Apgabaltiesas spriedums kriptovalūtu nodokļu lietā: pierādīšanas nasta un tās sekas

Lauris Klagišs • 2025. gada 9. septembris

     Administratīvā apgabaltiesa 2025. gada 14. augustā ir pasludinājusi spriedumu lietā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķinu ienākumiem no virtuālās valūtas atsavināšanas. Lai gan spriedums vēl nav stājies spēkā un to mēneša laikā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā, tas kalpo kā zīmīgs atgādinājums par pierādīšanas nastas nozīmi nodokļu lietās, īpaši darījumos ar kriptoaktīviem.

 

  Lietas būtība: Ienākumi ir, bet kur pierādījumi par izdevumiem? Lieta aizsākās, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) veica nodokļu auditu kādai fiziskai personai par 2019. un 2020. gadu. VID konstatēja, ka persona guvusi ievērojamus ienākumus no virtuālās valūtas pārdošanas, pamatojoties uz datiem, ko saņēma no darījumu partnera, sabiedrības /Nosaukums A/. Galvenais strīds lietā izvērtās par virtuālās valūtas iegādes vērtības pierādīšanu. Saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.⁹ panta 1.¹ daļu, kapitāla pieaugumu nosaka, no atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību. Būtiski, ka likums paredz – ja iegādes vērtību nav iespējams noteikt, to uzskata par nulli (0). Nodokļu maksātājs apgalvoja, ka virtuālo valūtu iegādājies Ukrainā par skaidru naudu no personas /Persona B/, un vēlāk iesniedza šīs personas parakstītu apliecinājumu. Tomēr VID un vēlāk arī abas tiesu instances šo apliecinājumu neatzina par ticamu pierādījumu.

 

  Tiesas galvenie secinājumi. Administratīvā apgabaltiesa, pievienojoties pirmās instances tiesas motivācijai, noraidīja nodokļu maksātāja apelācijas sūdzību un uzsvēra vairākus būtiskus apsvērumus.

 

  1. Pierādīšanas nasta gulstas uz nodokļu maksātāju. Tiesa skaidri norādīja, ka tieši nodokļu maksātājam pašam ir jāspēj pierādīt darījumu, tostarp izdevumu, esamību un apmēru. Ja ticamu pierādījumu nav, VID pamatoti piemēro likuma normu par iegādes vērtības pielīdzināšanu nullei, kas noved pie nodokļa aprēķina no visas ieņēmumu summas.

 

  1. Skaidrojumu pretrunīgums mazina uzticamību. Tiesa vērtēja nodokļu maksātāja sniegto informāciju visā procesa gaitā un konstatēja būtiskas pretrunas. Sākotnēji tika apgalvots, ka virtuālā valūta pirkta no vairākām personām, bet vēlāk – tikai no vienas konkrētas personas. Tāpat mainījās skaidrojumi par darījumu valūtu (ASV dolāri pret eiro) un pašu darījumu būtību. Šādas pretrunas tiesai lika apšaubīt sniegtās informācijas patiesumu.

 

  1. Pierādījumu novēlota iesniegšana rada aizdomas. Būtisks arguments pret nodokļu maksātāju bija fakts, ka galvenais pierādījums – naudas saņemšanas apliecinājums – tika iesniegts tikai pēc tam, kad VID jau bija pieņēmis sākotnējo lēmumu par nodokļu uzrēķinu. Tiesa norādīja, ka būtu tikai loģiski sagaidīt, ka šāda informācija tiek sniegta laicīgi audita gaitā.

 

  1. Nesadarbošanās ar VID nāk par sliktu pašam. Audita laikā VID pārstāvji piedāvāja personai iespēju vērsties pie Ukrainas nodokļu administrācijas, lai iegūtu informāciju, ja vien tiktu norādīti konkrēti pārdevēju dati. Nodokļu maksātājs ne tikai sākotnēji neizmantoja šo iespēju, bet pat pauda neapmierinātību par to. Informācija par konkrēto pārdevēju tika sniegta vien tad, kad informācijas apmaiņa ar Ukrainu bija apgrūtināta karadarbības dēļ.

 

  1. Apgalvojumi par dokumentu viltojumiem ir jāpamato. Nodokļu maksātājs arī apstrīdēja saņemto ienākumu apmēru, apgalvojot, ka daļa darījumu dokumentu ir viltoti. Tomēr viņa paša liecības par to, kuri paraksti ir īsti un kuri viltoti, tiesas sēdēs bija pretrunīgas. Turklāt izrādījās, ka apstrīdēto ienākumu summu viņš pats bija norādījis savā gada ienākumu deklarācijā, pirms vēl VID saņēma datus no darījumu partnera, tādējādi apgāžot argumentu par datu automātisku ielasīšanos.

