Raimonda Paula gadījums: Kur beidzas godināšana un sākas tiesību pārkāpums

2026. gada 5. janvāris

✔️ Pēdējās dienās sabiedrībā plašu rezonansi izraisījusi ziņa par 2026. gada 11. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē plānoto lielkoncertu "Raimonda Paula dziesmu svētki 'Manai dzimtenei'", pret kuru kategoriskus iebildumus paudis pats Maestro Raimonds Pauls, norādot: "Es taču nepiekritu, lai viņi rīko to! Viņi taču uz savu galvu!". Lai gan pasākuma rīkotāji apgalvo, ka vēlas "godināt Maestro daiļradi" un ka visas atļaujas ir iegūtas, no juridiskā viedokļa šī situācija izgaismo būtiskas problēmas Latvijas pasākumu rīkošanas kultūrā.

 

✔️ Vārda izmantošana peļņas gūšanai. Viens no rupjākajiem pārkāpumiem šajā gadījumā ir Maestro vārda un uzvārda izmantošana pasākuma nosaukumā un reklāmā bez viņa piekrišanas. Latvijas Republikas Reklāmas likums nosaka striktu aizliegumu: reklāmā aizliegts izmantot citas personas vārdu, uzvārdu vai citādu identificējošu apzīmējumu bez šīs personas piekrišanas. Šis aizliegums ir imperatīvs. Fakts, ka persona ir sabiedrībā pazīstama, nedod tiesības citiem komersantiem izmantot tās vārdu, lai veicinātu biļešu pārdošanu un gūtu peļņu. Raimonda Paula vārds ir "zīmols" ar milzīgu pievienoto vērtību, un tikai viņam pašam ir tiesības lemt, kur un kā tas tiek izmantots.

 

✔️ Koncerta nosaukums "Raimonda Paula dziesmu svētki" vidusmēra patērētājam rada nepārprotamu iespaidu, ka pasākumu rīko, atbalsta, vai tajā vismaz piedalās pats komponists. Situāciju vēl kliedzošāku padara fakts, ka biļešu cenas uz šo pasākumu sasniedz pat 150 eiro, tomēr publiskajā telpā nav pieejama nekāda informācija, kas liecinātu, ka kaut daļa no šīs iespaidīgās summas būtu paredzēta pašam Maestro kā atlīdzība. Pārdot dārgas biļetes, izmantojot personības uzticamības kapitālu pretēji šīs personas gribai un bez finansiāla labuma pašam autoram, ir ne tikai neētiski, bet arī uzskatāma par maldinošu komercpraksi, ko aizliedz Patērētāju tiesību aizsardzības likums.

 

✔️ Rīkotāji publiski aizbildinās, ka "aranžējumi un atļaujas ir nokārtotas". Šeit bieži tiek jauktas divas dažādas lietas: publiskā izpildījuma licence un autora personiskās tiesības. Saskaņā ar Autortiesību likumu, autoram ir neatsavināmas personiskās tiesības izlemt, vai un kad darbs tiks publiskots, aizliegt darba pārveidošanu un jebkādu kropļošanu (aranžēšanu bez saskaņošanas), kā arī pretoties tādai darba izmantošanai, kas var kaitēt autora godam vai cieņai.

 

✔️ Rīkotāju arguments, ka pasākums ir "veltījums", neiztur nekādu kritisku vērtējumu un rada bīstamu precedentu. Iedomājieties situāciju: kāds uzņēmums bez saskaņošanas atver rūpnīcu, sāk ražot elektroauto, uzlīmē tām "Tesla" logo un pārdod par tirgus cenu. Kad Ilons Masks vai "Tesla" juristi iesniedz prasību tiesā par preču zīmes zādzību un patērētāju maldināšanu, uzņēmējs publiski sašutis paziņo: "Jūs pārpratāt! Mēs negrasāmies maksāt Maskam vai prasīt viņa atļauju – šī rūpnīca ir mūsu godinājums viņa inženiera ģēnijam! Mēs taču popularizējam elektroauto ideju!". Tas ir tāpat kā uzrakstīt un izdot jaunu grāmatu 'Harijs Poters un Raimonda noslēpumi', pārdot to veikalos un Dž. K. Roulingai paziņot: 'Jums nekas nepienākas, jo mēs taču tikai godinām jūsu radīto burvju pasauli!'. Tas būtu identiski situācijai, ja kāds uzņēmējs sarīkotu Kristapa Porziņģa basketbola nometni ar 500 eiro dalības maksu, bet bez paša Kristapa ziņas. Kad sportists iebilstu, rīkotājs atbildētu: 'Bet mēs taču tikai cildinām tavu ieguldījumu Latvijas basketbolā!'". Nevienā tiesiskā valstī šāds arguments nepasargātu no soda. Sveša vārda un radītā produkta (šajā gadījumā – mūzikas un vārda "Raimonds Pauls") izmantošana savas peļņas gūšanai bez īpašnieka piekrišanas ir nevis cieņas izrādīšana, bet gan ciniska parazitēšana uz svešiem panākumiem.

