemērot arvien jaunus un smagākus nodrošinājuma līdzekļus.

 

✔️Nozīmīgākais sprieduma panākums ir 5000 eiro nemantiskā kaitējuma atlīdzības piedziņa. Tiesa noraidīja VID argumentu, ka kukuļošanas lieta ir tikai kriminālprocess. Tā vietā tiesa atzina, ka ilgstošais, prettiesiskais audits, informācijas noplūde un agresīvie nodrošinājuma līdzekļi (tostarp ieraksti publiskos reģistros) kopumā ir radījuši ilgstošu tiesisko nenoteiktību un reputācijas aizskārumu. Tiesa pamatoti atsaucās uz Eiropas tiesu praksi, norādot, ka juridiskai personai var tikt atlīdzināts nemantiskais kaitējums, kas ietver "uzņēmuma reputāciju, tiesisko nenoteiktību, traucējumus uzņēmuma vadībā". Apgabaltiesa atzina, ka dienests ar savām darbībām ir radījis reputācijas aizskārumu, arī tieši informējot pieteicējas sadarbības partnerus un paužot viedokli, ka pieteicēja nav uzticams partneris.

 

✔️Tiesa arī atkāpās no formalitātēm juridisko izdevumu atlīdzībā. Atzīstot, ka normatīvajos aktos noteiktie limiti ir nesamērīgi zemi un ka tieši dienesta "darbības un arī bezdarbība būtiski sarežģīja procesu", tiesa piemēroja likumā paredzēto izņēmumu, lai noteiktu "saprātīgu" un ievērojami lielāku atlīdzību par juridiskajiem pakalpojumiem, nekā to bija lēmusi pirmā instance.

 

✔️Ko Tas Nozīmē Uzņēmējiem? Šis Apgabaltiesas spriedums ir principiāla uzvara tiesiskumam. Tas ir signāls, ka:

  1. VID nav neaizskarams. Pat ja iestāde formāli ievēro procedūras (piemēram, pagarina audita termiņus, atsaucoties uz informācijas pieprasījumiem no ārvalstīm), tiesa vērtēs procesa kopējo samērīgumu un ilgumu.
  2. Saimnieciskās darbības "žņaugšana" ir prettiesiska. Tiesa skaidri pateica, ka nodrošinājuma līdzekļu mērķis nav iznīcināt uzņēmumu pirms lēmuma pieņemšanas.
  3. Reputācija ir vērtība. Tiesa ir gatava finansiāli sodīt valsti par juridiskās personas reputācijas graušanu un ilgstošas nenoteiktības radīšanu.

 

✔️Šī lieta demonstrē, ka cīņa par savu taisnību, pat pret tik spēcīgu pretinieku kā VID un pat saskaroties ar krimināliem elementiem, var būt veiksmīga. Tā apliecina tiesas spēju iedziļināties lietas būtībā un aizsargāt tās pamatvērtības, kas ir jebkuras veselīgas uzņēmējdarbības vides pamatā – tiesisko paļāvību un noteiktību.

Tiesa beidzot aptur VID patvaļu. Spriedums apstiprina valsts atbildību par nepamatotu auditu un reputācijas graušanu
 Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uztur publisku reģistru
Autors Lauris Klaģišs 2026. gada 25. maijs
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uztur publisku reģistru jeb "melno sarakstu", kurā tiek iekļauti tie komersanti, kas atsakās labprātīgi pildīt Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmumus.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 25. maijs
Pēdējo gadu tiesu prakse liecina par ļoti stingru valsts un tiesībsargājošo iestāžu nostāju pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 21. maijs
Zemes un būvju īpašnieku piespiedu dalītā īpašuma attiecības Latvijā gadu desmitiem ir bijušas sarežģītu juridisko strīdu un regulāru likumdošanas izmaiņu krustpunktā.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. maijs
2026. gada 2. aprīlī Konkurences padome (KP) pieņēma būtisku lēmumu , kas kalpo kā spēcīgs atgādinājums visiem ražotājiem, izplatītājiem un mazumtirgotājiem par vertikālo vienošanos un tālākpārdošanas cenu uzturēšanas (RPM – Resale Price Maintenance) stingro aizliegumu.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 19. maijs
Administratīvā rajona tiesa nesen ir pasludinājusi divus savstarpēji saistītus un nozīmīgus spriedumus (2026. gada 5. maijā un 12. maijā), kas ievieš būtisku skaidrību valsts amatpersonu un ierēdņu tiesību aizsardzībā.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 18. maijs
Darba tiesisko attiecību izbeigšana ir viens no komplicētākajiem procesiem uzņēmuma ikdienā.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 15. maijs
Datu valsts inspekcija (turpmāk – Inspekcija) 2026. gada 13. martā ir pieņēmusi lēmumu par rājiena izteikšanu kādam pašvaldības policijas inspektoram, kurš izmantojis dienesta vajadzībām piešķirto piekļuvi informācijas sistēmām personīgu motīvu vadīts.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 14. maijs
Zvērināts advokāts Lauris Klagišs savā gandrīz 20 gadu ilgajā juridiskajā praksē ir saskāries ar visdažādākajām likumu interpretācijām no valsts iestāžu puses, taču gadījumi, kad iestāde klaji ignorē pašas radītās tiesiskās sekas, vienmēr prasa īpašu uzmanību.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 14. maijs
Sabiedrībai novecojot, arvien biežāk aktualizējas jautājums par senioru aprūpi un ar to saistītajām izmaksām.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 12. maijs
Tiesu varas virsotnē esošas amatpersonas rīcība vairs nav tikai viņa privāta lieta, kad tā sāk paralizēt tiesas darbu.