Vai darba devējs atbild par vadītāja komentāriem privātā Facebook kontā? Jaunākās Senāta atziņas

Lauris Klagišs • 2026. gada 5. janvāris

2025. gada 15. oktobrī Latvijas Republikas Senāts pieņēma būtisku spriedumu lietā Nr. SKC-511/2025, kas ievieš skaidrību jautājumos par darba devēja (šajā gadījumā – pašvaldības) atbildību par tās amatpersonu izteikumiem sociālajos tīklos, kā arī precizē kritērijus morālā kaitējuma atlīdzības noteikšanai. Lietas pamatā bija strīds starp bijušo darbinieci un pašvaldību. Darbiniece cēla prasību tiesā ne tikai par nepareizi aprēķinātu galīgo aprēķinu, bet arī par morālā kaitējuma atlīdzību, ko pamatoja ar pašvaldības domes priekšsēdētāja aizskarošu komentāru viņa privātajā Facebook kontā un ilgstošu atbildes nesniegšanu uz iesniegumiem.

 

✔️ Viens no strīdus centrālajiem elementiem bija domes priekšsēdētāja komentārs Facebook sarakstē ar bijušo darbinieci: “[..] labāk ejiet uz tiesu skaidrā, nesaņematies”. Apgabaltiesa sākotnēji atzina, ka pašvaldība ir atbildīga par šo izteikumu, jo tas veikts darba laikā un saistīts ar pašvaldības darbu. Tomēr Senāts šo pieeju noraidīja, uzsverot vairākus būtiskus aspektus. Pašvaldības domes priekšsēdētājs var darboties trīs statusos: kā pašvaldības pārstāvis, kā deputāts un kā privātpersona. Ja amatpersona saziņu veic savā privātajā sociālo tīklu kontā, nevis pašvaldības oficiālajos kanālos, par to nevar automātiski iestāties pašvaldības civiltiesiskā atbildība. Pašvaldībai nav tiesību vai pienākuma kontrolēt saturu, ko amatpersona ievieto savā privātajā kontā, jo tas būtu uzskatāms par vārda brīvības ierobežojumu. Lai darba devējs (pašvaldība) atbildētu par amatpersonas izteikumiem sociālajos tīklos, cietušajam ir jāpierāda, ka tieši darba devējs ir izvēlējies šo saziņas formu vai konts ir uzskatāms par oficiālu.

 

✔️ Apgabaltiesa par minēto komentāru un atbildes nesniegšanu bija piedzinusi 2000 EUR morālā kaitējuma atlīdzību. Senāts norādīja, ka šāds apmērs nav pietiekami pamatots, salīdzinot to ar tiesu praksi citās lietās. Senāts atgādināja, ka naudā atlīdzināms ir vienīgi būtisks morālais kaitējums – tāds, kuru nevar novērst ar citiem līdzekļiem (piemēram, izmaksājot parādā esošo algu). 2000 EUR atlīdzība parasti tiek noteikta lietās par smagu goda un cieņas aizskārumu (piemēram, publiski apvainojumi noziedzīgos nodarījumos) vai ilgstošu mobingu. Vienkārša "izsmejoša frāze" vai atbildes aizkavēšana bez papildu izvērtējuma nevar tikt pielīdzināta tik smagiem pārkāpumiem. Ja pamata sūdzība ir par naudas neizmaksāšanu, tiesai vispirms jāvērtē, vai parāda samaksa pati par sevi jau nenovērš aizskārumu, pirms lemt par papildu morālo kompensāciju.

 

✔️ Būtisks procesuāls aspekts lietā bija prasītājas vēlme, lai tiesa "atzīst", ka darba devēja galīgais aprēķins bija nepareizs, lai gan tiesvedības laikā darba devējs kļūdu jau bija labojis un naudu izmaksājis. Senāts stingri norādīja, ka ja tiesību aizskārums (naudas neizmaksāšana) jau ir novērsts, nav pieļaujams uzturēt prasību tikai par fakta atzīšanu. Šāda "atzīšanas prasība" mākslīgi sadārdzina tiesvedību, jo rada pamatu prasīt tiesāšanās izdevumus par prasījumu, kam vairs nav juridiskas nozīmes. Ja darba devējs labprātīgi samaksā parādu, advokāta izdevumi un valsts nodevas jāaprēķina no šī mantiskā prasījuma, nevis jākonstruē jauni nemantiski prasījumi.

