Raimonda Paula gadījums: Kur beidzas godināšana un sākas tiesību pārkāpums

2026. gada 5. janvāris

✔️ Pēdējās dienās sabiedrībā plašu rezonansi izraisījusi ziņa par 2026. gada 11. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē plānoto lielkoncertu "Raimonda Paula dziesmu svētki 'Manai dzimtenei'", pret kuru kategoriskus iebildumus paudis pats Maestro Raimonds Pauls, norādot: "Es taču nepiekritu, lai viņi rīko to! Viņi taču uz savu galvu!". Lai gan pasākuma rīkotāji apgalvo, ka vēlas "godināt Maestro daiļradi" un ka visas atļaujas ir iegūtas, no juridiskā viedokļa šī situācija izgaismo būtiskas problēmas Latvijas pasākumu rīkošanas kultūrā.

 

✔️ Vārda izmantošana peļņas gūšanai. Viens no rupjākajiem pārkāpumiem šajā gadījumā ir Maestro vārda un uzvārda izmantošana pasākuma nosaukumā un reklāmā bez viņa piekrišanas. Latvijas Republikas Reklāmas likums nosaka striktu aizliegumu: reklāmā aizliegts izmantot citas personas vārdu, uzvārdu vai citādu identificējošu apzīmējumu bez šīs personas piekrišanas. Šis aizliegums ir imperatīvs. Fakts, ka persona ir sabiedrībā pazīstama, nedod tiesības citiem komersantiem izmantot tās vārdu, lai veicinātu biļešu pārdošanu un gūtu peļņu. Raimonda Paula vārds ir "zīmols" ar milzīgu pievienoto vērtību, un tikai viņam pašam ir tiesības lemt, kur un kā tas tiek izmantots.

 

✔️ Koncerta nosaukums "Raimonda Paula dziesmu svētki" vidusmēra patērētājam rada nepārprotamu iespaidu, ka pasākumu rīko, atbalsta, vai tajā vismaz piedalās pats komponists. Situāciju vēl kliedzošāku padara fakts, ka biļešu cenas uz šo pasākumu sasniedz pat 150 eiro, tomēr publiskajā telpā nav pieejama nekāda informācija, kas liecinātu, ka kaut daļa no šīs iespaidīgās summas būtu paredzēta pašam Maestro kā atlīdzība. Pārdot dārgas biļetes, izmantojot personības uzticamības kapitālu pretēji šīs personas gribai un bez finansiāla labuma pašam autoram, ir ne tikai neētiski, bet arī uzskatāma par maldinošu komercpraksi, ko aizliedz Patērētāju tiesību aizsardzības likums.

 

✔️ Rīkotāji publiski aizbildinās, ka "aranžējumi un atļaujas ir nokārtotas". Šeit bieži tiek jauktas divas dažādas lietas: publiskā izpildījuma licence un autora personiskās tiesības. Saskaņā ar Autortiesību likumu, autoram ir neatsavināmas personiskās tiesības izlemt, vai un kad darbs tiks publiskots, aizliegt darba pārveidošanu un jebkādu kropļošanu (aranžēšanu bez saskaņošanas), kā arī pretoties tādai darba izmantošanai, kas var kaitēt autora godam vai cieņai.

 

