Raimonda Paula gadījums: Kur beidzas godināšana un sākas tiesību pārkāpums

2026. gada 5. janvāris

✔️ Pēdējās dienās sabiedrībā plašu rezonansi izraisījusi ziņa par 2026. gada 11. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē plānoto lielkoncertu "Raimonda Paula dziesmu svētki 'Manai dzimtenei'", pret kuru kategoriskus iebildumus paudis pats Maestro Raimonds Pauls, norādot: "Es taču nepiekritu, lai viņi rīko to! Viņi taču uz savu galvu!". Lai gan pasākuma rīkotāji apgalvo, ka vēlas "godināt Maestro daiļradi" un ka visas atļaujas ir iegūtas, no juridiskā viedokļa šī situācija izgaismo būtiskas problēmas Latvijas pasākumu rīkošanas kultūrā.

 

✔️ Vārda izmantošana peļņas gūšanai. Viens no rupjākajiem pārkāpumiem šajā gadījumā ir Maestro vārda un uzvārda izmantošana pasākuma nosaukumā un reklāmā bez viņa piekrišanas. Latvijas Republikas Reklāmas likums nosaka striktu aizliegumu: reklāmā aizliegts izmantot citas personas vārdu, uzvārdu vai citādu identificējošu apzīmējumu bez šīs personas piekrišanas. Šis aizliegums ir imperatīvs. Fakts, ka persona ir sabiedrībā pazīstama, nedod tiesības citiem komersantiem izmantot tās vārdu, lai veicinātu biļešu pārdošanu un gūtu peļņu. Raimonda Paula vārds ir "zīmols" ar milzīgu pievienoto vērtību, un tikai viņam pašam ir tiesības lemt, kur un kā tas tiek izmantots.

 

✔️ Koncerta nosaukums "Raimonda Paula dziesmu svētki" vidusmēra patērētājam rada nepārprotamu iespaidu, ka pasākumu rīko, atbalsta, vai tajā vismaz piedalās pats komponists. Situāciju vēl kliedzošāku padara fakts, ka biļešu cenas uz šo pasākumu sasniedz pat 150 eiro, tomēr publiskajā telpā nav pieejama nekāda informācija, kas liecinātu, ka kaut daļa no šīs iespaidīgās summas būtu paredzēta pašam Maestro kā atlīdzība. Pārdot dārgas biļetes, izmantojot personības uzticamības kapitālu pretēji šīs personas gribai un bez finansiāla labuma pašam autoram, ir ne tikai neētiski, bet arī uzskatāma par maldinošu komercpraksi, ko aizliedz Patērētāju tiesību aizsardzības likums.

 

✔️ Rīkotāji publiski aizbildinās, ka "aranžējumi un atļaujas ir nokārtotas". Šeit bieži tiek jauktas divas dažādas lietas: publiskā izpildījuma licence un autora personiskās tiesības. Saskaņā ar Autortiesību likumu, autoram ir neatsavināmas personiskās tiesības izlemt, vai un kad darbs tiks publiskots, aizliegt darba pārveidošanu un jebkādu kropļošanu (aranžēšanu bez saskaņošanas), kā arī pretoties tādai darba izmantošanai, kas var kaitēt autora godam vai cieņai.

 

✔️ Rīkotāju arguments, ka pasākums ir "veltījums", neiztur nekādu kritisku vērtējumu un rada bīstamu precedentu. Iedomājieties situāciju: kāds uzņēmums bez saskaņošanas atver rūpnīcu, sāk ražot elektroauto, uzlīmē tām "Tesla" logo un pārdod par tirgus cenu. Kad Ilons Masks vai "Tesla" juristi iesniedz prasību tiesā par preču zīmes zādzību un patērētāju maldināšanu, uzņēmējs publiski sašutis paziņo: "Jūs pārpratāt! Mēs negrasāmies maksāt Maskam vai prasīt viņa atļauju – šī rūpnīca ir mūsu godinājums viņa inženiera ģēnijam! Mēs taču popularizējam elektroauto ideju!". Tas ir tāpat kā uzrakstīt un izdot jaunu grāmatu 'Harijs Poters un Raimonda noslēpumi', pārdot to veikalos un Dž. K. Roulingai paziņot: 'Jums nekas nepienākas, jo mēs taču tikai godinām jūsu radīto burvju pasauli!'. Tas būtu identiski situācijai, ja kāds uzņēmējs sarīkotu Kristapa Porziņģa basketbola nometni ar 500 eiro dalības maksu, bet bez paša Kristapa ziņas. Kad sportists iebilstu, rīkotājs atbildētu: 'Bet mēs taču tikai cildinām tavu ieguldījumu Latvijas basketbolā!'". Nevienā tiesiskā valstī šāds arguments nepasargātu no soda. Sveša vārda un radītā produkta (šajā gadījumā – mūzikas un vārda "Raimonds Pauls") izmantošana savas peļņas gūšanai bez īpašnieka piekrišanas ir nevis cieņas izrādīšana, bet gan ciniska parazitēšana uz svešiem panākumiem.

 

✔️ Ja koncertā plānots atskaņot "īpaši šim koncertam radītus jaunus Maestro skaņdarbu aranžējumus", tam nepieciešama tieša autora piekrišana. Standarta licences nenosedz tiesības brīvi pārveidot skaņdarbus vai iekļaut tos kontekstā, kas autoram ir nepieņemams. Maestro bažas par izpildījuma kvalitāti un finanšu caurspīdīgumu ir pietiekams pamats, lai uzskatītu, ka šāds pasākums var kaitēt viņa reputācijai.

