Tiesa beidzot aptur VID patvaļu. Spriedums apstiprina valsts atbildību par nepamatotu auditu un reputācijas graušanu

Lauris Klagišs • 2025. gada 14. novembris

✔️Nesenā Administratīvās apgabaltiesas spriedumā https://gateway.elieta.lv/api/v1/PublicMaterialDownload/4082ce20-c192-49c1-b556-1f6a27c29da6 ir noteikts jauns un nozīmīgs standarts valsts atbildības lietās, uzņēmējiem gūstot svarīgu uzvaru pret Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcību. Tiesa ir skaidri norādījusi, ka dienesta darbības, kas grauj uzņēmuma reputāciju un rada ilgstošu tiesisko nenoteiktību, ir pamats nemantiskā kaitējuma atlīdzībai. Šis spriedums kalpo kā spilgts atgādinājums, ka valsts iestāžu pilnvaras nav absolūtas un ka tiesa var un ir gatava aizsargāt uzņēmējus no nesamērīgas un pat destruktīvas rīcības.

 

✔️Lieta sākās ar šķietami standarta VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) auditu, kas tomēr pārauga gandrīz divus gadus ilgā procesā (no 2019. līdz 2021. gadam). Šī procesa rezultātā uzņēmumam tika noteikts milzīgs nodokļu uzrēķins, soda naudas un nokavējuma naudas. Tomēr šī lieta izcēlās ar diviem kritiskiem apstākļiem:

  1. Neilgi pēc audita uzsākšanas no uzņēmuma valdes locekļa tika pieprasīts kukulis, par ko nekavējoties tika informēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Uzņēmējs uzskatīja, ka turpmākā VID rīcība bija dienesta atriebība par vēršanos KNAB. Tiesa vēlāk konstatēja, ka kukuļa izspiedējiem bija piekļuve konfidenciālai VID informācijai par auditu, kas liecināja par prettiesisku informācijas noplūdi no pašas iestādes.
  2. Audita laikā VID piemēroja virkni ārkārtīgi smagu nodrošinājuma līdzekļu. Tika ne tikai apķīlāti uzņēmuma īpašumi un PVN pārmaksas, bet arī tieši vērsti pasākumi pret uzņēmuma darbības kodolu:\. VID aizliedza uzņēmumam reģistrēt komercķīlu, tādējādi liedzot tam piesaistīt nepieciešamo finansējumu. Tāpat, VID pieņēma lēmumu, kas faktiski apturēja uzņēmuma sadarbību ar tā lielākajiem klientiem un finansētājiem, pieprasot tiem visus pieteicējam pienākošos līdzekļus pārskaitīt tieši VID.

 

✔️Viss stāsts sasniedza kulmināciju, kad pats VID ģenerāldirektors 2022. gadā pilnībā atcēla visu audita lēmumu kā prettiesisku un nepamatotu. Taču postījums uzņēmuma darbībai jau bija nodarīts. Kamēr pirmās instances tiesa uzņēmuma prasību par zaudējumu atlīdzību lielākoties noraidīja, piespriežot tikai simboliskus 680 eiro par juridiskajiem izdevumiem, Apgabaltiesa veica dziļu un visaptverošu lietas apstākļu analīzi, nonākot pie diametrāli pretējiem secinājumiem.

 

✔️Tiesa savā spriedumā tieši kritizēja VID par nesamērīgu un destruktīvu rīcību. Tiesa atzina, ka dienesta piemērotie nodrošinājuma līdzekļi bija vērsti uz uzņēmuma saimnieciskās darbības iznīcināšanu, vēl pirms gala lēmuma pieņemšanas. Tiesa norādīja, ka dienesta lēmumi, kas vērsti uz sadarbības pārtraukšanu ar galvenajiem klientiem, "rada būtisku saimnieciskās darbības apdraudējumu" un ka "neitrālam novērotājam" var rasties priekšstats, ka dienesta darbinieki "subjektīvu apsvērumu dēļ cenšas panākt pieteicējas saimnieciskās darbības pārtraukšanu un maksātnespēju". Tiesa arī nosodīja dienesta rīcību, kas vairāk nekā gadu pēc audita uzsākšanas kavējās ar būtisku faktu pārbaudi (proti, transporta dokumentu pārbaudi, kas apstiprināja preču piegādi), vienlaikus turpinot piemērot arvien jaunus un smagākus nodrošinājuma līdzekļus.

 

✔️Nozīmīgākais sprieduma panākums ir 5000 eiro nemantiskā kaitējuma atlīdzības piedziņa. Tiesa noraidīja VID argumentu, ka kukuļošanas lieta ir tikai kriminālprocess. Tā vietā tiesa atzina, ka ilgstošais, prettiesiskais audits, informācijas noplūde un agresīvie nodrošinājuma līdzekļi (tostarp ieraksti publiskos reģistros) kopumā ir radījuši ilgstošu tiesisko nenoteiktību un reputācijas aizskārumu. Tiesa pamatoti atsaucās uz Eiropas tiesu praksi, norādot, ka juridiskai personai var tikt atlīdzināts nemantiskais kaitējums, kas ietver "uzņēmuma reputāciju, tiesisko nenoteiktību, traucējumus uzņēmuma vadībā". Apgabaltiesa atzina, ka dienests ar savām darbībām ir radījis reputācijas aizskārumu, arī tieši informējot pieteicējas sadarbības partnerus un paužot viedokli, ka pieteicēja nav uzticams partneris.

