Apgabaltiesas spriedums kriptovalūtu nodokļu lietā: pierādīšanas nasta un tās sekas

Lauris Klagišs • 2025. gada 9. septembris

     Administratīvā apgabaltiesa 2025. gada 14. augustā ir pasludinājusi spriedumu lietā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķinu ienākumiem no virtuālās valūtas atsavināšanas. Lai gan spriedums vēl nav stājies spēkā un to mēneša laikā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā, tas kalpo kā zīmīgs atgādinājums par pierādīšanas nastas nozīmi nodokļu lietās, īpaši darījumos ar kriptoaktīviem.

 

  Lietas būtība: Ienākumi ir, bet kur pierādījumi par izdevumiem? Lieta aizsākās, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) veica nodokļu auditu kādai fiziskai personai par 2019. un 2020. gadu. VID konstatēja, ka persona guvusi ievērojamus ienākumus no virtuālās valūtas pārdošanas, pamatojoties uz datiem, ko saņēma no darījumu partnera, sabiedrības /Nosaukums A/. Galvenais strīds lietā izvērtās par virtuālās valūtas iegādes vērtības pierādīšanu. Saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.⁹ panta 1.¹ daļu, kapitāla pieaugumu nosaka, no atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību. Būtiski, ka likums paredz – ja iegādes vērtību nav iespējams noteikt, to uzskata par nulli (0). Nodokļu maksātājs apgalvoja, ka virtuālo valūtu iegādājies Ukrainā par skaidru naudu no personas /Persona B/, un vēlāk iesniedza šīs personas parakstītu apliecinājumu. Tomēr VID un vēlāk arī abas tiesu instances šo apliecinājumu neatzina par ticamu pierādījumu.

 

  Tiesas galvenie secinājumi. Administratīvā apgabaltiesa, pievienojoties pirmās instances tiesas motivācijai, noraidīja nodokļu maksātāja apelācijas sūdzību un uzsvēra vairākus būtiskus apsvērumus.

 

  1. Pierādīšanas nasta gulstas uz nodokļu maksātāju. Tiesa skaidri norādīja, ka tieši nodokļu maksātājam pašam ir jāspēj pierādīt darījumu, tostarp izdevumu, esamību un apmēru. Ja ticamu pierādījumu nav, VID pamatoti piemēro likuma normu par iegādes vērtības pielīdzināšanu nullei, kas noved pie nodokļa aprēķina no visas ieņēmumu summas.

 

  1. Skaidrojumu pretrunīgums mazina uzticamību. Tiesa vērtēja nodokļu maksātāja sniegto informāciju visā procesa gaitā un konstatēja būtiskas pretrunas. Sākotnēji tika apgalvots, ka virtuālā valūta pirkta no vairākām personām, bet vēlāk – tikai no vienas konkrētas personas. Tāpat mainījās skaidrojumi par darījumu valūtu (ASV dolāri pret eiro) un pašu darījumu būtību. Šādas pretrunas tiesai lika apšaubīt sniegtās informācijas patiesumu.

 

  1. Pierādījumu novēlota iesniegšana rada aizdomas. Būtisks arguments pret nodokļu maksātāju bija fakts, ka galvenais pierādījums – naudas saņemšanas apliecinājums – tika iesniegts tikai pēc tam, kad VID jau bija pieņēmis sākotnējo lēmumu par nodokļu uzrēķinu. Tiesa norādīja, ka būtu tikai loģiski sagaidīt, ka šāda informācija tiek sniegta laicīgi audita gaitā.

 

  1. Nesadarbošanās ar VID nāk par sliktu pašam. Audita laikā VID pārstāvji piedāvāja personai iespēju vērsties pie Ukrainas nodokļu administrācijas, lai iegūtu informāciju, ja vien tiktu norādīti konkrēti pārdevēju dati. Nodokļu maksātājs ne tikai sākotnēji neizmantoja šo iespēju, bet pat pauda neapmierinātību par to. Informācija par konkrēto pārdevēju tika sniegta vien tad, kad informācijas apmaiņa ar Ukrainu bija apgrūtināta karadarbības dēļ.

 

  1. Apgalvojumi par dokumentu viltojumiem ir jāpamato. Nodokļu maksātājs arī apstrīdēja saņemto ienākumu apmēru, apgalvojot, ka daļa darījumu dokumentu ir viltoti. Tomēr viņa paša liecības par to, kuri paraksti ir īsti un kuri viltoti, tiesas sēdēs bija pretrunīgas. Turklāt izrādījās, ka apstrīdēto ienākumu summu viņš pats bija norādījis savā gada ienākumu deklarācijā, pirms vēl VID saņēma datus no darījumu partnera, tādējādi apgāžot argumentu par datu automātisku ielasīšanos.