 

✔️ Ja koncertā plānots atskaņot "īpaši šim koncertam radītus jaunus Maestro skaņdarbu aranžējumus", tam nepieciešama tieša autora piekrišana. Standarta licences nenosedz tiesības brīvi pārveidot skaņdarbus vai iekļaut tos kontekstā, kas autoram ir nepieņemams. Maestro bažas par izpildījuma kvalitāti un finanšu caurspīdīgumu ir pietiekams pamats, lai uzskatītu, ka šāds pasākums var kaitēt viņa reputācijai.

 

✔️ Mērķis "godināt" neatbrīvo no pienākuma ievērot likumu. Ņemot vērā situācijas nopietnību un iespējamo kaitējumu reputācijai, Maestro ieteicams izvērtēt iespēju vērsties:

1.     Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), ziņojot par negodīgu un maldinošu komercpraksi;

2.     Tiesā, lai civiltiesiskā kārtībā aizstāvētu savas tiesības uz vārdu un godu, kā arī pieprasītu pasākuma atcelšanu vai nosaukuma maiņu;

3.     Valsts policijā, lai lūgtu izvērtēt, vai rīkotāju darbībās, iekasējot ievērojamas naudas summas uz autora vārda rēķina bez viņa ziņas, nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

 

✔️ Šis gadījums ir spilgts atgādinājums visiem pasākumu rīkotājiem: intelektuālais īpašums un personiskās tiesības nav formalitāte. Bez autora piekrišanas rīkots "veltījuma koncerts" ar autora vārdu virsrakstā ir taisnākais ceļš uz tiesvedību un administratīvajiem sodiem.

 

Atruna: Šajā rakstā paustais viedoklis un juridiskā situācijas analīze ir balstīta tikai un vienīgi uz publikācijas brīdī publiski pieejamo informāciju un iesaistīto pušu sniegtajiem paziņojumiem plašsaziņas līdzekļos. Autora rīcībā nav informācijas par to, vai starp pusēm pastāv kādas nepublicētas vienošanās, konfidenciāli līgumi vai atsevišķas saskaņošanas sarakstes, kas nav nonākušas atklātībā un kas varētu mainīt situācijas tiesisko vērtējumu. Raksts atspoguļo vispārēju tiesību normu piemērošanu konkrētajai situācijai, pieņemot, ka publiskajā telpā izskanējušie fakti atbilst patiesībai.