 

✔️Tiesa arī atkāpās no formalitātēm juridisko izdevumu atlīdzībā. Atzīstot, ka normatīvajos aktos noteiktie limiti ir nesamērīgi zemi un ka tieši dienesta "darbības un arī bezdarbība būtiski sarežģīja procesu", tiesa piemēroja likumā paredzēto izņēmumu, lai noteiktu "saprātīgu" un ievērojami lielāku atlīdzību par juridiskajiem pakalpojumiem, nekā to bija lēmusi pirmā instance.

 

✔️Ko Tas Nozīmē Uzņēmējiem? Šis Apgabaltiesas spriedums ir principiāla uzvara tiesiskumam. Tas ir signāls, ka:

  1. VID nav neaizskarams. Pat ja iestāde formāli ievēro procedūras (piemēram, pagarina audita termiņus, atsaucoties uz informācijas pieprasījumiem no ārvalstīm), tiesa vērtēs procesa kopējo samērīgumu un ilgumu.
  2. Saimnieciskās darbības "žņaugšana" ir prettiesiska. Tiesa skaidri pateica, ka nodrošinājuma līdzekļu mērķis nav iznīcināt uzņēmumu pirms lēmuma pieņemšanas.
  3. Reputācija ir vērtība. Tiesa ir gatava finansiāli sodīt valsti par juridiskās personas reputācijas graušanu un ilgstošas nenoteiktības radīšanu.

 

✔️Šī lieta demonstrē, ka cīņa par savu taisnību, pat pret tik spēcīgu pretinieku kā VID un pat saskaroties ar krimināliem elementiem, var būt veiksmīga. Tā apliecina tiesas spēju iedziļināties lietas būtībā un aizsargāt tās pamatvērtības, kas ir jebkuras veselīgas uzņēmējdarbības vides pamatā – tiesisko paļāvību un noteiktību.

Tiesa beidzot aptur VID patvaļu. Spriedums apstiprina valsts atbildību par nepamatotu auditu un reputācijas graušanu
Būtiskas izmaiņas nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem no 19. augusta
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. augusts
Sākot ar 2026. gada 19. augustu, stājas spēkā nozīmīgi grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā.
CSDD par datu noplūdi klusē
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. augusts
Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR), ja incidenta riska novērtējumā secināts augsts risks, CSDD ir pienākums bez nepamatotas kavēšanās par to paziņot katram skartajam datu subjektam. Manuprāt, tas nebūtu nemaz tik sarežģīti, ņemot vērā, ka CSDD rīcībā ir mūsu kontaktinformācija un šāds paziņojums varēt
CSDD datu noplūde: Kas jāzina ikvienam autovadītājam vai transportlīdzekļa īpašniekam par savām datu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 19. augusts
Nesenais kiberuzbrukums Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) ir kļuvis par vienu no nopietnākajiem informācijas drošības incidentiem valsts vēsturē.
Maksātnespējas administratoru atbildība: kad prasības pret bijušajām valdēm kļūst par līdzekļu izšķē
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 14. augusts
Nesenā Rīgas pilsētas tiesas spriedumā lietā Nr. C771579125 atklājas satraucoša tendence maksātnespējas procesu pārvaldībā – administratoru centieni piedzīt zaudējumus no bijušajām valdes loceklēm, balstoties uz nepamatotiem un nespecifiskiem apgalvojumiem par grāmatvedības dokumentu "nenodošanu".
Gudra nodokļu plānošana, jeb kā legāli ietaupīt, pārdodot nekustamo īpašumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Nekustamā īpašuma pārdošana var būt finansiāli ļoti izdevīgs darījums, taču bieži vien pārdevēji piemirst par būtisku izdevumu pozīciju – iedzīvotāju ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma.
Nodokļu maksātāju naudas šķērdēšana
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Tiesiskā valstī mēs sagaidām, ka valsts pārvalde ievēro augstāko tiesu instanču norādījumus un rēķinās ar jau izveidoto tiesu praksi.
Vai policists drīkst pielietot spēku
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Sabiedrībā un juristu vidū regulāri raisās diskusijas par to, kur beidzas valsts iestāžu pārstāvju pilnvaras un sākas to nepamatota izmantošana.
Tiesu prakses nozīme un judikatūras maiņa: kāpēc uzvara tiesā nekad nav garantēta par 100%
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Uzsākot tiesvedību un vērtējot klientu izredzes, rūpīga tiesu prakses izpēte ir būtisks un neatņemams pirmais solis.
Vārda brīvība pret godu un cieņu: Kur beidzas viedoklis un sākas nepatiesas ziņas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Latvijas tiesu praksē, izskatot civillietas par goda un cieņas aizskārumu, ir izstrādāti stabili kritēriji, lai nošķirtu faktus jeb ziņas no viedokļiem.
VID atkal zaudē tiesā: Kad akls birokrātisms un gramatikas likumi tiek stādīti augstāk par veselo sa
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 11. augusts
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu fantāzijai un vēlmei normatīvos aktus piemērot maksimāli mehāniski, burtiski un atrauti no jebkāda veselā saprāta, šķiet, nav robežu.