Apgabaltiesas spriedums kriptovalūtu nodokļu lietā: pierādīšanas nasta un tās sekas

Lauris Klagišs • 2025. gada 9. septembris

     Administratīvā apgabaltiesa 2025. gada 14. augustā ir pasludinājusi spriedumu lietā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķinu ienākumiem no virtuālās valūtas atsavināšanas. Lai gan spriedums vēl nav stājies spēkā un to mēneša laikā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā, tas kalpo kā zīmīgs atgādinājums par pierādīšanas nastas nozīmi nodokļu lietās, īpaši darījumos ar kriptoaktīviem.

 

  Lietas būtība: Ienākumi ir, bet kur pierādījumi par izdevumiem? Lieta aizsākās, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) veica nodokļu auditu kādai fiziskai personai par 2019. un 2020. gadu. VID konstatēja, ka persona guvusi ievērojamus ienākumus no virtuālās valūtas pārdošanas, pamatojoties uz datiem, ko saņēma no darījumu partnera, sabiedrības /Nosaukums A/. Galvenais strīds lietā izvērtās par virtuālās valūtas iegādes vērtības pierādīšanu. Saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.⁹ panta 1.¹ daļu, kapitāla pieaugumu nosaka, no atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību. Būtiski, ka likums paredz – ja iegādes vērtību nav iespējams noteikt, to uzskata par nulli (0). Nodokļu maksātājs apgalvoja, ka virtuālo valūtu iegādājies Ukrainā par skaidru naudu no personas /Persona B/, un vēlāk iesniedza šīs personas parakstītu apliecinājumu. Tomēr VID un vēlāk arī abas tiesu instances šo apliecinājumu neatzina par ticamu pierādījumu.

 

  Tiesas galvenie secinājumi. Administratīvā apgabaltiesa, pievienojoties pirmās instances tiesas motivācijai, noraidīja nodokļu maksātāja apelācijas sūdzību un uzsvēra vairākus būtiskus apsvērumus.

 

  1. Pierādīšanas nasta gulstas uz nodokļu maksātāju. Tiesa skaidri norādīja, ka tieši nodokļu maksātājam pašam ir jāspēj pierādīt darījumu, tostarp izdevumu, esamību un apmēru. Ja ticamu pierādījumu nav, VID pamatoti piemēro likuma normu par iegādes vērtības pielīdzināšanu nullei, kas noved pie nodokļa aprēķina no visas ieņēmumu summas.

 

  1. Skaidrojumu pretrunīgums mazina uzticamību. Tiesa vērtēja nodokļu maksātāja sniegto informāciju visā procesa gaitā un konstatēja būtiskas pretrunas. Sākotnēji tika apgalvots, ka virtuālā valūta pirkta no vairākām personām, bet vēlāk – tikai no vienas konkrētas personas. Tāpat mainījās skaidrojumi par darījumu valūtu (ASV dolāri pret eiro) un pašu darījumu būtību. Šādas pretrunas tiesai lika apšaubīt sniegtās informācijas patiesumu.

 

  1. Pierādījumu novēlota iesniegšana rada aizdomas. Būtisks arguments pret nodokļu maksātāju bija fakts, ka galvenais pierādījums – naudas saņemšanas apliecinājums – tika iesniegts tikai pēc tam, kad VID jau bija pieņēmis sākotnējo lēmumu par nodokļu uzrēķinu. Tiesa norādīja, ka būtu tikai loģiski sagaidīt, ka šāda informācija tiek sniegta laicīgi audita gaitā.

 

  1. Nesadarbošanās ar VID nāk par sliktu pašam. Audita laikā VID pārstāvji piedāvāja personai iespēju vērsties pie Ukrainas nodokļu administrācijas, lai iegūtu informāciju, ja vien tiktu norādīti konkrēti pārdevēju dati. Nodokļu maksātājs ne tikai sākotnēji neizmantoja šo iespēju, bet pat pauda neapmierinātību par to. Informācija par konkrēto pārdevēju tika sniegta vien tad, kad informācijas apmaiņa ar Ukrainu bija apgrūtināta karadarbības dēļ.

 

  1. Apgalvojumi par dokumentu viltojumiem ir jāpamato. Nodokļu maksātājs arī apstrīdēja saņemto ienākumu apmēru, apgalvojot, ka daļa darījumu dokumentu ir viltoti. Tomēr viņa paša liecības par to, kuri paraksti ir īsti un kuri viltoti, tiesas sēdēs bija pretrunīgas. Turklāt izrādījās, ka apstrīdēto ienākumu summu viņš pats bija norādījis savā gada ienākumu deklarācijā, pirms vēl VID saņēma datus no darījumu partnera, tādējādi apgāžot argumentu par datu automātisku ielasīšanos.

