Apgabaltiesas spriedums kriptovalūtu nodokļu lietā: pierādīšanas nasta un tās sekas

Lauris Klagišs • 2025. gada 9. septembris

     Administratīvā apgabaltiesa 2025. gada 14. augustā ir pasludinājusi spriedumu lietā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķinu ienākumiem no virtuālās valūtas atsavināšanas. Lai gan spriedums vēl nav stājies spēkā un to mēneša laikā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā, tas kalpo kā zīmīgs atgādinājums par pierādīšanas nastas nozīmi nodokļu lietās, īpaši darījumos ar kriptoaktīviem.

 

  Lietas būtība: Ienākumi ir, bet kur pierādījumi par izdevumiem? Lieta aizsākās, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) veica nodokļu auditu kādai fiziskai personai par 2019. un 2020. gadu. VID konstatēja, ka persona guvusi ievērojamus ienākumus no virtuālās valūtas pārdošanas, pamatojoties uz datiem, ko saņēma no darījumu partnera, sabiedrības /Nosaukums A/. Galvenais strīds lietā izvērtās par virtuālās valūtas iegādes vērtības pierādīšanu. Saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.⁹ panta 1.¹ daļu, kapitāla pieaugumu nosaka, no atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību. Būtiski, ka likums paredz – ja iegādes vērtību nav iespējams noteikt, to uzskata par nulli (0). Nodokļu maksātājs apgalvoja, ka virtuālo valūtu iegādājies Ukrainā par skaidru naudu no personas /Persona B/, un vēlāk iesniedza šīs personas parakstītu apliecinājumu. Tomēr VID un vēlāk arī abas tiesu instances šo apliecinājumu neatzina par ticamu pierādījumu.

 

  Tiesas galvenie secinājumi. Administratīvā apgabaltiesa, pievienojoties pirmās instances tiesas motivācijai, noraidīja nodokļu maksātāja apelācijas sūdzību un uzsvēra vairākus būtiskus apsvērumus.

 

  1. Pierādīšanas nasta gulstas uz nodokļu maksātāju. Tiesa skaidri norādīja, ka tieši nodokļu maksātājam pašam ir jāspēj pierādīt darījumu, tostarp izdevumu, esamību un apmēru. Ja ticamu pierādījumu nav, VID pamatoti piemēro likuma normu par iegādes vērtības pielīdzināšanu nullei, kas noved pie nodokļa aprēķina no visas ieņēmumu summas.

 

  1. Skaidrojumu pretrunīgums mazina uzticamību. Tiesa vērtēja nodokļu maksātāja sniegto informāciju visā procesa gaitā un konstatēja būtiskas pretrunas. Sākotnēji tika apgalvots, ka virtuālā valūta pirkta no vairākām personām, bet vēlāk – tikai no vienas konkrētas personas. Tāpat mainījās skaidrojumi par darījumu valūtu (ASV dolāri pret eiro) un pašu darījumu būtību. Šādas pretrunas tiesai lika apšaubīt sniegtās informācijas patiesumu.

 

  1. Pierādījumu novēlota iesniegšana rada aizdomas. Būtisks arguments pret nodokļu maksātāju bija fakts, ka galvenais pierādījums – naudas saņemšanas apliecinājums – tika iesniegts tikai pēc tam, kad VID jau bija pieņēmis sākotnējo lēmumu par nodokļu uzrēķinu. Tiesa norādīja, ka būtu tikai loģiski sagaidīt, ka šāda informācija tiek sniegta laicīgi audita gaitā.

 

  1. Nesadarbošanās ar VID nāk par sliktu pašam. Audita laikā VID pārstāvji piedāvāja personai iespēju vērsties pie Ukrainas nodokļu administrācijas, lai iegūtu informāciju, ja vien tiktu norādīti konkrēti pārdevēju dati. Nodokļu maksātājs ne tikai sākotnēji neizmantoja šo iespēju, bet pat pauda neapmierinātību par to. Informācija par konkrēto pārdevēju tika sniegta vien tad, kad informācijas apmaiņa ar Ukrainu bija apgrūtināta karadarbības dēļ.

 

  1. Apgalvojumi par dokumentu viltojumiem ir jāpamato. Nodokļu maksātājs arī apstrīdēja saņemto ienākumu apmēru, apgalvojot, ka daļa darījumu dokumentu ir viltoti. Tomēr viņa paša liecības par to, kuri paraksti ir īsti un kuri viltoti, tiesas sēdēs bija pretrunīgas. Turklāt izrādījās, ka apstrīdēto ienākumu summu viņš pats bija norādījis savā gada ienākumu deklarācijā, pirms vēl VID saņēma datus no darījumu partnera, tādējādi apgāžot argumentu par datu automātisku ielasīšanos.

