Vai VID prasības ir pamatotas?

Lauris Klagišs • 2024. gada 14. oktobris

    Ņemot vērā mūsu biroja specializāciju nodokļu tiesībās, pie manis pēdējo nedēļu laikā ir vērsušies daudzi klienti, jo no VID ir saņēmuši šāda satura vēstules: “Sveicināti! Aicinām Jūs izvērtēt, vai esat pilnā apmērā deklarējis(-usi) visus ienākumus par 2022. un 2023. gadu. Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju Jūsu kredītiestāžu kontos saņemtās naudas kopsumma (kredīta apgrozījums) 2022. un 2023. gadā pārsniedza Jūsu deklarēto ienākumu kopsummu. Lūdzam Jūs, izmantojot pielikumā [1] pievienoto materiālu, izvērtēt visos Jums atvērtajos kontos (t. sk. ārvalstu, ja tādi atvērti) saņemtos maksājumus, lai konstatētu iespējamus nedeklarētus ienākumus. Aicinām 30 dienu laikā no šī ziņojuma saņemšanas dienas deklarēt visus šajos gados gūtos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos un neapliekamos ienākumus un saņemtos aizņēmumus pilnā apmērā. Lūdzam šādā veidā izvērtēt arī 2021. gadā kontos saņemtās naudas summas, pārliecinoties, vai visi ienākumi deklarēti pilnā apmērā, un deklarēt līdz šim nedeklarētos ienākumus, ja tādus konstatēsiet. Aicinām neatstāt šo vēstuli bez ievērības un sazināties ar mums, ja Jums ir kādi neskaidri jautājumi. Pateicamies par sadarbību”. 


    Minētās vēstules ir skaidrojamas ar to, ka atbilstoši likumam jau vairākus gadus bankas sniedz informāciju VID par apgrozījumu klientu kontos, ja tas pārsniedz 15 000 eiro gadā. Šie dati tiek salīdzināti ar cilvēka oficiālajiem ienākumiem, un, ja apgrozījums bankas kontā vairāk nekā par 20 000 eiro pārsniedz legālos ienākumus, VID interesējas par šīs "papildu naudas" izcelsmi.


    Interesantākais ir tas, ka no minētās vēstules nemaz neizriet, ka uz to būtu jāatbild un jāsniedz jebkādi paskaidrojumi, jo VID tikai lūdz izvērtēt saņemtos maksājumus un pārliecināties, vai visi ienākumi deklarēti pilnā apmērā.


    Neskatoties uz to, ka atbilde no nodokļu maksātājiem nemaz netiek prasīta, VID ģenerāldirektore intervijā ir norādījusi [2], ka aicina visus šo vēstuli neignorēt un atbildēt.


    Tātad, ja persona vienkārši izvērtēs saņemtos maksājumus, un pārliecināsies, ka visi ienākumi deklarēti pilnā apmērā, bet nesniegs atbildi VID, pastāv iespēja, ka VID no nodokļu maksātāja piedzīs iedzīvotāju ienākuma nodokli 20 % apmērā no summas, par kādu apgrozījums banku kontos pārsniedz deklarētos ienākumus.


    Analizējot konkrēto klientu lietas, esmu nonācis pie secinājuma, ka faktiski visos gadījumos klienti ir nodeklarējuši tos ienākumus, kas bija jādeklarē, bet banku kontos saņemtās naudas kopsumma pārsniedza attiecīgajos gados deklarēto ienākumu kopsummu tā iemesla dēļ, ka kontos bija ieskaitīti ienākumi, kas nemaz nav jādeklarē, un par kuriem VID var arī objektīvi nemaz nezināt, piemēram:


  • tiek atmaksāts parāds (iepriekš izsniegta aizdevuma atmaksa) no fiziskām un juridiskām personām (t. sk. cesijas rezultātā iegūto parādu atmaksa);


  • tiek ņemts aizņēmumus, kas no vienas fiziskas vai juridiskas personas nepārsniedz 15 000 eiro;


  • pārskaitījumi kopējas mājsaimniecības ietvaros (piemēram, vīrs regulāri sievai pārskaita naudu, ko sieva tērē savām un ģimenes vajadzībām);


  • no darba devēja saņemtie maksājumi par saimnieciskā avansa norēķiniem (piemēram, darba devējs personai atmaksā naudu, ko tā iztērējusi, lai uzņēmuma automašīnā darba vajadzībām ielietu degvielu);


  • no izsoļu organizatoriem saņemtās nodrošinājuma atmaksas (gadījumos, kad iemaksāti 10 % no izsoles sākumcenas, bet attiecīgais objekts tomēr nav nosolīts);

  • nauda, kas tiek saņemta atpakaļ par nesniegtiem pakalpojumiem vai nepiegādātu preci (piemēram, tiek atcelts ceļojums, atmaksāta rokasnauda vai pārdevējam tiek atgriezta nekvalitatīva prece);


  • tiek veikti pārskaitījumi starp saviem kontiem dažādās kredītiestādēs Latvijā vai ārpus Latvijas.