 

  Ieteikumi nodokļu maksātājiem. Šis spriedums sniedz vairākas praktiskas atziņas ikvienam, kas veic darījumus ar virtuālajām valūtām:

  • Dokumentējiet visu! Rūpīgi glabājiet visus pierādījumus par kriptoaktīvu iegādi: maksājumu uzdevumus, bankas kontu izrakstus, ekrānšāviņus no maiņas platformām, darījumu identifikatorus (hash) blokķēdē un, ja iespējams, rakstiskus līgumus vai apliecinājumus.
  • Izvairieties no lieliem skaidras naudas darījumiem bez dokumentāla pamatojuma. Tiesa kritiski vērtēja faktu, ka lielas naudas summas tika vestas pāri robežai skaidrā naudā bez jebkādiem rakstiskiem apliecinājumiem. Šāda rīcība tiek uzskatīta par neraksturīgu faktiskiem darījumiem un paaugstina risku, ka izdevumi netiks atzīti.
  • Sadarbība ir Jūsu interesēs. Ja VID uzsāk auditu, sadarbojieties un sniedziet visu pieprasīto informāciju laicīgi. Procesa novilcināšana vai atteikšanās sniegt datus var tikt vērsta pret Jums.
  • Sniedziet konsekventu informāciju. Nemainiet savu skaidrojumu par darījumu apstākļiem. Jebkuras pretrunas var tikt izmantotas, lai apšaubītu Jūsu un iesniegto pierādījumu ticamību.
  • Konsultējieties ar speciālistu laicīgi. Negaidiet VID lēmumu. Ja Jums ir jautājumi par nodokļu nomaksu vai ir uzsākts audits, nekavējoties vērsieties pie zinoša nodokļu advokāta.

 

      Lai gan konkrētais spriedums vēl nav galīgs, tas skaidri iezīmē tiesas nostāju – nodokļu saistības no kriptoaktīvu darījumiem ir realitāte, un atbildība par savu izdevumu pierādīšanu pilnībā gulstas uz pašu nodokļu maksātāju.



