Eiropas Savienībā tiek virzīts pretrunīgi vērtēts regulas priekšlikums (COM(2022) 209), kura mērķis ir cīņa pret bērnu seksuālas izmantošanas materiālu (CSAM) tiešsaistē. Lai gan mērķis ir cēls, piedāvātie līdzekļi — privātās digitālās saziņas masveida un automatizēta skenēšana — rada fundamentālus draudus Eiropas tiesiskuma pamatprincipiem, tostarp tiesībām uz privātumu un datu aizsardzību. Mūsu birojs piedāvā juridisko analīzi par šī priekšlikuma būtiskākajām problēmām.

  Pretruna ar ES Pamattiesību hartu. Regulas priekšlikums nonāk tiešā konfliktā ar vairākiem ES Pamattiesību hartas pantiem.

• 7. un 8. pants (Tiesības uz privātumu un datu aizsardzību): Harta garantē ikvienam tiesības uz saziņas neaizskaramību un personas datu aizsardzību. Vispārēja un nediferencēta privātās sarakstes satura uzraudzība, pat ja tā ir automatizēta, aizskar pašu šo tiesību būtību. Tas nozīmē, ka iejaukšanās ir tik visaptveroša, ka tā iznīcina tiesību jēgu, pārvēršot katru pilsoni par potenciālu aizdomās turamo. 
• 52. pants (Proporcionalitātes princips): Jebkuriem pamattiesību ierobežojumiem ir jābūt nepieciešamiem un samērīgiem. Piedāvātā čatu skenēšana šo testu neiztur. Pirmkārt, tā ir neefektīva, jo noziedznieki var viegli apiet sistēmu, un tehnoloģija ir bēdīgi slavena ar augstu kļūdu īpatsvaru, kas var novest pie nevainīgu personu nepamatotas apsūdzēšanas. Otrkārt, pastāv mazāk invazīvas alternatīvas, piemēram, mērķtiecīga izmeklēšana, kas balstīta uz tiesas orderi. Kaitējums, kas tiek nodarīts miljoniem ES pilsoņu pamattiesībām, ir nesamērīgi liels salīdzinājumā ar apšaubāmo ieguvumu. 

  Eiropas Savienības tiesas judikatūras ignorēšana. priekšlikums ignorē Eiropas Savienības Tiesas (EST) konsekvento judikatūru. Vēsturiskajā spriedumā lietā Digital Rights Ireland (C-293/12) Tiesa atcēla Datu saglabāšanas direktīvu, atzīstot, ka vispārēja un nediferencēta metadatu (dati par saziņu, nevis tās saturs) uzglabāšana ir nelikumīga. Ja pat metadatu masveida uzraudzība ir prettiesiska, tad  saziņas satura vispārēja skenēšana ir daudz smagāks un acīmredzami nelikumīgs iejaukšanās veids privātumā.

  "Piekrišanas" ilūzija un tehniskie riski. Jaunākais kompromisa priekšlikums paredz ieviest skenēšanu ar lietotāja "piekrišanu" — ja lietotājs nepiekrīt savas saziņas uzraudzībai, viņam tiek liegta iespēja sūtīt attēlus vai saites. Šāda "piekrišana" ir juridisks fikcija. Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR), piekrišanai jābūt brīvi sniegtai. Izvēle starp privātuma zaudēšanu un mūsdienu saziņas pamatfunkciju liegšanu ir piespiešana, kas padara šādu piekrišanu par spēkā neesošu.   Turklāt, tehnoloģija, kas nepieciešama šādas regulas ieviešanai (Klienta puses skenēšana jeb CSS), rada milzīgas drošības ievainojamības. Tā veido "aizmugures durvis" katra pilsoņa ierīcē, kuras var izmantot ne tikai tiesībsargājošās iestādes, bet arī noziedznieki vai autoritāri režīmi, lai vērstos pret žurnālistiem, aktīvistiem vai uzņēmējiem. 

  Secinājums. Lai gan cīņa pret CSAM ir vitāli svarīga, piedāvātais risinājums ir juridiski bīstams un tehniski nepārdomāts. Tas grauj uzticēšanos digitālajai videi, apdraud konfidencialitāti, kas ir būtiska gan privātpersonām, gan uzņēmējdarbībai, un ir pretrunā ar ES tiesību pamatvērtībām. Mūsu birojs turpinās sekot līdzi šī likumprojekta attīstībai un ir gatavs konsultēt klientus par tā potenciālo ietekmi uz viņu tiesībām un komercdarbību.