Apgabaltiesas spriedums kriptovalūtu nodokļu lietā: pierādīšanas nasta un tās sekas
Lauris Klagišs • 2025. gada 9. septembris
Administratīvā apgabaltiesa 2025. gada 14. augustā ir pasludinājusi spriedumu lietā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķinu ienākumiem no virtuālās valūtas atsavināšanas. Lai gan spriedums vēl nav stājies spēkā un to mēneša laikā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā, tas kalpo kā zīmīgs atgādinājums par pierādīšanas nastas nozīmi nodokļu lietās, īpaši darījumos ar kriptoaktīviem.
Lietas būtība: Ienākumi ir, bet kur pierādījumi par izdevumiem? Lieta aizsākās, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) veica nodokļu auditu kādai fiziskai personai par 2019. un 2020. gadu. VID konstatēja, ka persona guvusi ievērojamus ienākumus no virtuālās valūtas pārdošanas, pamatojoties uz datiem, ko saņēma no darījumu partnera, sabiedrības /Nosaukums A/. Galvenais strīds lietā izvērtās par virtuālās valūtas iegādes vērtības pierādīšanu. Saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.⁹ panta 1.¹ daļu, kapitāla pieaugumu nosaka, no atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību. Būtiski, ka likums paredz – ja iegādes vērtību nav iespējams noteikt, to uzskata par nulli (0). Nodokļu maksātājs apgalvoja, ka virtuālo valūtu iegādājies Ukrainā par skaidru naudu no personas /Persona B/, un vēlāk iesniedza šīs personas parakstītu apliecinājumu. Tomēr VID un vēlāk arī abas tiesu instances šo apliecinājumu neatzina par ticamu pierādījumu.
Tiesas galvenie secinājumi. Administratīvā apgabaltiesa, pievienojoties pirmās instances tiesas motivācijai, noraidīja nodokļu maksātāja apelācijas sūdzību un uzsvēra vairākus būtiskus apsvērumus.
- Pierādīšanas nasta gulstas uz nodokļu maksātāju. Tiesa skaidri norādīja, ka tieši nodokļu maksātājam pašam ir jāspēj pierādīt darījumu, tostarp izdevumu, esamību un apmēru. Ja ticamu pierādījumu nav, VID pamatoti piemēro likuma normu par iegādes vērtības pielīdzināšanu nullei, kas noved pie nodokļa aprēķina no visas ieņēmumu summas.
- Skaidrojumu pretrunīgums mazina uzticamību. Tiesa vērtēja nodokļu maksātāja sniegto informāciju visā procesa gaitā un konstatēja būtiskas pretrunas. Sākotnēji tika apgalvots, ka virtuālā valūta pirkta no vairākām personām, bet vēlāk – tikai no vienas konkrētas personas. Tāpat mainījās skaidrojumi par darījumu valūtu (ASV dolāri pret eiro) un pašu darījumu būtību. Šādas pretrunas tiesai lika apšaubīt sniegtās informācijas patiesumu.
- Pierādījumu novēlota iesniegšana rada aizdomas. Būtisks arguments pret nodokļu maksātāju bija fakts, ka galvenais pierādījums – naudas saņemšanas apliecinājums – tika iesniegts tikai pēc tam, kad VID jau bija pieņēmis sākotnējo lēmumu par nodokļu uzrēķinu. Tiesa norādīja, ka būtu tikai loģiski sagaidīt, ka šāda informācija tiek sniegta laicīgi audita gaitā.
- Nesadarbošanās ar VID nāk par sliktu pašam. Audita laikā VID pārstāvji piedāvāja personai iespēju vērsties pie Ukrainas nodokļu administrācijas, lai iegūtu informāciju, ja vien tiktu norādīti konkrēti pārdevēju dati. Nodokļu maksātājs ne tikai sākotnēji neizmantoja šo iespēju, bet pat pauda neapmierinātību par to. Informācija par konkrēto pārdevēju tika sniegta vien tad, kad informācijas apmaiņa ar Ukrainu bija apgrūtināta karadarbības dēļ.
- Apgalvojumi par dokumentu viltojumiem ir jāpamato. Nodokļu maksātājs arī apstrīdēja saņemto ienākumu apmēru, apgalvojot, ka daļa darījumu dokumentu ir viltoti. Tomēr viņa paša liecības par to, kuri paraksti ir īsti un kuri viltoti, tiesas sēdēs bija pretrunīgas. Turklāt izrādījās, ka apstrīdēto ienākumu summu viņš pats bija norādījis savā gada ienākumu deklarācijā, pirms vēl VID saņēma datus no darījumu partnera, tādējādi apgāžot argumentu par datu automātisku ielasīšanos.
