Vai VID prasības ir pamatotas?

Lauris Klagišs • 2024. gada 14. oktobris

    Ņemot vērā mūsu biroja specializāciju nodokļu tiesībās, pie manis pēdējo nedēļu laikā ir vērsušies daudzi klienti, jo no VID ir saņēmuši šāda satura vēstules: “Sveicināti! Aicinām Jūs izvērtēt, vai esat pilnā apmērā deklarējis(-usi) visus ienākumus par 2022. un 2023. gadu. Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju Jūsu kredītiestāžu kontos saņemtās naudas kopsumma (kredīta apgrozījums) 2022. un 2023. gadā pārsniedza Jūsu deklarēto ienākumu kopsummu. Lūdzam Jūs, izmantojot pielikumā [1] pievienoto materiālu, izvērtēt visos Jums atvērtajos kontos (t. sk. ārvalstu, ja tādi atvērti) saņemtos maksājumus, lai konstatētu iespējamus nedeklarētus ienākumus. Aicinām 30 dienu laikā no šī ziņojuma saņemšanas dienas deklarēt visus šajos gados gūtos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos un neapliekamos ienākumus un saņemtos aizņēmumus pilnā apmērā. Lūdzam šādā veidā izvērtēt arī 2021. gadā kontos saņemtās naudas summas, pārliecinoties, vai visi ienākumi deklarēti pilnā apmērā, un deklarēt līdz šim nedeklarētos ienākumus, ja tādus konstatēsiet. Aicinām neatstāt šo vēstuli bez ievērības un sazināties ar mums, ja Jums ir kādi neskaidri jautājumi. Pateicamies par sadarbību”. 


    Minētās vēstules ir skaidrojamas ar to, ka atbilstoši likumam jau vairākus gadus bankas sniedz informāciju VID par apgrozījumu klientu kontos, ja tas pārsniedz 15 000 eiro gadā. Šie dati tiek salīdzināti ar cilvēka oficiālajiem ienākumiem, un, ja apgrozījums bankas kontā vairāk nekā par 20 000 eiro pārsniedz legālos ienākumus, VID interesējas par šīs "papildu naudas" izcelsmi.


    Interesantākais ir tas, ka no minētās vēstules nemaz neizriet, ka uz to būtu jāatbild un jāsniedz jebkādi paskaidrojumi, jo VID tikai lūdz izvērtēt saņemtos maksājumus un pārliecināties, vai visi ienākumi deklarēti pilnā apmērā.


    Neskatoties uz to, ka atbilde no nodokļu maksātājiem nemaz netiek prasīta, VID ģenerāldirektore intervijā ir norādījusi [2], ka aicina visus šo vēstuli neignorēt un atbildēt.


    Tātad, ja persona vienkārši izvērtēs saņemtos maksājumus, un pārliecināsies, ka visi ienākumi deklarēti pilnā apmērā, bet nesniegs atbildi VID, pastāv iespēja, ka VID no nodokļu maksātāja piedzīs iedzīvotāju ienākuma nodokli 20 % apmērā no summas, par kādu apgrozījums banku kontos pārsniedz deklarētos ienākumus.


    Analizējot konkrēto klientu lietas, esmu nonācis pie secinājuma, ka faktiski visos gadījumos klienti ir nodeklarējuši tos ienākumus, kas bija jādeklarē, bet banku kontos saņemtās naudas kopsumma pārsniedza attiecīgajos gados deklarēto ienākumu kopsummu tā iemesla dēļ, ka kontos bija ieskaitīti ienākumi, kas nemaz nav jādeklarē, un par kuriem VID var arī objektīvi nemaz nezināt, piemēram:


  • tiek atmaksāts parāds (iepriekš izsniegta aizdevuma atmaksa) no fiziskām un juridiskām personām (t. sk. cesijas rezultātā iegūto parādu atmaksa);


  • tiek ņemts aizņēmumus, kas no vienas fiziskas vai juridiskas personas nepārsniedz 15 000 eiro;


  • pārskaitījumi kopējas mājsaimniecības ietvaros (piemēram, vīrs regulāri sievai pārskaita naudu, ko sieva tērē savām un ģimenes vajadzībām);


  • no darba devēja saņemtie maksājumi par saimnieciskā avansa norēķiniem (piemēram, darba devējs personai atmaksā naudu, ko tā iztērējusi, lai uzņēmuma automašīnā darba vajadzībām ielietu degvielu);


  • no izsoļu organizatoriem saņemtās nodrošinājuma atmaksas (gadījumos, kad iemaksāti 10 % no izsoles sākumcenas, bet attiecīgais objekts tomēr nav nosolīts);

  • nauda, kas tiek saņemta atpakaļ par nesniegtiem pakalpojumiem vai nepiegādātu preci (piemēram, tiek atcelts ceļojums, atmaksāta rokasnauda vai pārdevējam tiek atgriezta nekvalitatīva prece);


  • tiek veikti pārskaitījumi starp saviem kontiem dažādās kredītiestādēs Latvijā vai ārpus Latvijas.


