Augstākās tiesas mācība: Cik dārgi patiesībā maksā viltots Covid-19 sertifikāts?

Jekaterina Puķe • 2025. gada 29. decembris

✔️ Lai gan Covid 19 pandēmija ir aiz muguras, tiesu gaiteņi joprojām ir pilni ar lietām par fiktīvu vakcināciju. Nesenais Senāta lēmums (SKK-68-2025) ievieš skaidrību par to, kā likums raugās uz digitālo datu viltošanu. Šis precedents kalpo kā brīdinājums un mācība ikvienam par to, cik nopietnas sekas var būt mēģinājumam apmānīt valsts sistēmas. Šeit ir galvenie secinājumi no tiesas sprieduma un padomi, kas jāņem vērā.

 

✔️ Daudzi maldīgi uzskata, ka manipulācijas privātas medicīnas iestādes iekšējā datubāzē (piemēram, "SmartMedical") ir mazāk smags pārkāpums nekā tieša iejaukšanās valsts sistēmās. Tiesa lēma citādi: ja iekšējā sistēma automātiski nosūta datus uz valsts E-veselību, tad nepatiesu datu ievade tajā ir uzskatāma par uzbrukumu valsts drošībai veselības jomā. Neuztveriet medicīnas iestāžu datubāzes kā izolētas "Excel tabulas". Mūsdienās tās ir daļa no kritiskās infrastruktūras. Datu viltošana tajās var tikt kvalificēta pēc bargākiem Krimināllikuma pantiem (KL 243. pants) nekā vienkārša dokumenta viltošana.

 

✔️ Būtisks tiesas atzinums ir par to, kurā brīdī noziegums skaitās izdarīts. Jums nav obligāti jālejuplādē vai jāizdrukā sertifikāts, lai būtu vainīgs viltošanā. Dokumenta viltošana ir pabeigta brīdī, kad sistēmā tiek ievadīta nepatiesa informācija (ieraksts), kas rada iespēju saņemt sertifikātu. Tiesiskā atbildība iestājas par pašu manipulācijas aktu. Argumenti "es to sertifikātu beigās nemaz neizmantoju" vai "es to tikai ģenerēju, bet neizdrukāju" tiesā nestrādās, lai attaisnotu pašu viltošanas faktu.

 

✔️ Likums nodala pašu viltošanu (vai tās organizēšanu) no viltota dokumenta izmantošanas. Ja persona zina, ka sertifikāts ir viltots, un to uzrāda (piemēram, darba devējam vai pakalpojumu sniegšanai), tā ir krimināli sodāma rīcība pēc Krimināllikuma 275. panta 1. daļas. Turklāt kopš 2021. gada novembra kriminālatbildība ir paredzēta arī par vienkāršu viltota sertifikāta iegūšanu un glabāšanu (KL 275.2 pants), pat ja tas netiek izmantots. Ja kādam "pagātnes grēku" dēļ tālrunī vai e-pastā glabājas šāds fiktīvs sertifikāts, apzinieties, ka pati tā glabāšana veido noziedzīga nodarījuma sastāvu.

 

✔️ Tiesa skaidroja atšķirību starp tiem, kas fiziski ievada datus (vilto dokumentu), un tiem, kas tikai "tēlo" pacientus. Senāts norādīja, ka anketas aizpildīšana pati par sevi vēl nav "dokumenta viltošana" grupas sastāvā, ja pati persona nepiekļūst datu sistēmai. Tomēr tas nenozīmē, ka "klienti" ir nevainīgi. Viņu darbības var tikt pārkvalificētas kā uzkūdīšana, atbalstīšana vai organizēšana, kas tāpat ir krimināli sodāmas darbības. Nemēģiniet nomierināt sirdsapziņu ar domu, ka "es jau neko neviltoju, tikai aizpildīju veidlapu". Likuma acīs jūs esat procesa dalībnieks, un tiesa vērtēs jūsu lomu ļoti rūpīgi – vai nu kā izdarītāju, vai kā atbalstītāju.

 

✔️ Šis tiesas lēmums atgādina, ka digitālajā laikmetā "sarunāt" izziņu vairs nav tik vienkārši kā agrāk. E-veselības sistēmas ierakstiem ir juridisks spēks, un jebkura manipulācija ar tiem atstāj digitālas pēdas, kuras var novest pie kriminālsoda (sabiedriskā darba vai bargāka) un ieraksta sodāmības reģistrā. Godīgums pret savu un sabiedrības veselību ir ne tikai morāla, bet arī stingri tiesiska prasība.


