Senāts atstāj spēkā spriedumu par robežsarga atbrīvošanu no amata par frāzi "russkije ne sdajutsa".
✔️Nesenā administratīvajā lietā (Lieta Nr. A420134023) Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts ir pieņēmis galīgo lēmumu, atstājot negrozītu zemākas instances spriedumu un apstiprinot Valsts robežsardzes (VRS) amatpersonas atvaļināšanu no dienesta. Šī lieta kalpo kā nozīmīgs precedents, kas demonstrē valsts amatpersonu augsto atbildības standartu, īpaši attiecībā uz rīcību sociālajos tīklos un ētikas normu ievērošanu, pat ja pārkāpums sākotnēji kvalificēts kā aiz neuzmanības izdarīts.
✔️Lieta aizsākās, kad Valsts robežsardzes inspektors-kinologs (pieteicējs) pildīja dienesta pienākumus, kas ietvēra padomju režīmu slavinoša pieminekļa demontāžas darbu uzraudzību. Dienesta pienākumu laikā amatpersona ar savu personīgo mobilo tālruni veica notikuma filmēšanu. Šī videoieraksta laikā pieteicējs krievu valodā izteica komentāru "русские не сдаются" (latviski – "krievi nepadodas"). Vēlāk pieteicējs ievietoja šo videoierakstu un fotogrāfijas darba kolēģu WhatsApp grupā. Video ātri izplatījās ārpus šīs grupas, nonākot interneta vidē un tiekot demonstrēts Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas ziņu kanālos, kur tas tika izmantots naidīgā kontekstā pret Latvijas Republiku.
✔️Valsts robežsardze ierosināja disciplinārlietu un piemēroja pieteicējam visbargāko disciplinārsodu – atvaļināšanu no dienesta. Lēmums tika pamatots ar diviem atsevišķiem pārkāpumiem:
1. Tīšs pārkāpums: Aizlieguma neievērošana norīkojuma laikā – veicot ar dienesta pienākumu izpildi nesaistītas darbības (filmēšana ar personīgo telefonu).
2. Aiz neuzmanības izdarīts pārkāpums: Rīcība pretēji ētikas pamatprincipiem un valsts pārvaldes vērtībām – izsakot neviennozīmīgo komentāru un ievietojot video WhatsApp grupā.
✔️Pieteicējs vērsās tiesā, apstrīdot lēmumu un argumentējot, ka sods nav samērīgs. Viņš norādīja, ka komentārs bija domāts tikai par pašu demontāžas procesu (piemiņas plāksne uzreiz nenogāzās) un nebija saistīts ar atbalstu Krievijas agresijai. Pieteicējs arī atzina savas rīcības nepareizību un pauda nožēlu. Tomēr gan Administratīvā rajona tiesa, gan Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, atzīstot atvaļināšanu par tiesisku un pamatotu. Visbeidzot, Senāts atstāja negrozītu apgabaltiesas spriedumu, pieliekot lietai punktu.
✔️Tiesas spriedumos tika uzsvērti šādi galvenie argumenti:
• Būtisks un neatgriezenisks kaitējums valstij: Tiesa secināja, ka pieteicēja rīcības (video publicēšanas) rezultātā ir radīts būtisks kaitējums valstij. Fakts, ka video tika izmantots Krievijas un Baltkrievijas propagandas kanālos naidīgā kontekstā pret Latviju, radīja kaitējumu, kuru vairs nav iespējams novērst.
• Pilnīgs uzticības zaudējums: Tiesa piekrita VRS viedoklim, ka amatpersona ar savu rīcību ir pilnībā zaudējusi iestādes uzticību. Tika atzīts, ka šāds disciplinārpārkāpums nav savienojams ar turpmāku dienestu VRS, un uzticību nav iespējams atjaunot.
• Mīkstinošo apstākļu nepietiekamība: Lai gan tiesa ņēma vērā pieteicēja ilgo dienesta gaitu (20 gadi), iepriekšējo pozitīvo raksturojumu un izdarītā nožēlošanu, tā atzina, ka šie apstākļi konkrētajā gadījumā neatsver nodarījuma smagumu, radīto būtisko kaitējumu un pilnīgo uzticības zaudēšanu.
✔️Šī lieta ir spilgts atgādinājums par paaugstinātajām prasībām, kas tiek izvirzītas valsts amatpersonām, īpaši tām, kuras strādā militarizētās struktūrās.
1. Ētika nav formalitāte: Valsts amatpersonas ētikas kodekss un valsts pārvaldes vērtības ir saistošas normas. To pārkāpums var novest pie visnopietnākajām sekām, pat ja amatpersona nav rīkojusies ar tiešu nodomu kaitēt.
2. Sociālo tīklu bīstamība: Jebkurš saturs, kas tiek publicēts pat šķietami slēgtās grupās (kā WhatsApp), var ļoti ātri kļūt publisks. Amatpersonām ir jāapzinās, ka jebkura viņu darbība digitālajā vidē var tikt analizēta un tai var būt tālejošas sekas.
3. "Aiz neuzmanības" nenozīmē "bez sekām": Tiesa skaidri nodalīja, ka, lai gan pats komentārs tika kvalificēts kā aiz neuzmanības izdarīts pārkāpums (amatpersonai vajadzēja un tā varēja paredzēt seku iestāšanās iespēju ), tas nemazina radītā kaitējuma būtiskumu.
4. Uzticības zaudējums kā pamats atlaišanai: Spriedums apstiprina, ka "uzticības zaudēšana" ir reāls un juridiski pamatots arguments visbargākā disciplinārsoda – atvaļināšanas no dienesta – piemērošanai, īpaši, ja amatpersonas rīcība ir radījusi neatgriezenisku kaitējumu valsts tēlam.