 

✔️ Mērķis "godināt" neatbrīvo no pienākuma ievērot likumu. Ņemot vērā situācijas nopietnību un iespējamo kaitējumu reputācijai, Maestro ieteicams izvērtēt iespēju vērsties:

1.     Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), ziņojot par negodīgu un maldinošu komercpraksi;

2.     Tiesā, lai civiltiesiskā kārtībā aizstāvētu savas tiesības uz vārdu un godu, kā arī pieprasītu pasākuma atcelšanu vai nosaukuma maiņu;

3.     Valsts policijā, lai lūgtu izvērtēt, vai rīkotāju darbībās, iekasējot ievērojamas naudas summas uz autora vārda rēķina bez viņa ziņas, nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

 

✔️ Šis gadījums ir spilgts atgādinājums visiem pasākumu rīkotājiem: intelektuālais īpašums un personiskās tiesības nav formalitāte. Bez autora piekrišanas rīkots "veltījuma koncerts" ar autora vārdu virsrakstā ir taisnākais ceļš uz tiesvedību un administratīvajiem sodiem.

 

Atruna: Šajā rakstā paustais viedoklis un juridiskā situācijas analīze ir balstīta tikai un vienīgi uz publikācijas brīdī publiski pieejamo informāciju un iesaistīto pušu sniegtajiem paziņojumiem plašsaziņas līdzekļos. Autora rīcībā nav informācijas par to, vai starp pusēm pastāv kādas nepublicētas vienošanās, konfidenciāli līgumi vai atsevišķas saskaņošanas sarakstes, kas nav nonākušas atklātībā un kas varētu mainīt situācijas tiesisko vērtējumu. Raksts atspoguļo vispārēju tiesību normu piemērošanu konkrētajai situācijai, pieņemot, ka publiskajā telpā izskanējušie fakti atbilst patiesībai.


Raimonda Paula gadījums
Darba samaksas pārredzamība
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. oktobris
āpat kā uzticams sargsuns sargā māju, jaunā Eiropas direktīva turpmāk daudz stingrāk sargās darbinieku tiesības uz taisnīgu un caurskatāmu atalgojumu.
 labs atgādinājums pašvaldībām par šķietami elementāru tiesiskas valsts principu
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. oktobris
Zemgales apgabaltiesas 2026. gada 29. septembra spriedums ir ļoti labs atgādinājums pašvaldībām par šķietami elementāru tiesiskas valsts principu
Kad parāda piedziņas prasījumam var iebilst ar noilgumu
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. oktobris
Saņemot parādu piedzinēja vēstuli vai tiesas dokumentus par senām kredītsaistībām, vispirms jāpārbauda, kad sācies noilgums, kāds termiņš piemērojams un vai kreditors spēj pierādīt tā savlaicīgu pārtraukšanu.
bojāta gāzes skaitītāja plomba vēl nenozīmē, ka patērētājam var piestādīt rēķinu
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. oktobris
Iedomājieties situāciju: gāzes skaitītājam tiek konstatēta bojāta plomba. Nav zināms, kad bojājums radies, nav droši zināms, kura persona to izdarījusi, taču, analizējot iepriekšējo gāzes patēriņu, tiek secināts, ka pārkāpums varētu būt sācies pirms vairākiem gadiem.
Policists provocē pārkāpumu
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. oktobris
Vai policijas darbinieks drīkst personai, kura atrodas acīmredzamā alkohola reibumā, likt sēsties pie automašīnas stūres, bet pēc tam izsaukt citu policijas ekipāžu un ziņot par braukšanu reibumā?
VID zaudē tiesā
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 1. oktobris
Administratīvā rajona tiesa 2026. gada 29. septembrī lietā Nr. A420198625 pieņēma ļoti interesantu spriedumu, kas, manuprāt, būtu rūpīgi jāizlasa ne tikai sabiedriskā labuma organizācijām, bet arī pašam Valsts ieņēmumu dienestam. Strīds šķietami bija vienkāršs.
CSDD datu noplūde
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 1. oktobris
zināms, daudzi no mums ir vērsušies pie VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) ar prasījumu izvērtēt faktiskās rīcības prettiesiskumu un atlīdzināt nemantisko kaitējumu saistībā ar apjomīgo datu noplūdi.
Valdes locekļu atbildība un fiktīva aktīvu atsavināšana nodokļu parādu gadījumos
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 1. oktobris
Zvērinātu advokātu praksē bieži jāsaskaras ar komplicētiem valdes locekļu atbildības un nodokļu parādu piedziņas jautājumiem.
Firmas.lv advokāta darbā
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 30. septembris
Advokāta darbā bieži vien būtiskākais nav tikai zināt likumu. Tikpat svarīgi ir iespējami ātri saprast, ar ko patiesībā ir darīšana – kāds ir uzņēmums, kas aiz tā stāv, kāda ir tā finanšu situācija, vai uzņēmumam nav bijušas būtiskas izmaiņas, nodokļu problēmas, maksātnespējas pazīmes vai citi riski.
Vai maksātnespējas administrators drīkst pieņemt mantojumu parādnieka vietā
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 29. septembris
Nesenajā Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 15. septembra lēmumā (detalizēti skatāms failā SKC-646-2026.docx) ir sniegta būtiska atziņa par mantojuma tiesību personisko raksturu un to aizsardzību fiziskās personas maksātnespējas procesā.