    Pēc publiskie pieejamās informācijas VID šādas vēstules ir izsūtījis aptuveni 70 000 fiziskām personām.


    Pēc manas pieredzes kvalitatīvas un detalizētas atbildes sagatavošana uz šādu VID pieprasījumu var aizņemt pat 2 stundas (atkarīgs no konkrētās personas ienākumu dažādības). Līdz ar to rodas pamatots jautājums, vai un cik detalizēti sniegt atbildi VID, un galvenais, vai VID vispār ir kapacitāte, lai šīs 70 000 atbildes izlasītu, izanalizētu un izdarītu pareizus secinājumus.


    Mans ieteikums tomēr būtu atbildi VID sniegt, bet cik detalizētu, tas jau atkarīgs no Jūsu ienākumu veidiem un no tā, cik daudz esat gatavi VID atklāt.


    Advokāts Lauris Klagišs ir strādājis gan Valsts ieņēmumu dienestā, gan Administratīvajā apgabaltiesā, tāpēc ir uzkrājis ne tikai plašas teorētiskās zināšanas, bet arī reālu pieredzi nodokļu tiesībās un nodokļu piemērošanā.


    Viena no Zvērināta advokāta Laura Klagiša biroja specializācijām ir nodokļu tiesības, tāpēc varam palīdzēt Jums komunikācijā ar VID.


   Ja šis vai iepriekšējie temati Tevi ieinteresēja, lūgums pakomentēt vai uzrakstīt privāti, par kādām tēmām Tu vēlētos saņemt padomus un ieteikumus, vai iesaki kādam, kam tas varētu noderēt.



[1] https://www.vid.gov.lv/lv/media/26790/download?attachment

[2] https://jauns.lv/raksts/zinas/624185-vid-vaditaja-bridina-tie-kuri-neatbildes-uz-nodoklu-dienesta-vestulem-var-zaudet-naudu

Kāpēc PTAC zaudē tiesā un kāpēc uzņēmējiem ir vērts cīnīties
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūlijs
Valsts pārvaldes iestāžu lēmumi bieži tiek uztverti kā neapstrīdama patiesība, taču realitāte, ar kuru saskaramies administratīvajās tiesās, parāda gluži citu ainu.
AS “Gaso” nepamatotā apetīte
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Pēdējo trīs gadu laikā, no 2023. līdz 2026. gadam, apkopotā tiesu prakse atklāj būtisku tendenci strīdos starp patērētājiem un akciju sabiedrību “Gaso”.
Darbinieka atstādināšana un reorganizācija
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Sarežģītas darba tiesiskās attiecības, jo īpaši iestāžu vai uzņēmumu reorganizācijas laikā, bieži pāraug konfliktos.
Arī bankas mēdz zaudēt tiesā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. jūlijs
Rokoties tiesu prakses datubāzē, nejauši atradu pavedienu, kas aizveda pie lietas materiāliem, starp kuriem bija arī Rīgas pilsētas tiesas spriedums civillietā Nr. C-09607-24/105.
Kā VID atzina kļūdas, atvainojās un kompensēja zaudējumus
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. jūlijs
Juridiskajā praksē ikdiena bieži paiet, cīnoties par klientu tiesībām pret valsts iestāžu formālu pieeju vai kļūdām.
Ceļojumu apdrošināšanas līgumi: Patērētāju tiesību aizsardzība un jaunākās tiesu prakses atziņas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 23. jūlijs
Plānojot ārvalstu braucienus, ceļojumu apdrošināšana ir kļuvusi par neatņemamu drošības garantu.
Vidzemes slimnīca tiesā uzvar Valsts darba inspekciju
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 22. jūlijs
Darba tiesībās nereti saduras darba devēja vēlme rīkoties saimnieciski un valsts iestāžu centieni burtiski un formāli tulkot tiesību normas.
Maksātnespējas procesa izmantošana strīdīgu parādu piedziņai nav pieļaujama
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 21. jūlijs
Latvijas Republikas Senāts savā 2026. gada 17. marta spriedumā (lieta Nr. SPC-6/2026) ir sniedzis būtiskas atziņas par juridiskās personas maksātnespējas procesa piemērošanu situācijās, kad starp kreditoru un debitoru pastāv aktīvs civiltiesisks strīds par pašu parādu.
Kāpēc Latvija zaudē Eiropas Cilvēktiesību tiesā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. jūlijs
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) bieži vien ir pēdējā instance taisnīguma atjaunošanai, kad nacionālā līmenī visi tiesību aizsardzības mehānismi ir izsmelti.
Kāpēc Uzņēmumu reģistrs zaudē tiesās
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. jūlijs
Uzņēmumu reģistrs (UR) ir viens no nozīmīgākajiem valsts pārvaldes stūrakmeņiem komercdarbības jomā.