No 2026. gada 1. janvāra Latvijā, tāpat kā visā Eiropas Savienībā, stāsies spēkā jauni noteikumi, kas paredz starptautisku automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem. Šis solis, kas ieviests ar Eiropas Savienības direktīvu DAC8 un seko Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izstrādātajam Kriptoaktīvu ziņošanas standartam (CARF), ir paredzēts, lai veicinātu nodokļu nomaksu un cīnītos pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Lai gan mērķis ir cēls, jaunais regulējums rada virkni praktisku izaicinājumu un pamatotus jautājumus par tā efektivitāti strauji mainīgajā un decentralizētajā kriptoaktīvu pasaulē.

  Ko Paredz Jaunais Regulējums? Būtībā jaunie noteikumi uzliek par pienākumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem (maiņas platformām, maciņu nodrošinātājiem un citiem operatoriem) vākt un reizi gadā sniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) detalizētu informāciju par saviem klientiem un to veiktajiem darījumiem. Šī informācija ietvers ne tikai klienta vārdu, adresi un nodokļu maksātāja numuru, bet arī datus par katra kriptoaktīva veida kopējo iegādes un realizācijas vērtību, kā arī pārskaitījumu apjomiem. VID pēc tam ar šo informāciju apmainīsies ar citu valstu nodokļu administrācijām, tādējādi nodrošinot, ka informācija par personas ienākumiem no kriptoaktīviem nonāk tās rezidences valsts rīcībā.

     Praksē tas nozīmē, ka ikvienai fiziskai vai juridiskai personai, kas izmanto kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumus, būs jāiesniedz detalizēts apliecinājums par savu nodokļu rezidenci. Pakalpojumu sniedzējiem būs jāveic pienācīgas pārbaudes procedūras, lai identificētu savus klientus un, ja klients ir juridiska persona, arī tās patiesā labuma guvējus. Ja klients 60 dienu laikā pēc pieprasījuma nesniegs nepieciešamo informāciju, pakalpojumu sniedzējam būs pienākums liegt viņam veikt darījumus.

  Ietekme uz Tirgus Dalībniekiem. Godprātīgiem nodokļu maksātājiem, kuri jau deklarē savus ienākumus no kriptoaktīvu darījumiem, šis regulējums būtiskas izmaiņas neradīs. Tomēr tas neapšaubāmi palielinās nodokļu nomaksas disciplīnu to personu vidū, kuras līdz šim ir paļāvušās uz kriptoaktīvu tirgus šķietamo anonimitāti. Zinot, ka informācija par viņu darījumiem automātiski nonāks VID rīcībā, daudzi būs spiesti pārskatīt savu attieksmi pret nodokļu saistību izpildi.

     Savukārt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem jaunais regulējums uzliek ievērojamu administratīvo slogu. Viņiem būs jāizstrādā un jāievieš jaunas iekšējās procedūras klientu datu vākšanai, pārbaudei un glabāšanai, kā arī jānodrošina spēja sagatavot un iesniegt apjomīgus ziņojumus VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā. Lai gan regulējums paredz vienādas prasības visā Eiropas Savienībā, kas mazina nepieciešamību pielāgoties katras valsts atšķirīgajām prasībām, izmaksas un resursi, kas būs nepieciešami šo prasību izpildei, būs ievērojami.

  Regulējuma Ahileja papēdis - decentralizācija. Lai arī jaunais regulējums ir visaptverošs savā tvērumā attiecībā uz tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas saskaņā ar likumu, tā lielākais izaicinājums un potenciālā vājā vieta ir kriptoaktīvu tirgus decentralizētais un globālais raksturs. Noteikumi attieksies uz tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas ir saņēmuši atļauju darboties Latvijā vai citā ES dalībvalstī, vai ir nodokļu rezidenti šeit. Tomēr nekas neliedz tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas vēlas izvairīties no jaunā ziņošanas pienākuma, apzināti nereģistrēt savu darbību Latvijā vai Eiropas Savienībā. Kriptoaktīvu pasaule ir pilna ar decentralizētām platformām (DEX), kuras darbojas bez centrālas pārvaldības struktūras un bieži vien atrodas jurisdikcijās ar vāju vai neesošu finanšu regulējumu. Šādas platformas var turpināt piedāvāt savus pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem, paliekot ārpus Latvijas un Eiropas Savienības iestāžu redzesloka un aizsniedzamības.

      Lietotāji, kuri vēlēsies saglabāt savu anonimitāti un izvairīties no nodokļu nomaksas, visticamāk, migrēs no regulētajām platformām uz šīm grūti identificējamām un nekontrolējamām alternatīvām. Tas ne tikai apdraudēs jaunā regulējuma galveno mērķi – nodokļu ieņēmumu palielināšanu, bet arī radīs jaunus riskus pašiem lietotājiem, jo šādas platformas bieži vien nenodrošina pietiekamu patērētāju aizsardzību un ir pakļautas augstākiem krāpniecības un uzlaušanas riskiem.

     Līdz ar to, lai gan jaunie noteikumi ir solis pareizajā virzienā ceļā uz lielāku caurskatāmību un godīgu nodokļu nomaksu kriptoaktīvu jomā, to efektivitāte lielā mērā būs atkarīga no starptautiskās sadarbības spējas vērsties pret tiem tirgus dalībniekiem, kuri apzināti izvēlas darboties "pelēkajā zonā". Bez efektīviem mehānismiem, kā identificēt un ierobežot šādu nereģistrētu platformu darbību, pastāv risks, ka jaunais regulējums skars tikai tos, kas jau cenšas darboties likuma ietvaros, kamēr īstie izvairīšanās no nodokļiem veicinātāji turpinās darboties nesodīti. Uzņēmējiem un privātpersonām ir laikus jāsāk gatavoties jaunajām prasībām, taču vienlaikus ir jāsaglabā kritisks skatījums uz regulējuma praktisko piemērojamību un tā ilgtermiņa ietekmi uz kriptoaktīvu tirgus attīstību Latvijā.