Ieteikumi nodokļu maksātājiem. Šis spriedums sniedz vairākas praktiskas atziņas ikvienam, kas veic darījumus ar virtuālajām valūtām:
- Dokumentējiet visu! Rūpīgi glabājiet visus pierādījumus par kriptoaktīvu iegādi: maksājumu uzdevumus, bankas kontu izrakstus, ekrānšāviņus no maiņas platformām, darījumu identifikatorus (hash) blokķēdē un, ja iespējams, rakstiskus līgumus vai apliecinājumus.
- Izvairieties no lieliem skaidras naudas darījumiem bez dokumentāla pamatojuma. Tiesa kritiski vērtēja faktu, ka lielas naudas summas tika vestas pāri robežai skaidrā naudā bez jebkādiem rakstiskiem apliecinājumiem. Šāda rīcība tiek uzskatīta par neraksturīgu faktiskiem darījumiem un paaugstina risku, ka izdevumi netiks atzīti.
- Sadarbība ir Jūsu interesēs. Ja VID uzsāk auditu, sadarbojieties un sniedziet visu pieprasīto informāciju laicīgi. Procesa novilcināšana vai atteikšanās sniegt datus var tikt vērsta pret Jums.
- Sniedziet konsekventu informāciju. Nemainiet savu skaidrojumu par darījumu apstākļiem. Jebkuras pretrunas var tikt izmantotas, lai apšaubītu Jūsu un iesniegto pierādījumu ticamību.
- Konsultējieties ar speciālistu laicīgi. Negaidiet VID lēmumu. Ja Jums ir jautājumi par nodokļu nomaksu vai ir uzsākts audits, nekavējoties vērsieties pie zinoša nodokļu advokāta.
Lai gan konkrētais spriedums vēl nav galīgs, tas skaidri iezīmē tiesas nostāju – nodokļu saistības no kriptoaktīvu darījumiem ir realitāte, un atbildība par savu izdevumu pierādīšanu pilnībā gulstas uz pašu nodokļu maksātāju.
2025. gada vasarā tika pieņemti un daļēji stājās spēkā ilgi gaidīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi".
Šo piektdien, 25. oktobrī, visā Eiropā tiek atzīmēta Eiropas Advokātu diena. Zīmīgi, ka 2025. gada tēma ir “Eiropas Padomes Konvencija par jurista profesijas aizsardzību” – instruments, kas ir būtisks ne tikai juristiem, bet ikvienam sabiedrības loceklim.
✔️ Nesenā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumā , kas stājies spēkā un nav pārsūdzams, ir nostiprināta būtiska tiesību norma attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tiesa atzina par nelikumīgu VID piemēroto sodu uzņēmuma valdes loceklei par informācijas nesniegšanu, jo pieprasītie grāmatvedības dokumenti reāli neeksistēja, nevis tika slēpti. Šis spriedums skaidri nodala atbildību par informācijas sniegšanu no atbildības par grāmatvedības kārtošanu. ✔️ Lieta sākās, kad VID uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu pret kāda uzņēmuma valdes locekli. VID bija pieprasījis sniegt detalizētu informāciju un to apliecinošus dokumentus (līgumus, grāmatvedības reģistrus, maksājumu dokumentus u.c.) par uzņēmuma veiktajiem darījumiem ar pašu valdes locekli trīs gadu periodā (2019., 2020. un 2021. gadā). Tā kā valdes loceklis neiesniedza visus pieprasītos dokumentus noteiktajā termiņā, VID amatpersona piemēroja naudas sodu 255 eiro apmērā. Šo lēmumu vēlāk negrozītu atstāja arī VID ģenerāldirektore. ✔️ Valdes loceklis vērsās tiesā, apstrīdot sodu. Viņa galvenais arguments bija fakts, ka viņa ir iesniegusi visus viņas rīcībā esošos dokumentus (paskaidrojumu, aizdevuma līgumu, gada pārskatus). Attiecībā uz pārējiem pieprasītajiem dokumentiem, konkrēti – grāmatvedības reģistriem – persona paskaidroja, ka tādi dokumenti vienkārši nav tikuši sagatavoti, jo uzņēmumam nav bijis nepieciešamās grāmatvedības programmas. Savukārt, VID, savā apelācijas sūdzībā uzstāja, ka šādiem dokumentiem "neapšaubāmi bija jābūt" uzņēmuma rīcībā un to neiesniegšana ir kvalificējama kā "informācijas nepienācīga sniegšana" saskaņā ar Administratīvo sodu likuma 3. panta otro daļu. ✔️ Gan pirmās instances tiesa (Rīgas rajona tiesa), gan