 

✔️ Šis spriedums darba devējam sniedz zināmu aizsardzību pret atbildību par darbinieku privātajām aktivitātēm sociālajos tīklos. Tomēr ir ieteicams ieviest skaidras iekšējās politikas par komunikāciju un sociālo tīklu lietošanu, lai novērstu pārpratumus par to, kad darbinieks pauž "oficiālo" un kad – "privāto" viedokli.

 

✔️ Vēršoties tiesā, darbiniekiem ir rūpīgi jāizsver prasījumi. Morālā kaitējuma atlīdzība netiek piešķirta par katru nepatīkamu situāciju vai aizkavēšanos, un tās apmēram jābūt samērīgam ar reālo kaitējumu. Tāpat nav lietderīgi uzturēt prasības par pārkāpumu "atzīšanu", ja finansiālais strīds jau ir atrisināts.

Vai darba devējs atbild par vadītāja komentāriem privātā Facebook kontā? Jaunākās Senāta atziņas
pilota darba laiks
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 20. novembris
Vai pilots strādā tikai tad, kad atrodas lidmašīnas vadības kabīnē? Vai arī tad, kad gatavojas lidojumam, pārbauda dokumentus, uzrauga lidmašīnas sagatavošanu un pilda pienākumus pēc nosēšanās?
Birokrātja 91 dienu
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 19. novembris
Vai valsts iestāde drīkst vienkārši aizmirst izskatīt cilvēka iesniegumu, tādējādi atstājot viņu bez iztikai nepieciešamajiem līdzekļiem, un pēc tam uzskatīt, ka ar vienu atvainošanās teikumu viss ir atrisināts?
VID PĀRBAUDĪS SKAIDRAS NAUDAS IEMAKSAS BANKOMĀTOS
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 17. novembris
Valsts ieņēmumu dienests plāno izsūtīt tūkstošiem vēstuļu iedzīvotājiem, pievēršot uzmanību skaidras naudas iemaksām banku kontos. Bet vai tas nozīmē, ka cilvēkiem tagad būs jāmaksā nodoklis par savu naudu?
Valsts mežu dienests
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 17. novembris
Vai valsts iestādes sniegtajai oficiālajai informācijai vispār var uzticēties? Un kurš uzņemas atbildību, ja valsts iestāde sniedz nepatiesu informāciju, bet iedzīvotājs, paļaujoties uz to, pieņem lēmumus, kas vēlāk izrādās kļūdaini?
Piebraucamais ceļš ir slēgts
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 16. novembris
Vai pašvaldība drīkst atteikties noteikt ceļam pašvaldības nozīmes ceļa statusu, ja šis ceļš ir nepieciešams, lai persona varētu piekļūt savam nekustamajam īpašumam?
SENĀTS NOSTIPRINA PRIVĀTPERSONU TIESĪBAS
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 13. novembris
Vai valsts iestāde drīkst atteikties sniegt atbildi uz personas iesniegumu, aizbildinoties ar to, ka jautājums attiecas uz iestādes iekšējo darbību vai personas agrākajām dienesta attiecībām?
Gaismas nakts
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 12. novembris
5. decembrī Valmierā atkal vienosies sports, labestība un vēlme palīdzēt! Jāņa Daliņa sporta kompleksā norisināsies biedrības Valmiera NEXT organizētais labdarības pasākums “Gaismas nakts”, kurā ikviens aicināts apvienot fiziskās aktivitātes ar iespēju paveikt kaut ko patiesi nozīmīgu citu labā.
 125 MILJONI ĪSZIŅU
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 12. novembris
Latviju satricinājusi kārtējā ziņa par iespējamu milzīga apmēra personas datu noplūdi. Šoreiz runa ir nevis par vārdiem, uzvārdiem vai personas kodiem, bet par vairāk nekā 125 miljoniem īsziņu, tostarp to pilnu saturu!
VID zaudē tiesā
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 11. novembris
Kārtējais tiesas nolēmums, kas liek uzdot jautājumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieeju uzņēmējiem un nodokļu strīdu risināšanu.
VID sods atcelts
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 9. novembris
Valsts ieņēmumu dienests (VID) piemēroja uzņēmumam 13 500 eiro naudas sodu par iespējamu starptautisko sankciju pārkāpumu, bet pēc lietas nonākšanas tiesā pats atzina, ka sods bijis nepamatots!