Vai VID prasības ir pamatotas?

Lauris Klagišs • 2024. gada 14. oktobris

    Ņemot vērā mūsu biroja specializāciju nodokļu tiesībās, pie manis pēdējo nedēļu laikā ir vērsušies daudzi klienti, jo no VID ir saņēmuši šāda satura vēstules: “Sveicināti! Aicinām Jūs izvērtēt, vai esat pilnā apmērā deklarējis(-usi) visus ienākumus par 2022. un 2023. gadu. Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju Jūsu kredītiestāžu kontos saņemtās naudas kopsumma (kredīta apgrozījums) 2022. un 2023. gadā pārsniedza Jūsu deklarēto ienākumu kopsummu. Lūdzam Jūs, izmantojot pielikumā [1] pievienoto materiālu, izvērtēt visos Jums atvērtajos kontos (t. sk. ārvalstu, ja tādi atvērti) saņemtos maksājumus, lai konstatētu iespējamus nedeklarētus ienākumus. Aicinām 30 dienu laikā no šī ziņojuma saņemšanas dienas deklarēt visus šajos gados gūtos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos un neapliekamos ienākumus un saņemtos aizņēmumus pilnā apmērā. Lūdzam šādā veidā izvērtēt arī 2021. gadā kontos saņemtās naudas summas, pārliecinoties, vai visi ienākumi deklarēti pilnā apmērā, un deklarēt līdz šim nedeklarētos ienākumus, ja tādus konstatēsiet. Aicinām neatstāt šo vēstuli bez ievērības un sazināties ar mums, ja Jums ir kādi neskaidri jautājumi. Pateicamies par sadarbību”. 


    Minētās vēstules ir skaidrojamas ar to, ka atbilstoši likumam jau vairākus gadus bankas sniedz informāciju VID par apgrozījumu klientu kontos, ja tas pārsniedz 15 000 eiro gadā. Šie dati tiek salīdzināti ar cilvēka oficiālajiem ienākumiem, un, ja apgrozījums bankas kontā vairāk nekā par 20 000 eiro pārsniedz legālos ienākumus, VID interesējas par šīs "papildu naudas" izcelsmi.


    Interesantākais ir tas, ka no minētās vēstules nemaz neizriet, ka uz to būtu jāatbild un jāsniedz jebkādi paskaidrojumi, jo VID tikai lūdz izvērtēt saņemtos maksājumus un pārliecināties, vai visi ienākumi deklarēti pilnā apmērā.


    Neskatoties uz to, ka atbilde no nodokļu maksātājiem nemaz netiek prasīta, VID ģenerāldirektore intervijā ir norādījusi [2], ka aicina visus šo vēstuli neignorēt un atbildēt.


    Tātad, ja persona vienkārši izvērtēs saņemtos maksājumus, un pārliecināsies, ka visi ienākumi deklarēti pilnā apmērā, bet nesniegs atbildi VID, pastāv iespēja, ka VID no nodokļu maksātāja piedzīs iedzīvotāju ienākuma nodokli 20 % apmērā no summas, par kādu apgrozījums banku kontos pārsniedz deklarētos ienākumus.


    Analizējot konkrēto klientu lietas, esmu nonācis pie secinājuma, ka faktiski visos gadījumos klienti ir nodeklarējuši tos ienākumus, kas bija jādeklarē, bet banku kontos saņemtās naudas kopsumma pārsniedza attiecīgajos gados deklarēto ienākumu kopsummu tā iemesla dēļ, ka kontos bija ieskaitīti ienākumi, kas nemaz nav jādeklarē, un par kuriem VID var arī objektīvi nemaz nezināt, piemēram:


  • tiek atmaksāts parāds (iepriekš izsniegta aizdevuma atmaksa) no fiziskām un juridiskām personām (t. sk. cesijas rezultātā iegūto parādu atmaksa);


  • tiek ņemts aizņēmumus, kas no vienas fiziskas vai juridiskas personas nepārsniedz 15 000 eiro;


  • pārskaitījumi kopējas mājsaimniecības ietvaros (piemēram, vīrs regulāri sievai pārskaita naudu, ko sieva tērē savām un ģimenes vajadzībām);


  • no darba devēja saņemtie maksājumi par saimnieciskā avansa norēķiniem (piemēram, darba devējs personai atmaksā naudu, ko tā iztērējusi, lai uzņēmuma automašīnā darba vajadzībām ielietu degvielu);


  • no izsoļu organizatoriem saņemtās nodrošinājuma atmaksas (gadījumos, kad iemaksāti 10 % no izsoles sākumcenas, bet attiecīgais objekts tomēr nav nosolīts);

  • nauda, kas tiek saņemta atpakaļ par nesniegtiem pakalpojumiem vai nepiegādātu preci (piemēram, tiek atcelts ceļojums, atmaksāta rokasnauda vai pārdevējam tiek atgriezta nekvalitatīva prece);


  • tiek veikti pārskaitījumi starp saviem kontiem dažādās kredītiestādēs Latvijā vai ārpus Latvijas.


    Pēc publiskie pieejamās informācijas VID šādas vēstules ir izsūtījis aptuveni 70 000 fiziskām personām.