✔️ Rīkotāju arguments, ka pasākums ir "veltījums", neiztur nekādu kritisku vērtējumu un rada bīstamu precedentu. Iedomājieties situāciju: kāds uzņēmums bez saskaņošanas atver rūpnīcu, sāk ražot elektroauto, uzlīmē tām "Tesla" logo un pārdod par tirgus cenu. Kad Ilons Masks vai "Tesla" juristi iesniedz prasību tiesā par preču zīmes zādzību un patērētāju maldināšanu, uzņēmējs publiski sašutis paziņo: "Jūs pārpratāt! Mēs negrasāmies maksāt Maskam vai prasīt viņa atļauju – šī rūpnīca ir mūsu godinājums viņa inženiera ģēnijam! Mēs taču popularizējam elektroauto ideju!". Tas ir tāpat kā uzrakstīt un izdot jaunu grāmatu 'Harijs Poters un Raimonda noslēpumi', pārdot to veikalos un Dž. K. Roulingai paziņot: 'Jums nekas nepienākas, jo mēs taču tikai godinām jūsu radīto burvju pasauli!'. Tas būtu identiski situācijai, ja kāds uzņēmējs sarīkotu Kristapa Porziņģa basketbola nometni ar 500 eiro dalības maksu, bet bez paša Kristapa ziņas. Kad sportists iebilstu, rīkotājs atbildētu: 'Bet mēs taču tikai cildinām tavu ieguldījumu Latvijas basketbolā!'". Nevienā tiesiskā valstī šāds arguments nepasargātu no soda. Sveša vārda un radītā produkta (šajā gadījumā – mūzikas un vārda "Raimonds Pauls") izmantošana savas peļņas gūšanai bez īpašnieka piekrišanas ir nevis cieņas izrādīšana, bet gan ciniska parazitēšana uz svešiem panākumiem.

 

✔️ Ja koncertā plānots atskaņot "īpaši šim koncertam radītus jaunus Maestro skaņdarbu aranžējumus", tam nepieciešama tieša autora piekrišana. Standarta licences nenosedz tiesības brīvi pārveidot skaņdarbus vai iekļaut tos kontekstā, kas autoram ir nepieņemams. Maestro bažas par izpildījuma kvalitāti un finanšu caurspīdīgumu ir pietiekams pamats, lai uzskatītu, ka šāds pasākums var kaitēt viņa reputācijai.

 

✔️ Mērķis "godināt" neatbrīvo no pienākuma ievērot likumu. Ņemot vērā situācijas nopietnību un iespējamo kaitējumu reputācijai, Maestro ieteicams izvērtēt iespēju vērsties:

1.     Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), ziņojot par negodīgu un maldinošu komercpraksi;

2.     Tiesā, lai civiltiesiskā kārtībā aizstāvētu savas tiesības uz vārdu un godu, kā arī pieprasītu pasākuma atcelšanu vai nosaukuma maiņu;

3.     Valsts policijā, lai lūgtu izvērtēt, vai rīkotāju darbībās, iekasējot ievērojamas naudas summas uz autora vārda rēķina bez viņa ziņas, nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

 

✔️ Šis gadījums ir spilgts atgādinājums visiem pasākumu rīkotājiem: intelektuālais īpašums un personiskās tiesības nav formalitāte. Bez autora piekrišanas rīkots "veltījuma koncerts" ar autora vārdu virsrakstā ir taisnākais ceļš uz tiesvedību un administratīvajiem sodiem.

 

Atruna: Šajā rakstā paustais viedoklis un juridiskā situācijas analīze ir balstīta tikai un vienīgi uz publikācijas brīdī publiski pieejamo informāciju un iesaistīto pušu sniegtajiem paziņojumiem plašsaziņas līdzekļos. Autora rīcībā nav informācijas par to, vai starp pusēm pastāv kādas nepublicētas vienošanās, konfidenciāli līgumi vai atsevišķas saskaņošanas sarakstes, kas nav nonākušas atklātībā un kas varētu mainīt situācijas tiesisko vērtējumu. Raksts atspoguļo vispārēju tiesību normu piemērošanu konkrētajai situācijai, pieņemot, ka publiskajā telpā izskanējušie fakti atbilst patiesībai.