    Pēc publiskie pieejamās informācijas VID šādas vēstules ir izsūtījis aptuveni 70 000 fiziskām personām.


    Pēc manas pieredzes kvalitatīvas un detalizētas atbildes sagatavošana uz šādu VID pieprasījumu var aizņemt pat 2 stundas (atkarīgs no konkrētās personas ienākumu dažādības). Līdz ar to rodas pamatots jautājums, vai un cik detalizēti sniegt atbildi VID, un galvenais, vai VID vispār ir kapacitāte, lai šīs 70 000 atbildes izlasītu, izanalizētu un izdarītu pareizus secinājumus.


    Mans ieteikums tomēr būtu atbildi VID sniegt, bet cik detalizētu, tas jau atkarīgs no Jūsu ienākumu veidiem un no tā, cik daudz esat gatavi VID atklāt.


    Advokāts Lauris Klagišs ir strādājis gan Valsts ieņēmumu dienestā, gan Administratīvajā apgabaltiesā, tāpēc ir uzkrājis ne tikai plašas teorētiskās zināšanas, bet arī reālu pieredzi nodokļu tiesībās un nodokļu piemērošanā.


    Viena no Zvērināta advokāta Laura Klagiša biroja specializācijām ir nodokļu tiesības, tāpēc varam palīdzēt Jums komunikācijā ar VID.


   Ja šis vai iepriekšējie temati Tevi ieinteresēja, lūgums pakomentēt vai uzrakstīt privāti, par kādām tēmām Tu vēlētos saņemt padomus un ieteikumus, vai iesaki kādam, kam tas varētu noderēt.



[1] https://www.vid.gov.lv/lv/media/26790/download?attachment

[2] https://jauns.lv/raksts/zinas/624185-vid-vaditaja-bridina-tie-kuri-neatbildes-uz-nodoklu-dienesta-vestulem-var-zaudet-naudu