    Pēc manas pieredzes kvalitatīvas un detalizētas atbildes sagatavošana uz šādu VID pieprasījumu var aizņemt pat 2 stundas (atkarīgs no konkrētās personas ienākumu dažādības). Līdz ar to rodas pamatots jautājums, vai un cik detalizēti sniegt atbildi VID, un galvenais, vai VID vispār ir kapacitāte, lai šīs 70 000 atbildes izlasītu, izanalizētu un izdarītu pareizus secinājumus.


    Mans ieteikums tomēr būtu atbildi VID sniegt, bet cik detalizētu, tas jau atkarīgs no Jūsu ienākumu veidiem un no tā, cik daudz esat gatavi VID atklāt.


    Advokāts Lauris Klagišs ir strādājis gan Valsts ieņēmumu dienestā, gan Administratīvajā apgabaltiesā, tāpēc ir uzkrājis ne tikai plašas teorētiskās zināšanas, bet arī reālu pieredzi nodokļu tiesībās un nodokļu piemērošanā.


    Viena no Zvērināta advokāta Laura Klagiša biroja specializācijām ir nodokļu tiesības, tāpēc varam palīdzēt Jums komunikācijā ar VID.


   Ja šis vai iepriekšējie temati Tevi ieinteresēja, lūgums pakomentēt vai uzrakstīt privāti, par kādām tēmām Tu vēlētos saņemt padomus un ieteikumus, vai iesaki kādam, kam tas varētu noderēt.



[1] https://www.vid.gov.lv/lv/media/26790/download?attachment

[2] https://jauns.lv/raksts/zinas/624185-vid-vaditaja-bridina-tie-kuri-neatbildes-uz-nodoklu-dienesta-vestulem-var-zaudet-naudu

Jaunie alkohola tirdzniecības ierobežojumi: juridiskā analīze par samērīgumu un neparedzētām sekām
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 1. augusts
No šodienas Latvijā stājas spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas būtiski saīsinās alkohola tirdzniecības laiku veikalos.
Pirms raksti, padomā: Kāpēc viss, ko uzticat ChatGPT, var tikt nodots policijai
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 30. jūlijs
Populārā mākslīgā intelekta (MI) tērzēšanas robota ChatGPT un citu līdzīgu rīku straujā izplatība ir radījusi jaunas iespējas, bet vienlaikus arī jaunus juridiskus un konfidencialitātes riskus.
Kriptovalūtu nodokļu labirints
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 29. jūlijs
Kriptovalūtas no tehnoloģiju entuziastu hobija ir kļuvušas par nopietnu investīciju aktīvu, kas piesaista gan privātpersonu, gan uzņēmumu interesi. Tomēr līdz ar potenciālo peļņu nāk arī pienākumi pret valsti.
Digitālās izmeklēšanas jaunā ēra - izpratne par rīkiem, kas pārbauda jūsu datus
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 28. jūlijs
Mūsdienu pasaulē praktiski katra mūsu darbība atstāj digitālu pēdu nospiedumu. Saziņa, komercija, sociālā dzīve – tas viss tiek glabāts mūsu datoros, viedtālruņos un mākoņkrātuvēs.
Ko VID jaunā superspiegošanas tehnoloģija
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 25. jūlijs
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņojums par ieceri izmantot modernu Izraēlas uzņēmuma "Cellebrite" izstrādātu programmatūru nodokļu nemaksātāju identificēšanai ir radījis plašu rezonansi sabiedrībā.
Loterijas Biļete Makā: Vai Šis Mazais Prieks Var Sagandēt Jūsu Finansiālo Nākotni
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 24. jūlijs
Daudziem Latvijas iedzīvotājiem "Superbingo" vai "Latloto" biļešu iegāde ir iknedēļas rituāls – neliels cerību stariņš un nevainīga izklaide.
Valmieras novada nekustamā īpašuma tirgus apskats 2025
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 23. jūlijs
Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs pārstāv savus klientus nekustamā īpašuma jautājumos un sniedz šādus pakalpojumus ...
Kā Izvēlēties Uzticamu Sadarbības Partneri: Juridiskie Aspekti Ilgtermiņa Veiksmei
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 22. jūlijs
Jebkura uzņēmuma izaugsme ir cieši saistīta ar tā partneru tīklu. Izvēloties stratēģiski svarīgu piegādātāju, izplatītāju vai ārpakalpojumu sniedzēju, jūs veidojat attiecības, no kurām var būt atkarīga jūsu ražošanas nepārtrauktība, pakalpojumu kvalitāte un reputācija klientu acīs.
VID uzsāks lielāko skaidras naudas uzraudzību Latvijas vēsturē
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 21. jūlijs
Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku un veicinātu caurspīdīgāku finanšu sistēmu, Latvijā tiek ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā attiecībā uz skaidras naudas darījumiem. Jaunā kārtība paredz, ka bankas un citas finanšu iestādes sniegs Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par klientu veiktajiem lielāka apjoma skai
Aizdevumu reklāma juridiskās personas aizsegā
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 21. jūlijs
Latvijas tiesiskajā regulējumā ir skaidri noteikti stingri ierobežojumi fizisko personu jeb patērētāju kreditēšanas reklāmai. Šo normu mērķis ir cēls – pasargāt patērētājus no pārsteidzīgas un neapdomīgas aizņemšanās, kas var novest pie pārmērīgām parādsaistībām.