Augstākās tiesas mācība: Cik dārgi patiesībā maksā viltots Covid-19 sertifikāts?
2026. gada 6. jūlijs
✔️ Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs ir veiksmīgi pārstāvējis klientu apelācijas instances tiesā, panākot pilnīgu pretējās puses apvērsuma prasības noraidīšanu komercstrīdā. Šī mūsu biroja vinnētā lieta kalpo kā būtisks un pamācošs atgādinājums – saistību nepildīšanu nevar attaisnot ar formāliem iebildumiem pret paraksta tehnisko dabu, ja paša klienta reālā rīcība skaidri apliecina līguma atzīšanu un izpildi. ✔️ Mūsu klients – pakalpojumu sniedzējs – saskārās ar negodprātīgu situāciju, kurā abonēšanas pakalpojuma saņēmējs apstrīdēja līguma esamību un lūdza tiesu atbrīvot viņu no parādsaistību izpildes. Parādnieka galvenais arguments bija apgalvojums, ka viņš abonēšanas pakalpojumu līgumu nav fiziski parakstījis un tādēļ saistības nav spēkā. Tā kā dokuments sākotnēji tika parakstīts digitāli uz planšetdatora ekrāna, tiesu eksperts atzina, ka kategoriska paraksta piederības izpēte no kopijas nav iespējama. Iztrūkstot eksperta slēdzienam, pirmās instances tiesa strīdu tulkoja par ļaunu mūsu klientam, atbrīvojot parādnieku no saistību izpildes. ✔️ Mēs nepiekritām šādai sašaurinātai tiesību normu interpretācijai un apelācijas sūdzībā norādījām uz apstākļu un pierādījumu nepilnīgu vērtējumu. Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs vērsa tiesas uzmanību uz Civillikumā nostiprināto principu par gribas izteikšanu ar konkludentām (klusējot izdarītām) darbībām. Mēs tiesai veiksmīgi pierādījām, ka līguma reāla izpilde ir daudz spēcīgāks pierādījums par tehnisku strīdu ap planšetdatorā atstātu parakstu. Mēs iesniedzām bankas izrakstus, kas apliecināja, ka parādnieks vairāku mēnešu garumā bija veicis regulārus, precīzus maksājumus par saņemto pakalpojumu. Katra maksājuma uzdevumā parādnieks bija precīzi norādījis strīdus līguma numuru un savu klienta identifikatoru. Tāpat mēs nodrošinājām e-pasta sarakstes izdruku, kas neapgāžami pierādīja klienta aktīvu iesaisti – viņš pats bija nosūtījis detalizētu reklāmas saturu mūsu klientam. ✔️ Uzklausot mūsu biroja argumentus, apelācijas instances tiesa atzina parādnieka prasību par nepamatotu, noraidot to pilnā apmērā. Tiesa atzina mūsu argumentāciju par konkludentām darbībām un savā spriedumā nostiprināja vairākas nozīmīgas atziņas. Vairākkārtēja rēķinu apmaksa un pakalpojumam nepieciešamās informācijas nosūtīšana kalpo kā nepārprotams gribas izteikums stāties darījuma attiecībās. Ja persona ar savām darbībām, maksājot par sniegto pakalpojumu, ir akceptējusi darījumu, tā ir pieņēmusi darbību ar visām tās tiesiskajām sekām. Klients vēlāk nevar ierobežot savu piekrišanu un izvairīties no saistībām, apzināti un negodprātīgi noliedzot līguma slēgšanas faktu tiesā. ✔️ Šī lieta demonstrē, ka mūsdienu mainīgajā komercvidē, kur arvien vairāk līgumu tiek slēgti attālināti vai izmantojot digitālus risinājumus, uzņēmēji nav bezspēcīgi negodprātīgu klientu priekšā. Mūsu biroja izstrādātā stratēģija un panāktais rezultāts apstiprina - reālas darbības, komunikācija un maksājumi ir tikpat saistoši kā tradicionāls paraksts. Mēs turpinām veiksmīgi aizstāvēt uzņēmēju tiesības un komerciālo drošību!
2026. gada 6. jūlijs
Tiek plānots jauns, vienkāršots nodokļu režīms ikdienas pakalpojumu sniedzējiem
Absurda teātra beigas: VID atzīst kļūdu un atjauno uzņēmuma
Autors Lauris Kalgišs 2026. gada 3. jūlijs
Kā biju solījis saviem lasītājiem un klientiem, vēlos dalīties ar turpinājumu stāstam par "Absurda teātri VID gaumē".
Elektrības slēdzis kā šantāžas instruments: vai valsts monopols drīkst izslēgt gaismu 40 eiro soda
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 3. jūlijs
Iedomājieties situāciju: Jūsu uzņēmums ir pilnībā norēķinājies par faktiski patērēto elektroenerģiju un sadales pakalpojumiem.
Kiberdrošības eksperts pret valsts aparātu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūnijs
Pēc mūsu iepriekšējās juridiskās analīzes, kas izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā un IT nozarē, Valsts policija ir nākusi klajā ar precizējošu paziņojumu par kiberdrošības pētnieka Elvisa Strazdiņa iesaisti AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kiberuzbrukuma izmeklēšanā.
Sods par patriotismu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūnijs
Latvijas valsts politika pēdējos gados mērķtiecīgi tiek virzīta uz diviem būtiskiem pīlāriem – demogrāfijas veicināšanu un valsts aizsardzības spēju stiprināšanu.
Kiberdrošības ģēnijs pret valsts aparātu: Elvja Strazdiņa lietas juridiskā analīze un aizstāvība
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūnijs
Pēdējās dienās plašu sabiedrības rezonansi izraisījis kiberdrošības eksperta Elvja Strazdiņa gadījums.
Kārtējā biroja uzvara: Kāpēc tiesa lēma saglabāt prasības nodrošinājumu un apķīlāt atbildētāja kontu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 29. jūnijs
Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs ir guvis kārtējo panākumu, veiksmīgi aizstāvot klienta intereses sarežģītā civiltiesiskā strīdā par būtisku zaudējumu piedziņu.
Strādājošā sestdiena – 27. jūnijs
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 26. jūnijs
Šodien daudziem ir strādājošā sestdiena. Vai zināji, ka Tavas tiesības un atalgojums šajā dienā ir atkarīgs no tā, kādēļ tieši šodien atrodies darba vietā?
Kad pašvaldības policijas aizbildināšanās ar datu aizsardzību neiztur tiesas kritiku
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 26. jūnijs
Iedomājieties situāciju: Jūsu kaimiņos atrodas komercobjekts (piemēram, kafejnīca vai klubs), kas regulāri traucē sabiedrisko mieru.