"Suits" pret Latvijas tiesu sistēmu, jeb ko Latvijas advokāti var mācīties no Hārvija Spektra?

Lauris Klagišs • 2025. gada 13. novembris

✔️Gandrīz visi ir redzējuši juristu seriālu "Suits" (Ģēnijs uzvalkā). Spīdīgi biroji Manhetenā, perfekti uzvalki, Hārvijs Spektrs ar asprātīgu frāzi katrā situācijā un Maiks Ross ar fenomenālu atmiņu. Seriāls ir padarījis jurisprudenci seksīgu un dinamisku. Bet ko no tā visa varam paņemt mēs, advokāti šeit, Latvijā, kur mūsu ikdiena paiet Latvijas tiesu gaiteņos, nevis spēlējot pokeru ar miljardieriem?

 

✔️Pirmais un galvenais, kas jāpateic skaļi: Latvija nav Amerika. Milzīgā atšķirība, kas maina visu spēles laukumu, ir zvērināto tiesas neesamība Latvijas civilprocesā un kriminālprocesā. ASV sistēmā, kā redzam seriālā, advokāta uzdevums bieži ir "spēlēt uz publiku" – uz divpadsmit parastiem cilvēkiem (zvērinātajiem). Tā ir teātra izrāde. Hārvija dramatiskie monologi, emocionālie uzliesmojumi un "blefa" taktikas ir paredzētas, lai ietekmētu emocijas, nevis faktus. Latvijā šāds "teātris" nestrādā. Mūsu "auditorija" ir profesionāls tiesnesis (vai tiesnešu kolēģija), kurš pārzina tiesību normas. Tiesnesi nevar apvārdot ar harizmu vai dārgu uzvalku. Latvijas tiesas zālē uzvar nevis aktieris, bet gan jurists ar pedantiski sagatavotu juridisko argumentāciju, dziļu likuma un judikatūras izpratni. Tomēr, noliekot malā šo fundamentālo atšķirību, "Suits" varoņi mums piedāvā vairākas vērtīgas mācību stundas.

 

✔️Pievērsiet uzmanību – cik bieži Hārvijs vai Džesika reāli nonāk tiesas zālē? Ļoti reti. Viņu lielākās uzvaras tiek gūtas sarunu telpās, nevis tiesas priekšā. Viņu mantra "Nekad nespēlē uz izredzēm, spēlē uz cilvēku" ("Don't play the odds, play the man") ir universāla patiesība. Arī Latvijā labākais process ir tas, kas nenotiek. Spēja noslēgt klientam izdevīgu izlīgumu, izprast otras puses motivāciju, atrast vājās vietas un izmantot tās sarunās ir augstākā pilotāža. "Suits" mums atgādina, ka advokāts primāri ir problēmu risinātājs un stratēģis, nevis tikai likuma deklamētājs. Labi sagatavots izlīgums komerctiesībās vai ģimenes lietās klientam gandrīz vienmēr ir vērtīgāks (ātrāks, lētāks, mazāk emocionāli nogurdinošs) nekā gadiem ilga tiesāšanās.

 

✔️Kamēr Hārvijs plūc laurus ar savu harizmu, kurš paveic "melno darbu"? Luiss Lits. Viņš ir tas, kurš pārzina katru ciparu, katru līguma pantu un katru procedurālo sīkumu. Un tieši šie sīkumi ir tie, kas visbiežāk izšķir lietas iznākumu. Lai gan seriālā viņš bieži tiek kariķēts, katram birojam ir vajadzīgs savs "Luiss" – kāds, kurš pedantiski pārbauda due diligence dokumentus, kurš pamana komatu nepareizā vietā līgumā par miljoniem vai kurš pārzina finanšu nianses līdz pēdējam centam. Latvijas tiesnesis balstīs spriedumu uz faktiem un pierādījumiem, līdz ar to, Hārvija "es zinu, ka jūs melojat" bez pierādījumiem tiesas zālē ir bezvērtīgs. Luisa sagatavotā 200 lappušu lieta ar perfektām atsaucēm uz Civillikuma pantiem un Senāta judikatūru – tas ir tas, kas nes uzvaru.

 

✔️"Suits" nav tikai par juristiem. Tā ir par komandu. Donna, lai gan nav advokāte, bieži vien ir biroja vērtīgākais spēlētājs. Kāpēc? Emocionālā inteliģence. Viņa saprot cilvēkus. Viņa zina, ko klients patiesībā vēlas, pat ja viņš saka ko citu. Viņa jūt, kad pretinieks blefo. Advokāta darbā Latvijā tas ir tikpat svarīgi. Mums ir jābūt ne tikai juristiem, bet arī psihologiem. Jāspēj nomierināt sakarsušu klientu, jāspēj "nolasīt" otra puse sarunās un jābūvē uzticība. Reputācija, ko tu būvē gadiem, ir tavs lielākais kapitāls.