apelācijas instance (Rīgas apgabaltiesa) nostājās personas pusē un VID piemēroto sodu atcēla. Tiesas savos spriedumos norādīja uz izšķirošu juridisku niansi: Sods piemērots par nepareizu pantu. Persona tika sodīta par informācijas nesniegšanu vai nepienācīgu sniegšanu. Taču tiesa konstatēja, ka persona ir sniegusi informāciju – visus dokumentus, kas viņas rīcībā bija , un papildus paskaidrojusi, kāpēc pārējie dokumenti neeksistē. VID pieņēmums nav pierādījums. Tiesa norādīja, ka VID viedoklis, ka dokumentiem "neapšaubāmi ir jābūt", ir tikai amatpersonas pieņēmums. Lietā nebija pierādījumu, ka persona būtu apzināti slēpusi dokumentus. Jānodala divi dažādi pārkāpumi. Tiesa skaidri atzina, ka iespējamā uzņēmuma grāmatvedības kārtošanas pienākuma nepildīšana (Grāmatvedības likuma pārkāpums) nevar tikt atzīta par informācijas sniegšanas pienākuma nepildīšanu. Tas, ka uzņēmums, iespējams, nav kārtojis grāmatvedību likumā noteiktajā kārtībā, būtu pamats citam administratīvā pārkāpuma procesam, nevis sodam par informācijas nesniegšanu. Rīgas apgabaltiesa noraidīja VID apelācijas sūdzību un atstāja negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru lieta tika izbeigta. ✔️ Ko tas nozīmē uzņēmējiem? Šis spriedums ir ļoti būtisks ikvienam uzņēmējam, kurš saņem informācijas pieprasījumus no VID. Tas nostiprina principu, ka VID nevar jūs sodīt par tādu dokumentu neiesniegšanu, kuri objektīvi neeksistē. Svarīgākie secinājumi: Atklāta komunikācija: Ja VID pieprasa dokumentus, kuri nav jūsu rīcībā vai nav tikuši sagatavoti, ir svarīgi sniegt rakstisku, pamatotu paskaidrojumu par to neesamības iemesliem, vienlaikus iesniedzot visus pārējos pieejamos dokumentus. Atbildības nodalīšana: Šis spriedums neattaisno grāmatvedības nekārtošanu. Tiesa skaidri norādīja, ka par to var iestāties cita veida atbildība. Tomēr tas neļauj VID piemērot sodu par informācijas nesniegšanu tikai tāpēc, ka dienests uzskata, ka dokumentiem vajadzēja būt. Pieņēmumi nav pierādījumi: VID ir jāpierāda, ka persona apzināti slēpj dokumentus vai sniedz nepatiesu informāciju, nevis tikai jāizsaka pieņēmums, ka dokumentiem "ir jābūt". Šī lieta demonstrē, cik svarīgi ir pārzināt savas tiesības un administratīvā procesa nianses, komunicējot ar valsts iestādēm.
Saeimas Ārlietu komisijas 2025. gada 22. oktobra ierosinājums iekļaut parlamenta sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" (turpmāk – Stambulas konvencija) iezīmē nozīmīgu pavērsienu Latvijas starptauti
Vēstule no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) daudziem uzņēmējiem un privātpersonām mēdz radīt tūlītēju satraukumu.
Jūsu uzņēmuma nosaukums, logo un sauklis ir daudz vairāk nekā tikai vārdi un attēli. Tas ir jūsu zīmols – reputācija, atpazīstamība un vērtība, ko esat cītīgi būvējuši.
Būt uzņēmuma valdē nozīmē uzņemties lielu atbildību. Lai gan šis amats paver plašas iespējas, tas vienlaikus ir saistīts ar riskiem, kas var skart ne tikai uzņēmuma...
Administratīvā rajona tiesa ir noraidījusi zemes īpašnieka pieteikumu atcelt būvatļauju Rail Baltica trases posmam, apstiprinot valsts rīcības tiesiskumu nacionālas nozīmes projektu īstenošanā un skaidrojot tiesas kompetences robežas tehnisku projektēšanas risinājumu izvērtēšanā.
Kādā nesenā Administratīvās rajona tiesas sēdē, tiesnesis pirms debatēm norādīja, ka “Administratīvajā procesā debašu stadija ir atšķirīga, un debašu stadijai pēc būtības nav nekādas ietekmes uz rezultātu”.
Digitālā vide ir kļuvusi par jaunu arēnu gan komercijai, gan noziedzībai. Kriptovalūtām arvien vairāk integrējoties finanšu sistēmā, tiesībaizsardzības iestādes meklē arvien modernākus rīkus, lai izsekotu nelikumīgām darbībām.