Apgabaltiesas spriedums kriptovalūtu nodokļu lietā: pierādīšanas nasta un tās sekas
2026. gada 8. jūlijs
The body content of your post goes here. To edit this text, click on it and delete this default text and start typing your own or paste your own from a different source.
2026. gada 6. jūlijs
✔️ Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs ir veiksmīgi pārstāvējis klientu apelācijas instances tiesā, panākot pilnīgu pretējās puses apvērsuma prasības noraidīšanu komercstrīdā. Šī mūsu biroja vinnētā lieta kalpo kā būtisks un pamācošs atgādinājums – saistību nepildīšanu nevar attaisnot ar formāliem iebildumiem pret paraksta tehnisko dabu, ja paša klienta reālā rīcība skaidri apliecina līguma atzīšanu un izpildi. ✔️ Mūsu klients – pakalpojumu sniedzējs – saskārās ar negodprātīgu situāciju, kurā abonēšanas pakalpojuma saņēmējs apstrīdēja līguma esamību un lūdza tiesu atbrīvot viņu no parādsaistību izpildes. Parādnieka galvenais arguments bija apgalvojums, ka viņš abonēšanas pakalpojumu līgumu nav fiziski parakstījis un tādēļ saistības nav spēkā. Tā kā dokuments sākotnēji tika parakstīts digitāli uz planšetdatora ekrāna, tiesu eksperts atzina, ka kategoriska paraksta piederības izpēte no kopijas nav iespējama. Iztrūkstot eksperta slēdzienam, pirmās instances tiesa strīdu tulkoja par ļaunu mūsu klientam, atbrīvojot parādnieku no saistību izpildes. ✔️ Mēs nepiekritām šādai sašaurinātai tiesību normu interpretācijai un apelācijas sūdzībā norādījām uz apstākļu un pierādījumu nepilnīgu vērtējumu. Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs vērsa tiesas uzmanību uz Civillikumā nostiprināto principu par gribas izteikšanu ar konkludentām (klusējot izdarītām) darbībām. Mēs tiesai veiksmīgi pierādījām, ka līguma reāla izpilde ir daudz spēcīgāks pierādījums par tehnisku strīdu ap planšetdatorā atstātu parakstu. Mēs iesniedzām bankas izrakstus, kas apliecināja, ka parādnieks vairāku mēnešu garumā bija veicis regulārus, precīzus maksājumus par saņemto pakalpojumu. Katra maksājuma uzdevumā parādnieks bija precīzi norādījis strīdus līguma numuru un savu klienta identifikatoru. Tāpat mēs nodrošinājām e-pasta sarakstes izdruku, kas neapgāžami pierādīja klienta aktīvu iesaisti – viņš pats bija nosūtījis detalizētu reklāmas saturu mūsu klientam. ✔️ Uzklausot mūsu biroja argumentus, apelācijas instances tiesa atzina parādnieka prasību par nepamatotu, noraidot to pilnā apmērā. Tiesa atzina mūsu argumentāciju par konkludentām darbībām un savā spriedumā nostiprināja vairākas nozīmīgas atziņas. Vairākkārtēja rēķinu apmaksa un pakalpojumam nepieciešamās informācijas nosūtīšana kalpo kā nepārprotams gribas izteikums stāties darījuma attiecībās. Ja persona ar savām darbībām, maksājot par sniegto pakalpojumu, ir akceptējusi darījumu, tā ir pieņēmusi darbību ar visām tās tiesiskajām sekām. Klients vēlāk nevar ierobežot savu piekrišanu un izvairīties no saistībām, apzināti un negodprātīgi noliedzot līguma slēgšanas faktu tiesā. ✔️ Šī lieta demonstrē, ka mūsdienu mainīgajā komercvidē, kur arvien vairāk līgumu tiek slēgti attālināti vai izmantojot digitālus risinājumus, uzņēmēji nav bezspēcīgi negodprātīgu klientu priekšā. Mūsu biroja izstrādātā stratēģija un panāktais rezultāts apstiprina - reālas darbības, komunikācija un maksājumi ir tikpat saistoši kā tradicionāls paraksts. Mēs turpinām veiksmīgi aizstāvēt uzņēmēju tiesības un komerciālo drošību!
2026. gada 6. jūlijs
Tiek plānots jauns, vienkāršots nodokļu režīms ikdienas pakalpojumu sniedzējiem
Absurda teātra beigas: VID atzīst kļūdu un atjauno uzņēmuma
Autors Lauris Kalgišs 2026. gada 3. jūlijs
Kā biju solījis saviem lasītājiem un klientiem, vēlos dalīties ar turpinājumu stāstam par "Absurda teātri VID gaumē".
Elektrības slēdzis kā šantāžas instruments: vai valsts monopols drīkst izslēgt gaismu 40 eiro soda
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 3. jūlijs
Iedomājieties situāciju: Jūsu uzņēmums ir pilnībā norēķinājies par faktiski patērēto elektroenerģiju un sadales pakalpojumiem.
Kiberdrošības eksperts pret valsts aparātu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūnijs
Pēc mūsu iepriekšējās juridiskās analīzes, kas izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā un IT nozarē, Valsts policija ir nākusi klajā ar precizējošu paziņojumu par kiberdrošības pētnieka Elvisa Strazdiņa iesaisti AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kiberuzbrukuma izmeklēšanā.
Sods par patriotismu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūnijs
Latvijas valsts politika pēdējos gados mērķtiecīgi tiek virzīta uz diviem būtiskiem pīlāriem – demogrāfijas veicināšanu un valsts aizsardzības spēju stiprināšanu.
Kiberdrošības ģēnijs pret valsts aparātu: Elvja Strazdiņa lietas juridiskā analīze un aizstāvība
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūnijs
Pēdējās dienās plašu sabiedrības rezonansi izraisījis kiberdrošības eksperta Elvja Strazdiņa gadījums.
Kārtējā biroja uzvara: Kāpēc tiesa lēma saglabāt prasības nodrošinājumu un apķīlāt atbildētāja kontu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 29. jūnijs
Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs ir guvis kārtējo panākumu, veiksmīgi aizstāvot klienta intereses sarežģītā civiltiesiskā strīdā par būtisku zaudējumu piedziņu.
Strādājošā sestdiena – 27. jūnijs
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 26. jūnijs
Šodien daudziem ir strādājošā sestdiena. Vai zināji, ka Tavas tiesības un atalgojums šajā dienā ir atkarīgs no tā, kādēļ tieši šodien atrodies darba vietā?