 

  Ieteikumi nodokļu maksātājiem. Šis spriedums sniedz vairākas praktiskas atziņas ikvienam, kas veic darījumus ar virtuālajām valūtām:

  • Dokumentējiet visu! Rūpīgi glabājiet visus pierādījumus par kriptoaktīvu iegādi: maksājumu uzdevumus, bankas kontu izrakstus, ekrānšāviņus no maiņas platformām, darījumu identifikatorus (hash) blokķēdē un, ja iespējams, rakstiskus līgumus vai apliecinājumus.
  • Izvairieties no lieliem skaidras naudas darījumiem bez dokumentāla pamatojuma. Tiesa kritiski vērtēja faktu, ka lielas naudas summas tika vestas pāri robežai skaidrā naudā bez jebkādiem rakstiskiem apliecinājumiem. Šāda rīcība tiek uzskatīta par neraksturīgu faktiskiem darījumiem un paaugstina risku, ka izdevumi netiks atzīti.
  • Sadarbība ir Jūsu interesēs. Ja VID uzsāk auditu, sadarbojieties un sniedziet visu pieprasīto informāciju laicīgi. Procesa novilcināšana vai atteikšanās sniegt datus var tikt vērsta pret Jums.
  • Sniedziet konsekventu informāciju. Nemainiet savu skaidrojumu par darījumu apstākļiem. Jebkuras pretrunas var tikt izmantotas, lai apšaubītu Jūsu un iesniegto pierādījumu ticamību.
  • Konsultējieties ar speciālistu laicīgi. Negaidiet VID lēmumu. Ja Jums ir jautājumi par nodokļu nomaksu vai ir uzsākts audits, nekavējoties vērsieties pie zinoša nodokļu advokāta.

 

      Lai gan konkrētais spriedums vēl nav galīgs, tas skaidri iezīmē tiesas nostāju – nodokļu saistības no kriptoaktīvu darījumiem ir realitāte, un atbildība par savu izdevumu pierādīšanu pilnībā gulstas uz pašu nodokļu maksātāju.



Apgabaltiesas spriedums kriptovalūtu nodokļu lietā: pierādīšanas nasta un tās sekas
 SVARĪGS SENĀTA SPRIEDUMS PAR PENSIJAS STĀŽU
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 7. oktobris
Daudziem cilvēkiem, kuri darba gaitas sākuši vēl padomju laikā, pensijas aprēķināšanā būtisks ir katrs darba stāža mēnesis un gads.
 valdes locekļa statuss automātiski padara jūs par līdzdalībnieku nodokļu nemaksāšanā
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 7. oktobris
Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs savā praksē, specializējoties nodokļu tiesībās, regulāri saskaras ar situācijām, kurās tiesībsargājošās iestādes uzņēmuma amatpersonām pārmet līdzdalību finanšu noziegumos.
 Vēsturiskā taisnīguma atjaunošana
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 6. oktobris
Mūsu iepriekšējais raksts par šo tēmu izraisīja ļoti lielu interesi un jautājumu birumu, tāpēc mēs turpinām publicēt un skaidrot šo būtisko jautājumu.
Jaunākie grozījumi IIN likumā
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 6. oktobris
2026. gada augusta beigās Ministru kabinets atbalstīja un Saeimā izskatīšanai nodeva apjomīgu likumprojektu, kas paredz virkni būtisku grozījumu likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN).
Darba samaksas pārredzamība
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. oktobris
āpat kā uzticams sargsuns sargā māju, jaunā Eiropas direktīva turpmāk daudz stingrāk sargās darbinieku tiesības uz taisnīgu un caurskatāmu atalgojumu.
 labs atgādinājums pašvaldībām par šķietami elementāru tiesiskas valsts principu
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. oktobris
Zemgales apgabaltiesas 2026. gada 29. septembra spriedums ir ļoti labs atgādinājums pašvaldībām par šķietami elementāru tiesiskas valsts principu
Kad parāda piedziņas prasījumam var iebilst ar noilgumu
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. oktobris
Saņemot parādu piedzinēja vēstuli vai tiesas dokumentus par senām kredītsaistībām, vispirms jāpārbauda, kad sācies noilgums, kāds termiņš piemērojams un vai kreditors spēj pierādīt tā savlaicīgu pārtraukšanu.
bojāta gāzes skaitītāja plomba vēl nenozīmē, ka patērētājam var piestādīt rēķinu
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. oktobris
Iedomājieties situāciju: gāzes skaitītājam tiek konstatēta bojāta plomba. Nav zināms, kad bojājums radies, nav droši zināms, kura persona to izdarījusi, taču, analizējot iepriekšējo gāzes patēriņu, tiek secināts, ka pārkāpums varētu būt sācies pirms vairākiem gadiem.
Policists provocē pārkāpumu
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. oktobris
Vai policijas darbinieks drīkst personai, kura atrodas acīmredzamā alkohola reibumā, likt sēsties pie automašīnas stūres, bet pēc tam izsaukt citu policijas ekipāžu un ziņot par braukšanu reibumā?
VID zaudē tiesā
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 1. oktobris
Administratīvā rajona tiesa 2026. gada 29. septembrī lietā Nr. A420198625 pieņēma ļoti interesantu spriedumu, kas, manuprāt, būtu rūpīgi jāizlasa ne tikai sabiedriskā labuma organizācijām, bet arī pašam Valsts ieņēmumu dienestam. Strīds šķietami bija vienkāršs.