 

✔️Maika Rosa lielais noslēpums (darbs bez diploma), pierādījumu slēpšana, liecinieku ietekmēšana – reālajā dzīvē Latvijā katra no šīm darbībām nozīmētu ne tikai karjeras beigas, bet, iespējams, arī kriminālatbildību. Latvijas Zvērinātu advokātu ētikas kodekss nav tikai ieteikumu krājums; tas ir mūsu darbības pamats. Atšķirībā no "Suits" varoņiem, mēs nevaram atļauties "pārkāpt robežu" klienta labā. Mūsu pienākums ir darboties tikai un vienīgi likuma ietvaros.

 

✔️Seriāls "Suits" ir lieliska izklaide, bet tā nav rokasgrāmata advokāta darbam. No Hārvija mēs mācāmies stratēģisko domāšanu un drosmi sarunās. No Luisa – pedantisku sagatavošanos. No Donnas – emocionālo inteliģenci. Bet galu galā, Latvijas advokāta spēks nav Holivudas cienīgā blefā, bet gan klusā, pārliecinošā kompetencē, kas balstīta zināšanās, ētikā un smagā darbā. Un tieši šīs vērtības mūsu birojā mēs liekam pirmajā vietā.

 

✔️Tādēļ, ja Jūs interesē jurisprudence, mēs noteikti iesakām noskatīties "Suits". Taču dariet to ar kritisku "Latvijas jurista" skatījumu. Ignorējiet Holivudas cienīgos ētikas pārkāpumus un dramatiskos monologus, kas mūsu tiesas zālē nedarbotos. Tā vietā mēģiniet "atfiltrēt" to, kas padara Hārviju Spektru par izcilu stratēģi ārpus tiesas zāles: viņa spēju "nolasīt" pretinieku, meistarīgās sarunu vešanas tehnikas un drosmi uzņemties aprēķinātu risku, lai panāktu izlīgumu. Skatieties šo seriālu nevis kā tieslietu rokasgrāmatu, bet gan kā aizraujošu atgādinājumu, ka, lai arī tiesu sistēmas atšķiras, spēja domāt trīs soļus uz priekšu un izprast cilvēka dabu ir advokāta panākumu atslēga jebkurā pasaules malā.

