✔️Nesenā Administratīvās apgabaltiesas lieta Nr. A420242723 https://app.lexu.lv/file/3da0a28f-f69b-404d-8256-c26af31fdbb6.pdf kalpo kā spilgts atgādinājums par to, cik bīstams var būt valsts iestādes formālisms un kāpēc tiesas loma saprātīgas tiesiskuma kontroles nodrošināšanā ir neatsverama. Lietā, kurā Valsts ieņēmumu dienests centās uzņēmumam liegt PVN priekšnodokļa atmaksu, mākslīgi palielinot automašīnas iegādes vērtību, tiesa skaidri nostājās saprāta un tiesību normu jēgas, nevis tikai "burta" pusē.

✔️Strīds šķietami ir par grāmatvedības niansēm, bet pēc būtības – par veselo saprātu. Kāds uzņēmums iegādājās automašīnu par 49 981,82 eiro – summa, kas apzināti izvēlēta, lai nepārsniegtu likumā noteikto 50 000 eiro slieksni un auto netiktu klasificēts kā "reprezentatīvs automobilis". Taču VID radoši nolēma, ka automašīnas vērtībai jāpieskaita arī atsevišķs rēķins par drošības sistēmas nomu pieciem gadiem 4300 eiro vērtībā. Saskaitot šos divus darījumus, dienests ieguva "reprezentatīvu auto" un pamatu atteikt PVN atmaksu 4847,67 eiro apmērā. Šeit arī sākas VID kļūdu un pretrunu virkne, ko tiesa pamatoti un metodiski atspēkoja.

✔️Apgabaltiesas spriedums ir jāuzteic vairāku iemeslu dēļ, kas demonstrē augstu tiesisko domu un iedziļināšanos.

1️⃣Būtība pret formu: Drošības pakalpojums nav auto "uzlabojums". Tiesa paveica to, ko VID nespēja vai negribēja – nošķīra automašīnas iegādi no pakalpojuma nomas. Tiesa pareizi norādīja, ka drošības sistēma "Sherlog" nepadara pašu auto tehniski vai komerciāli vērtīgāku. Tās mērķis ir samazināt finansiālu risku (zādzību), un tas pēc būtības ir "apsardzes" pakalpojums, nevis automašīnas neatņemama sastāvdaļa vai vērtību paaugstinošs "uzlabojums". Kā trāpīgi norādīja pieteicējs – tas ir līdzīgi videoreģistratoram, kuru var jebkurā brīdī pielikt un noņemt.

2️⃣Likuma mērķa izpratne: Cīņa ar "mākslīgu" vērtības samazināšanu, nevis sods par drošību. Tiesa apskatīja patieso likuma mērķi. Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma norma par uzlabojumu pieskaitīšanu auto vērtībai 12 mēnešu laikā tika radīta, lai cīnītos pret mākslīgu iegādes vērtības samazināšanu. Proti, lai nevarētu nopirkt "pliku" auto par 49 000 eiro un nākamajā dienā no tā paša dīlera "piepirkt klāt" aprīkojumu par 10 000 eiro. Taču VID šo normu piemēroja akli un mehāniski. Tiesa norādīja, ka šī norma jāpiemēro šauri un tikai tad, ja ir ticamas pazīmes, ka notikusi mākslīga vērtības "šķelšana". Šajā gadījumā drošības pakalpojuma noma no trešās puses acīmredzami nebija šāds gadījums.

3️⃣Drosmīga un pamatota kritika par likuma nesamērīgumu. Visapbrīnojamākais ir tas, ka tiesa nebaidījās vērst uzmanību uz paša likuma absurdo dabu. Tiesa spriedumā tieši norāda uz "acīmredzamu neproporcionalitāti". Likums ir tāds, ka, pārsniedzot 50 000 eiro slieksni kaut vai par vienu eiro, uzņēmums zaudē tiesības uz priekšnodokli par visu summu, kas šajā gadījumā radītu zaudējumus virs 10 000 eiro. Tiesa pamatoti norāda, ka daudz samērīgāk būtu ierobežot priekšnodokļa atskaitīšanu tikai par pārsnieguma summu. Šāda tiesas attieksme liecina par rūpēm par samērīguma principu, nevis tikai formālu likuma izpildi.

✔️Šis spriedums atmasko vairākas sistēmiskas VID problēmas, kas uzņēmējiem rada liekus izdevumus un tiesvedības.

1️⃣Argumentu haoss: Uzlabojums vai iegādes izmaksa?

VID savos lēmumos tā arī nespēja izlemt, kas īsti ir šis drošības pakalpojums. Dienests vienlaikus apgalvoja, ka tās ir gan iegādes izmaksas, kas radušās pirms auto nodošanas ekspluatācijā (pēc Gada pārskatu noteikumiem), gan uzlabojumi, kas veikti pēc iegādes (pēc UIN likuma). Kā pamatoti norādīja pieteicējs un vēlāk apstiprināja tiesa, šie divi jēdzieni ir savstarpēji izslēdzoši. Vienas un tās pašas izmaksas nevar vienlaikus būt "pirms" un "pēc". Šāda VID argumentācija liecina vai nu par nekompetenci, vai apzinātu mēģinājumu "piemest" jebkuru normu, cerot, ka kāda no tām nostrādās.

2️⃣Faktu ignorēšana: Noma nav pirkums. VID spītīgi atteicās pieņemt faktu, ka drošības sistēma tika nomāta, nevis iegādāta īpašumā. VID savā lēmumā norādīja, ka, lai arī "noma un iegāde ir divi atšķirīgi darījuma veidi", tie esot jāvērtē kopsakarā. Būtībā VID pasaka – mēs zinām, ka tie ir divi dažādi darījumi, bet mēs izliksimies, ka tie ir viens, lai varētu piemērot sodu. Tiesa šādu faktu ignorēšanu nepieļāva.

3️⃣Cīņa ar vējdzirnavām: Strīds par kļūdainu rēķinu. Visbeidzot, apelācijas sūdzības gaitā atklājās, ka viss strīds ir bijis bezjēdzīgs. Izrādījās, ka sākotnējais rēķins par drošības sistēmas nomu uzņēmumam tika izrakstīts kļūdaini. Kļūda tika labota, un rēķinu apmaksāja privātpersona. Lai gan tiesa norādīja, ka šim apstāklim vairs nav izšķirošas nozīmes (jo tiesa jau bija atzinusi, ka pakalpojums jebkurā gadījumā nav pieskaitāms auto vērtībai), tas parāda ko citu. Tas parāda, ka VID bija gatavs iet cauri divām tiesu instancēm, tērējot valsts un uzņēmēja resursus, strīdā par darījumu, kura pamatā bija labota grāmatvedības kļūda.

✔️Administratīvā apgabaltiesa ir pieņēmusi ne tikai juridiski pamatotu, bet arī ekonomiski saprātīgu un samērīgu spriedumu. Tas ir skaidrs signāls VID, ka mehāniska un formāla likuma normu piemērošana, ignorējot darījumu ekonomisko būtību un tiesību normu jēgu, nav pieņemama. Uzslava tiesai par veselā saprāta un tiesiskuma aizstāvēšanu.