Cik izmaksā sievas sišana, vai draudi kādu nogalināt
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 3. novembris
Šis nav retorisks jautājums. Tā ir Latvijas realitāte, kas ietērpta konkrētos ciparos Administratīvo sodu likumā. Kā advokāts, esmu spiests secināt, ka mūsu likumdevēji vardarbību ir novērtējuši... maigi izsakoties, lēti.
Būvnoteikumu grozījumi: Vai mazāk birokrātijas nozīmē dārgāku būvniecību un lielākus riskus
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 30. oktobris
2025. gada vasarā tika pieņemti un daļēji stājās spēkā ilgi gaidīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi".
Advokāta aizsardzība ir klienta aizsardzība: Latvija paraksta Eiropas Padomes Konvenciju
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 29. oktobris
Šo piektdien, 25. oktobrī, visā Eiropā tiek atzīmēta Eiropas Advokātu diena. Zīmīgi, ka 2025. gada tēma ir “Eiropas Padomes Konvencija par jurista profesijas aizsardzību” – instruments, kas ir būtisks ne tikai juristiem, bet ikvienam sabiedrības loceklim.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 28. oktobris
✔️ Nesenā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumā , kas stājies spēkā un nav pārsūdzams, ir nostiprināta būtiska tiesību norma attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tiesa atzina par nelikumīgu VID piemēroto sodu uzņēmuma valdes loceklei par informācijas nesniegšanu, jo pieprasītie grāmatvedības dokumenti reāli neeksistēja, nevis tika slēpti. Šis spriedums skaidri nodala atbildību par informācijas sniegšanu no atbildības par grāmatvedības kārtošanu. ✔️ Lieta sākās, kad VID uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu pret kāda uzņēmuma valdes locekli. VID bija pieprasījis sniegt detalizētu informāciju un to apliecinošus dokumentus (līgumus, grāmatvedības reģistrus, maksājumu dokumentus u.c.) par uzņēmuma veiktajiem darījumiem ar pašu valdes locekli trīs gadu periodā (2019., 2020. un 2021. gadā). Tā kā valdes loceklis neiesniedza visus pieprasītos dokumentus noteiktajā termiņā, VID amatpersona piemēroja naudas sodu 255 eiro apmērā. Šo lēmumu vēlāk negrozītu atstāja arī VID ģenerāldirektore. ✔️ Valdes loceklis vērsās tiesā, apstrīdot sodu. Viņa galvenais arguments bija fakts, ka viņa ir iesniegusi visus viņas rīcībā esošos dokumentus (paskaidrojumu, aizdevuma līgumu, gada pārskatus). Attiecībā uz pārējiem pieprasītajiem dokumentiem, konkrēti – grāmatvedības reģistriem – persona paskaidroja, ka tādi dokumenti vienkārši nav tikuši sagatavoti, jo uzņēmumam nav bijis nepieciešamās grāmatvedības programmas. Savukārt, VID, savā apelācijas sūdzībā uzstāja, ka šādiem dokumentiem "neapšaubāmi bija jābūt" uzņēmuma rīcībā un to neiesniegšana ir kvalificējama kā "informācijas nepienācīga sniegšana" saskaņā ar Administratīvo sodu likuma 3. panta otro daļu. ✔️ Gan pirmās instances tiesa (Rīgas rajona tiesa), gan apelācijas instance (Rīgas apgabaltiesa) nostājās personas pusē un VID piemēroto sodu atcēla. Tiesas savos spriedumos norādīja uz izšķirošu juridisku niansi: Sods piemērots par nepareizu pantu. Persona tika sodīta par informācijas nesniegšanu vai nepienācīgu sniegšanu. Taču tiesa konstatēja, ka persona ir sniegusi informāciju – visus dokumentus, kas viņas rīcībā bija , un papildus paskaidrojusi, kāpēc pārējie dokumenti neeksistē. VID pieņēmums nav pierādījums. Tiesa norādīja, ka VID viedoklis, ka dokumentiem "neapšaubāmi ir jābūt", ir tikai amatpersonas pieņēmums. Lietā nebija pierādījumu, ka persona būtu apzināti slēpusi dokumentus. Jānodala divi dažādi pārkāpumi. Tiesa skaidri atzina, ka iespējamā uzņēmuma grāmatvedības kārtošanas pienākuma nepildīšana (Grāmatvedības likuma pārkāpums) nevar tikt atzīta par informācijas sniegšanas pienākuma nepildīšanu. Tas, ka uzņēmums, iespējams, nav kārtojis grāmatvedību likumā noteiktajā kārtībā, būtu pamats citam administratīvā pārkāpuma procesam, nevis sodam par informācijas nesniegšanu. Rīgas apgabaltiesa noraidīja VID apelācijas sūdzību un atstāja negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru lieta tika izbeigta. ✔️ Ko tas nozīmē uzņēmējiem? Šis spriedums ir ļoti būtisks ikvienam uzņēmējam, kurš saņem informācijas pieprasījumus no VID. Tas nostiprina principu, ka VID nevar jūs sodīt par tādu dokumentu neiesniegšanu, kuri objektīvi neeksistē. Svarīgākie secinājumi: Atklāta komunikācija: Ja VID pieprasa dokumentus, kuri nav jūsu rīcībā vai nav tikuši sagatavoti, ir svarīgi sniegt rakstisku, pamatotu paskaidrojumu par to neesamības iemesliem, vienlaikus iesniedzot visus pārējos pieejamos dokumentus. Atbildības nodalīšana: Šis spriedums neattaisno grāmatvedības nekārtošanu. Tiesa skaidri norādīja, ka par to var iestāties cita veida atbildība. Tomēr tas neļauj VID piemērot sodu par informācijas nesniegšanu tikai tāpēc, ka dienests uzskata, ka dokumentiem vajadzēja būt. Pieņēmumi nav pierādījumi: VID ir jāpierāda, ka persona apzināti slēpj dokumentus vai sniedz nepatiesu informāciju, nevis tikai jāizsaka pieņēmums, ka dokumentiem "ir jābūt". Šī lieta demonstrē, cik svarīgi ir pārzināt savas tiesības un administratīvā procesa nianses, komunicējot ar valsts iestādēm.
Stambulas konvencijas denonsēšanas juridiskā analīze:
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 27. oktobris
Saeimas Ārlietu komisijas 2025. gada 22. oktobra ierosinājums iekļaut parlamenta sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" (turpmāk – Stambulas konvencija) iezīmē nozīmīgu pavērsienu Latvijas starptauti
Saņēmāt vēstuli no VID? Nesatraucieties – rīcības plāns 3 soļos
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 24. oktobris
Vēstule no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) daudziem uzņēmējiem un privātpersonām mēdz radīt tūlītēju satraukumu.
Kā pasargāt savu zīmolu? Praktisks ceļvedis preču zīmes reģistrācijai
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 23. oktobris
Jūsu uzņēmuma nosaukums, logo un sauklis ir daudz vairāk nekā tikai vārdi un attēli. Tas ir jūsu zīmols – reputācija, atpazīstamība un vērtība, ko esat cītīgi būvējuši.
Valdes locekļa atbildība: 5 praktiski soļi, kā pasargāt savu personīgo mantu
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 21. oktobris
Būt uzņēmuma valdē nozīmē uzņemties lielu atbildību. Lai gan šis amats paver plašas iespējas, tas vienlaikus ir saistīts ar riskiem, kas var skart ne tikai uzņēmuma...
Tiesa atstāj spēkā Rail Baltica būvatļauju, noraidot zemes īpašnieka sūdzību
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 17. oktobris
Administratīvā rajona tiesa ir noraidījusi zemes īpašnieka pieteikumu atcelt būvatļauju Rail Baltica trases posmam, apstiprinot valsts rīcības tiesiskumu nacionālas nozīmes projektu īstenošanā un skaidrojot tiesas kompetences robežas tehnisku projektēšanas risinājumu izvērtēšanā.
Vai no debatēm tiesā ir kāda jēga
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 16. oktobris
Kādā nesenā Administratīvās rajona tiesas sēdē, tiesnesis pirms debatēm norādīja, ka “Administratīvajā procesā debašu stadija ir atšķirīga, un debašu stadijai pēc būtības nav nekādas ietekmes uz rezultātu”.