 

  Ieteikumi nodokļu maksātājiem. Šis spriedums sniedz vairākas praktiskas atziņas ikvienam, kas veic darījumus ar virtuālajām valūtām:

  • Dokumentējiet visu! Rūpīgi glabājiet visus pierādījumus par kriptoaktīvu iegādi: maksājumu uzdevumus, bankas kontu izrakstus, ekrānšāviņus no maiņas platformām, darījumu identifikatorus (hash) blokķēdē un, ja iespējams, rakstiskus līgumus vai apliecinājumus.
  • Izvairieties no lieliem skaidras naudas darījumiem bez dokumentāla pamatojuma. Tiesa kritiski vērtēja faktu, ka lielas naudas summas tika vestas pāri robežai skaidrā naudā bez jebkādiem rakstiskiem apliecinājumiem. Šāda rīcība tiek uzskatīta par neraksturīgu faktiskiem darījumiem un paaugstina risku, ka izdevumi netiks atzīti.
  • Sadarbība ir Jūsu interesēs. Ja VID uzsāk auditu, sadarbojieties un sniedziet visu pieprasīto informāciju laicīgi. Procesa novilcināšana vai atteikšanās sniegt datus var tikt vērsta pret Jums.
  • Sniedziet konsekventu informāciju. Nemainiet savu skaidrojumu par darījumu apstākļiem. Jebkuras pretrunas var tikt izmantotas, lai apšaubītu Jūsu un iesniegto pierādījumu ticamību.
  • Konsultējieties ar speciālistu laicīgi. Negaidiet VID lēmumu. Ja Jums ir jautājumi par nodokļu nomaksu vai ir uzsākts audits, nekavējoties vērsieties pie zinoša nodokļu advokāta.

 

      Lai gan konkrētais spriedums vēl nav galīgs, tas skaidri iezīmē tiesas nostāju – nodokļu saistības no kriptoaktīvu darījumiem ir realitāte, un atbildība par savu izdevumu pierādīšanu pilnībā gulstas uz pašu nodokļu maksātāju.



Apgabaltiesas spriedums kriptovalūtu nodokļu lietā: pierādīšanas nasta un tās sekas
Būtiskas izmaiņas nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem no 19. augusta
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. augusts
Sākot ar 2026. gada 19. augustu, stājas spēkā nozīmīgi grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā.
CSDD par datu noplūdi klusē
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. augusts
Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR), ja incidenta riska novērtējumā secināts augsts risks, CSDD ir pienākums bez nepamatotas kavēšanās par to paziņot katram skartajam datu subjektam. Manuprāt, tas nebūtu nemaz tik sarežģīti, ņemot vērā, ka CSDD rīcībā ir mūsu kontaktinformācija un šāds paziņojums varēt
CSDD datu noplūde: Kas jāzina ikvienam autovadītājam vai transportlīdzekļa īpašniekam par savām datu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 19. augusts
Nesenais kiberuzbrukums Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) ir kļuvis par vienu no nopietnākajiem informācijas drošības incidentiem valsts vēsturē.
Maksātnespējas administratoru atbildība: kad prasības pret bijušajām valdēm kļūst par līdzekļu izšķē
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 14. augusts
Nesenā Rīgas pilsētas tiesas spriedumā lietā Nr. C771579125 atklājas satraucoša tendence maksātnespējas procesu pārvaldībā – administratoru centieni piedzīt zaudējumus no bijušajām valdes loceklēm, balstoties uz nepamatotiem un nespecifiskiem apgalvojumiem par grāmatvedības dokumentu "nenodošanu".
Gudra nodokļu plānošana, jeb kā legāli ietaupīt, pārdodot nekustamo īpašumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Nekustamā īpašuma pārdošana var būt finansiāli ļoti izdevīgs darījums, taču bieži vien pārdevēji piemirst par būtisku izdevumu pozīciju – iedzīvotāju ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma.
Nodokļu maksātāju naudas šķērdēšana
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Tiesiskā valstī mēs sagaidām, ka valsts pārvalde ievēro augstāko tiesu instanču norādījumus un rēķinās ar jau izveidoto tiesu praksi.
Vai policists drīkst pielietot spēku
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Sabiedrībā un juristu vidū regulāri raisās diskusijas par to, kur beidzas valsts iestāžu pārstāvju pilnvaras un sākas to nepamatota izmantošana.
Tiesu prakses nozīme un judikatūras maiņa: kāpēc uzvara tiesā nekad nav garantēta par 100%
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Uzsākot tiesvedību un vērtējot klientu izredzes, rūpīga tiesu prakses izpēte ir būtisks un neatņemams pirmais solis.
Vārda brīvība pret godu un cieņu: Kur beidzas viedoklis un sākas nepatiesas ziņas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Latvijas tiesu praksē, izskatot civillietas par goda un cieņas aizskārumu, ir izstrādāti stabili kritēriji, lai nošķirtu faktus jeb ziņas no viedokļiem.
VID atkal zaudē tiesā: Kad akls birokrātisms un gramatikas likumi tiek stādīti augstāk par veselo sa
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 11. augusts
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu fantāzijai un vēlmei normatīvos aktus piemērot maksimāli mehāniski, burtiski un atrauti no jebkāda veselā saprāta, šķiet, nav robežu.