 

  Ieteikumi nodokļu maksātājiem. Šis spriedums sniedz vairākas praktiskas atziņas ikvienam, kas veic darījumus ar virtuālajām valūtām:

  • Dokumentējiet visu! Rūpīgi glabājiet visus pierādījumus par kriptoaktīvu iegādi: maksājumu uzdevumus, bankas kontu izrakstus, ekrānšāviņus no maiņas platformām, darījumu identifikatorus (hash) blokķēdē un, ja iespējams, rakstiskus līgumus vai apliecinājumus.
  • Izvairieties no lieliem skaidras naudas darījumiem bez dokumentāla pamatojuma. Tiesa kritiski vērtēja faktu, ka lielas naudas summas tika vestas pāri robežai skaidrā naudā bez jebkādiem rakstiskiem apliecinājumiem. Šāda rīcība tiek uzskatīta par neraksturīgu faktiskiem darījumiem un paaugstina risku, ka izdevumi netiks atzīti.
  • Sadarbība ir Jūsu interesēs. Ja VID uzsāk auditu, sadarbojieties un sniedziet visu pieprasīto informāciju laicīgi. Procesa novilcināšana vai atteikšanās sniegt datus var tikt vērsta pret Jums.
  • Sniedziet konsekventu informāciju. Nemainiet savu skaidrojumu par darījumu apstākļiem. Jebkuras pretrunas var tikt izmantotas, lai apšaubītu Jūsu un iesniegto pierādījumu ticamību.
  • Konsultējieties ar speciālistu laicīgi. Negaidiet VID lēmumu. Ja Jums ir jautājumi par nodokļu nomaksu vai ir uzsākts audits, nekavējoties vērsieties pie zinoša nodokļu advokāta.

 

      Lai gan konkrētais spriedums vēl nav galīgs, tas skaidri iezīmē tiesas nostāju – nodokļu saistības no kriptoaktīvu darījumiem ir realitāte, un atbildība par savu izdevumu pierādīšanu pilnībā gulstas uz pašu nodokļu maksātāju.



Apgabaltiesas spriedums kriptovalūtu nodokļu lietā: pierādīšanas nasta un tās sekas
ES čatu kontroles regula: juridiskā analīze un riski Jūsu privātumam
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 10. septembris
Eiropas Savienībā tiek virzīts pretrunīgi vērtēts regulas priekšlikums (COM(2022) 209), kura mērķis ir cīņa pret bērnu seksuālas izmantošanas materiālu (CSAM) tiešsaistē.
Jaunais kriptoaktīvu ziņošanas regulējums - gaisma tuneļa galā vai bezjēdzīgs dokuments
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 8. septembris
No 2026. gada 1. janvāra Latvijā, tāpat kā visā Eiropas Savienībā, stāsies spēkā jauni noteikumi, kas paredz starptautisku automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem.
Digitālais eiro: juridiskie izaicinājumi un kriptovalūtas alternatīva alternatīva
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 3. septembris
Eiropas Savienībā tiek aktīvi virzīta ideja par digitālā eiro ieviešanu – Eiropas Centrālās bankas (ECB) emitētu digitālu valūtu, kas būtu pieejama visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Jaunais interešu pārstāvju saraksts un kā to izmantot  Jūsu biznesam
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 2. septembris
Sākot ar šī gada 1. septembri, Latvijas politiskajā un uzņēmējdarbības vidē tiek ieviests jauns spēles laukums – darbu sāk brīvprātīgs Interešu pārstāvju saraksts.
Darba likuma grozījumu projekts: Kāpēc neapmierināti ir gan darba devēji, gan darbinieki
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 28. augusts
Šajā rakstā aplūkosim kritiskākos grozījumu punktus, izvērtējot tos no abām perspektīvām.
Valsts budžeta lāpīšana uz zobārstu rēķina
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 26. augusts
Nesenā pagātnē mediju telpu pāršalca portāla TVNET publikācija "Cik maksā jūsu smaids?
Juridiskās konsultācijas attālināti vai rakstiski – izvēlieties sev piemērotāko
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 25. augusts
Mūsu birojā mēs augstu vērtējam jūsu laiku, ērtības un individuālās vajadzības.
Deklarētā adrese un juridiskā adrese
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 21. augusts
Mūsdienu dinamiskajā vidē, kur informācijas aprite ir ātra un nemitīga, spēja būt sasniedzamam oficiālai saziņai ir ne tikai labas prakses jautājums, bet arī juridiski nostiprināts pienākums ar nopietnām sekām tā neievērošanas gadījumā.
Mikrouzņēmumu nodokļa režīms – vai joprojām aktuāls
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 20. augusts
Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīms Latvijā tika ieviests, lai atvieglotu nodokļu administrēšanu un veicinātu mazo uzņēmumu darbību, piedāvājot vienkāršotu nodokļu maksāšanas kārtību.
OIK maksājumu atgūšanas tiesiskā pamatojuma analīze
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 14. augusts
Obligātā iepirkuma komponente (OIK) tika ieviesta Latvijas tiesību sistēmā ar mērķi veicināt elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) un augstas efektivitātes koģenerācijas stacijās.