Raimonda Paula gadījums
2026. gada 6. jūlijs
✔️ Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs ir veiksmīgi pārstāvējis klientu apelācijas instances tiesā, panākot pilnīgu pretējās puses apvērsuma prasības noraidīšanu komercstrīdā. Šī mūsu biroja vinnētā lieta kalpo kā būtisks un pamācošs atgādinājums – saistību nepildīšanu nevar attaisnot ar formāliem iebildumiem pret paraksta tehnisko dabu, ja paša klienta reālā rīcība skaidri apliecina līguma atzīšanu un izpildi. ✔️ Mūsu klients – pakalpojumu sniedzējs – saskārās ar negodprātīgu situāciju, kurā abonēšanas pakalpojuma saņēmējs apstrīdēja līguma esamību un lūdza tiesu atbrīvot viņu no parādsaistību izpildes. Parādnieka galvenais arguments bija apgalvojums, ka viņš abonēšanas pakalpojumu līgumu nav fiziski parakstījis un tādēļ saistības nav spēkā. Tā kā dokuments sākotnēji tika parakstīts digitāli uz planšetdatora ekrāna, tiesu eksperts atzina, ka kategoriska paraksta piederības izpēte no kopijas nav iespējama. Iztrūkstot eksperta slēdzienam, pirmās instances tiesa strīdu tulkoja par ļaunu mūsu klientam, atbrīvojot parādnieku no saistību izpildes. ✔️ Mēs nepiekritām šādai sašaurinātai tiesību normu interpretācijai un apelācijas sūdzībā norādījām uz apstākļu un pierādījumu nepilnīgu vērtējumu. Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs vērsa tiesas uzmanību uz Civillikumā nostiprināto principu par gribas izteikšanu ar konkludentām (klusējot izdarītām) darbībām. Mēs tiesai veiksmīgi pierādījām, ka līguma reāla izpilde ir daudz spēcīgāks pierādījums par tehnisku strīdu ap planšetdatorā atstātu parakstu. Mēs iesniedzām bankas izrakstus, kas apliecināja, ka parādnieks vairāku mēnešu garumā bija veicis regulārus, precīzus maksājumus par saņemto pakalpojumu. Katra maksājuma uzdevumā parādnieks bija precīzi norādījis strīdus līguma numuru un savu klienta identifikatoru. Tāpat mēs nodrošinājām e-pasta sarakstes izdruku, kas neapgāžami pierādīja klienta aktīvu iesaisti – viņš pats bija nosūtījis detalizētu reklāmas saturu mūsu klientam. ✔️ Uzklausot mūsu biroja argumentus, apelācijas instances tiesa atzina parādnieka prasību par nepamatotu, noraidot to pilnā apmērā. Tiesa atzina mūsu argumentāciju par konkludentām darbībām un savā spriedumā nostiprināja vairākas nozīmīgas atziņas. Vairākkārtēja rēķinu apmaksa un pakalpojumam nepieciešamās informācijas nosūtīšana kalpo kā nepārprotams gribas izteikums stāties darījuma attiecībās. Ja persona ar savām darbībām, maksājot par sniegto pakalpojumu, ir akceptējusi darījumu, tā ir pieņēmusi darbību ar visām tās tiesiskajām sekām. Klients vēlāk nevar ierobežot savu piekrišanu un izvairīties no saistībām, apzināti un negodprātīgi noliedzot līguma slēgšanas faktu tiesā. ✔️ Šī lieta demonstrē, ka mūsdienu mainīgajā komercvidē, kur arvien vairāk līgumu tiek slēgti attālināti vai izmantojot digitālus risinājumus, uzņēmēji nav bezspēcīgi negodprātīgu klientu priekšā. Mūsu biroja izstrādātā stratēģija un panāktais rezultāts apstiprina - reālas darbības, komunikācija un maksājumi ir tikpat saistoši kā tradicionāls paraksts. Mēs turpinām veiksmīgi aizstāvēt uzņēmēju tiesības un komerciālo drošību!
2026. gada 6. jūlijs
Tiek plānots jauns, vienkāršots nodokļu režīms ikdienas pakalpojumu sniedzējiem
Absurda teātra beigas: VID atzīst kļūdu un atjauno uzņēmuma
Autors Lauris Kalgišs 2026. gada 3. jūlijs
Kā biju solījis saviem lasītājiem un klientiem, vēlos dalīties ar turpinājumu stāstam par "Absurda teātri VID gaumē".
Elektrības slēdzis kā šantāžas instruments: vai valsts monopols drīkst izslēgt gaismu 40 eiro soda
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 3. jūlijs
Iedomājieties situāciju: Jūsu uzņēmums ir pilnībā norēķinājies par faktiski patērēto elektroenerģiju un sadales pakalpojumiem.
Kiberdrošības eksperts pret valsts aparātu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūnijs
Pēc mūsu iepriekšējās juridiskās analīzes, kas izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā un IT nozarē, Valsts policija ir nākusi klajā ar precizējošu paziņojumu par kiberdrošības pētnieka Elvisa Strazdiņa iesaisti AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kiberuzbrukuma izmeklēšanā.
Sods par patriotismu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūnijs
Latvijas valsts politika pēdējos gados mērķtiecīgi tiek virzīta uz diviem būtiskiem pīlāriem – demogrāfijas veicināšanu un valsts aizsardzības spēju stiprināšanu.
Kiberdrošības ģēnijs pret valsts aparātu: Elvja Strazdiņa lietas juridiskā analīze un aizstāvība
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūnijs
Pēdējās dienās plašu sabiedrības rezonansi izraisījis kiberdrošības eksperta Elvja Strazdiņa gadījums.
Kārtējā biroja uzvara: Kāpēc tiesa lēma saglabāt prasības nodrošinājumu un apķīlāt atbildētāja kontu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 29. jūnijs
Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs ir guvis kārtējo panākumu, veiksmīgi aizstāvot klienta intereses sarežģītā civiltiesiskā strīdā par būtisku zaudējumu piedziņu.
Strādājošā sestdiena – 27. jūnijs
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 26. jūnijs
Šodien daudziem ir strādājošā sestdiena. Vai zināji, ka Tavas tiesības un atalgojums šajā dienā ir atkarīgs no tā, kādēļ tieši šodien atrodies darba vietā?
Kad pašvaldības policijas aizbildināšanās ar datu aizsardzību neiztur tiesas kritiku
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 26. jūnijs
Iedomājieties situāciju: Jūsu kaimiņos atrodas komercobjekts (piemēram, kafejnīca vai klubs), kas regulāri traucē sabiedrisko mieru.