Senāts atstāj spēkā spriedumu par robežsarga atbrīvošanu no amata par frāzi
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 12. novembris
Nesenā administratīvajā lietā (Lieta Nr. A420134023) Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts ir pieņēmis galīgo lēmumu, atstājot negrozītu zemākas instances spriedumu un apstiprinot Valsts robežsardzes (VRS) amatpersonas atvaļināšanu no dienesta.
Kad remonts nav būvniecība
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 11. novembris
Nekustamā īpašuma, īpaši daudzdzīvokļu namu, pārvaldīšana bieži ir saistīta ar līdzsvara meklēšanu starp viena dzīvokļa īpašnieka tiesībām uz sava īpašuma neaizskaramību un pārvaldnieka pienākumu rūpēties par visas ēkas kopīpašuma tehnisko stāvokli.
MAXIMA sods - sistēmiska tirgus varas izmantošana
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 7. novembris
Konkurences padomes (KP) 2025. gada 31. oktobra lēmums ...
Iesniegums policijai vai citai iestādei: kad tas var tikt atzīts par goda un cieņas aizskārumu
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 6. novembris
Daudzi uzskata, ka vēršanās ar iesniegumu policijā vai citā valsts iestādē ir konstitucionāli aizsargāta tiesība, kas nekādā gadījumā nevar tikt sodīta.
Viesnīcnieka glabājums: Aizmirsta norma ar plašu aizsardzību
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 5. novembris
Ceļojot un apmetoties viesnīcās, mēs paļaujamies, ka mūsu personīgās mantas būs drošībā.
Cik izmaksā sievas sišana, vai draudi kādu nogalināt
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 3. novembris
Šis nav retorisks jautājums. Tā ir Latvijas realitāte, kas ietērpta konkrētos ciparos Administratīvo sodu likumā. Kā advokāts, esmu spiests secināt, ka mūsu likumdevēji vardarbību ir novērtējuši... maigi izsakoties, lēti.
Būvnoteikumu grozījumi: Vai mazāk birokrātijas nozīmē dārgāku būvniecību un lielākus riskus
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 30. oktobris
2025. gada vasarā tika pieņemti un daļēji stājās spēkā ilgi gaidīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi".
Advokāta aizsardzība ir klienta aizsardzība: Latvija paraksta Eiropas Padomes Konvenciju
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 29. oktobris
Šo piektdien, 25. oktobrī, visā Eiropā tiek atzīmēta Eiropas Advokātu diena. Zīmīgi, ka 2025. gada tēma ir “Eiropas Padomes Konvencija par jurista profesijas aizsardzību” – instruments, kas ir būtisks ne tikai juristiem, bet ikvienam sabiedrības loceklim.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 28. oktobris
✔️ Nesenā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumā , kas stājies spēkā un nav pārsūdzams, ir nostiprināta būtiska tiesību norma attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tiesa atzina par nelikumīgu VID piemēroto sodu uzņēmuma valdes loceklei par informācijas nesniegšanu, jo pieprasītie grāmatvedības dokumenti reāli neeksistēja, nevis tika slēpti. Šis spriedums skaidri nodala atbildību par informācijas sniegšanu no atbildības par grāmatvedības kārtošanu. ✔️ Lieta sākās, kad VID uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu pret kāda uzņēmuma valdes locekli. VID bija pieprasījis sniegt detalizētu informāciju un to apliecinošus dokumentus (līgumus, grāmatvedības reģistrus, maksājumu dokumentus u.c.) par uzņēmuma veiktajiem darījumiem ar pašu valdes locekli trīs gadu periodā (2019., 2020. un 2021. gadā). Tā kā valdes loceklis neiesniedza visus pieprasītos dokumentus noteiktajā termiņā, VID amatpersona piemēroja naudas sodu 255 eiro apmērā. Šo lēmumu vēlāk negrozītu atstāja arī VID ģenerāldirektore. ✔️ Valdes loceklis vērsās tiesā, apstrīdot sodu. Viņa galvenais arguments bija fakts, ka viņa ir iesniegusi visus viņas rīcībā esošos dokumentus (paskaidrojumu, aizdevuma līgumu, gada pārskatus). Attiecībā uz pārējiem pieprasītajiem dokumentiem, konkrēti – grāmatvedības reģistriem – persona paskaidroja, ka tādi dokumenti vienkārši nav tikuši sagatavoti, jo uzņēmumam nav bijis nepieciešamās grāmatvedības programmas. Savukārt, VID, savā apelācijas sūdzībā uzstāja, ka šādiem dokumentiem "neapšaubāmi bija jābūt" uzņēmuma rīcībā un to neiesniegšana ir kvalificējama kā "informācijas nepienācīga sniegšana" saskaņā ar Administratīvo sodu likuma 3. panta otro daļu. ✔️ Gan pirmās instances tiesa (Rīgas rajona tiesa), gan apelācijas instance (Rīgas apgabaltiesa) nostājās personas pusē un VID piemēroto sodu atcēla. Tiesas savos spriedumos norādīja uz izšķirošu juridisku niansi: Sods piemērots par nepareizu pantu. Persona tika sodīta par informācijas nesniegšanu vai nepienācīgu sniegšanu. Taču tiesa konstatēja, ka persona ir sniegusi informāciju – visus dokumentus, kas viņas rīcībā bija , un papildus paskaidrojusi, kāpēc pārējie dokumenti neeksistē. VID pieņēmums nav pierādījums. Tiesa norādīja, ka VID viedoklis, ka dokumentiem "neapšaubāmi ir jābūt", ir tikai amatpersonas pieņēmums. Lietā nebija pierādījumu, ka persona būtu apzināti slēpusi dokumentus. Jānodala divi dažādi pārkāpumi. Tiesa skaidri atzina, ka iespējamā uzņēmuma grāmatvedības kārtošanas pienākuma nepildīšana (Grāmatvedības likuma pārkāpums) nevar tikt atzīta par informācijas sniegšanas pienākuma nepildīšanu. Tas, ka uzņēmums, iespējams, nav kārtojis grāmatvedību likumā noteiktajā kārtībā, būtu pamats citam administratīvā pārkāpuma procesam, nevis sodam par informācijas nesniegšanu. Rīgas apgabaltiesa noraidīja VID apelācijas sūdzību un atstāja negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru lieta tika izbeigta. ✔️ Ko tas nozīmē uzņēmējiem? Šis spriedums ir ļoti būtisks ikvienam uzņēmējam, kurš saņem informācijas pieprasījumus no VID. Tas nostiprina principu, ka VID nevar jūs sodīt par tādu dokumentu neiesniegšanu, kuri objektīvi neeksistē. Svarīgākie secinājumi: Atklāta komunikācija: Ja VID pieprasa dokumentus, kuri nav jūsu rīcībā vai nav tikuši sagatavoti, ir svarīgi sniegt rakstisku, pamatotu paskaidrojumu par to neesamības iemesliem, vienlaikus iesniedzot visus pārējos pieejamos dokumentus. Atbildības nodalīšana: Šis spriedums neattaisno grāmatvedības nekārtošanu. Tiesa skaidri norādīja, ka par to var iestāties cita veida atbildība. Tomēr tas neļauj VID piemērot sodu par informācijas nesniegšanu tikai tāpēc, ka dienests uzskata, ka dokumentiem vajadzēja būt. Pieņēmumi nav pierādījumi: VID ir jāpierāda, ka persona apzināti slēpj dokumentus vai sniedz nepatiesu informāciju, nevis tikai jāizsaka pieņēmums, ka dokumentiem "ir jābūt". Šī lieta demonstrē, cik svarīgi ir pārzināt savas tiesības un administratīvā procesa nianses, komunicējot ar valsts iestādēm.
Stambulas konvencijas denonsēšanas juridiskā analīze:
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 27. oktobris
Saeimas Ārlietu komisijas 2025. gada 22. oktobra ierosinājums iekļaut parlamenta sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" (turpmāk – Stambulas konvencija) iezīmē nozīmīgu pavērsienu Latvijas starptauti