Raimonda Paula gadījums
Labas ziņas privātajiem būvētājiem: Saeima atceļ prasību atklāt finansējuma izcelsmi
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 6. janvāris
Nesen savā mājaslapā publicējām rakstu par jaunajiem grozījumiem, kas būvniecības procesā ieviesa stingrākas prasības attiecībā uz līdzekļu legalitātes pārbaudi
Vai darba devējs atbild par vadītāja komentāriem privātā Facebook kontā? Jaunākās Senāta atziņas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 5. janvāris
2025. gada 15. oktobrī Latvijas Republikas Senāts pieņēma būtisku spriedumu lietā Nr. SKC-511/2025, kas ievieš skaidrību jautājumos par darba devēja (šajā gadījumā – pašvaldības) atbildību par tās amatpersonu izteikumiem sociālajos tīklos, kā arī precizē kritērijus morālā kaitējuma atlīdzības noteikšanai. Lietas pamatā
Tiesiskā analīze par ASV operāciju Venecuēlā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 5. janvāris
2026. gada janvāra notikumi Karakasā, kuru rezultātā ASV spēki aizturēja un izveda no valsts Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro, ir radījuši vienu no asākajām starptautisko tiesību diskusijām 21. gadsimtā. Šī operācija iezīmē fundamentālu sadursmi starp valstu suverenitātes principu un lielvaru eksteritoriālo jurisd
Augstākās tiesas mācība: Cik dārgi patiesībā maksā viltots Covid-19 sertifikāts?
Autors Jekaterina Puķe 2025. gada 29. decembris
Lai gan Covid 19 pandēmija ir aiz muguras, tiesu gaiteņi joprojām ir pilni ar lietām par fiktīvu vakcināciju. Nesenais Senāta lēmums (SKK-68-2025) ievieš skaidrību par to, kā likums raugās uz digitālo datu viltošanu. Šis precedents kalpo kā brīdinājums un mācība ikvienam par to, cik nopietnas sekas var būt mēģinājumam
Vai drīkst pārskaitīt naudu no mirušā tuvinieka bankas konta? Augstākās tiesas atziņas
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 23. decembris
Daudzi cilvēki uzskata, ka pēc tuvinieka nāves ir pieļaujami vai pat nepieciešams nekavējoties pārskaitīt naudas līdzekļus no aizgājēja bankas konta uz savu, lai tos "paglābtu" vai izmantotu bēru izdevumiem.
Tiesa atceļ netaisnīgu izmaksu sadali: svarīga uzvara dzīvokļu īpašniekiem
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 19. decembris
Daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā bieži rodas situācijas, kurās vairākums pieņem lēmumus, kas šķietami atvieglo lēmumu pieņemšanas procesu, taču patiesībā rupji pārkāpj mazākuma tiesības un likuma burtu.
Vai
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 18. decembris
Mūsdienu dinamiskajā biznesa vidē līgumu parakstīšana klātienē kļūst par retumu. Uzņēmēji arvien biežāk paļaujas uz e-pastiem, skenētiem dokumentiem un drošiem elektroniskajiem parakstiem.
Valdība beidzot sper izlēmīgus soļus imigrācijas sistēmas sakārtošanā
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 17. decembris
Jau ilgstoši juridiskajā vidē un sabiedrībā ir virmojušas diskusijas par nepieciešamību līdzsvarot darbaspēka piesaisti ar nacionālo drošību.
Kā cīņa ar ēnu ekonomiku paralizē uzņēmumu valdes maiņas procesus
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 16. decembris
Mūsdienu dinamiskajā biznesa vidē laiks ir nauda. Situācijā, kad nepieciešams nomainīt valdes locekli, uzņēmēji rēķinās ar dažām dienām, lai jaunā amatpersona varētu sākt darbu – parakstīt līgumus, veikt maksājumus un pārstāvēt uzņēmumu.
Elastība vai sociālo garantiju samazināšana
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 12. decembris
Saeima vakardien, 11. decembrī, konceptuāli atbalstīja apjomīgus grozījumus Darba likumā. Lai gan likumprojekta anotācijā tiek uzsvērta nepieciešamība "pilnveidot darba tiesisko attiecību regulējumu" un veicināt elastību, juridiskā analīze liecina par būtisku svara kausu nosvēršanos par labu darba devējiem, atsevišķos