Būvniecības finansējuma izcelsme: jaunie noteikumi prasa caurskatāmību un paredz VID kontroli

Lauris Klagišs • 2025. gada 11. augusts

     No 2025. gada 1. novembra stājas spēkā būtiski grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi", kas tieši ietekmēs ikvienu fizisku personu, kura plāno uzsākt būvniecību. Jaunā prasība paredz pienākumu būvniecības informācijas sistēmā (BIS) norādīt plānoto būvdarbu finansējuma izcelsmi. Šis regulējums, kas ieviests ar mērķi mazināt ēnu ekonomiku būvniecības nozarē, var radīt nopietnas sekas tiem būvniecības ierosinātājiem, kuri nevarēs pamatot savu līdzekļu legālo izcelsmi, īpaši, ja darījumos izmantota skaidra nauda.

Advokātu birojs skaidro, ko šīs izmaiņas nozīmē privātpersonām un kādiem riskiem ir vērts laikus sagatavoties.

 

  Kas mainās būvniecības ierosinātājam? Līdz ar grozījumiem "Ēku būvnoteikumu" 93.² punktā, katrai fiziskai personai, kura vēlēsies uzsākt, piemēram, privātmājas būvniecību vai lielākus pārbūves darbus, pirms būvdarbu uzsākšanas BIS būs jādeklarē, no kādiem līdzekļiem būvniecība tiks finansēta. Iespējamie finansējuma avoti varētu būt:

  • Uzkrājumi no algota darba ienākumiem;
  • Kredītiestādes aizdevums;
  • Dāvinājumi;
  • Ienākumi no saimnieciskās darbības;
  • Citi legāli iegūti līdzekļi.

     Šī informācija kļūs pieejama Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kas veiks tās analīzi.

 

  Kāpēc tas ir svarīgi un kāda loma būs VID? Jaunā prasība ir ieviesta kā daļa no plašāka "Pasākumu plāna ēnu ekonomikas ierobežošanai 2024.–2027. gadam". Tās mērķis ir padarīt caurskatāmāku naudas plūsmu privātpersonu būvniecības projektos, kas ir viena no nozarēm ar augstu ēnu ekonomikas risku, tostarp "aplokšņu algu" maksāšanu strādniekiem.

Pēc informācijas saņemšanas no BIS, VID salīdzinās personas deklarēto finansējuma avotu ar dienesta rīcībā esošo informāciju par personas ienākumiem. Ja tiks konstatētas neatbilstības vai radīsies šaubas par līdzekļu patieso izcelsmi, VID ir tiesīgs uzsākt padziļinātu pārbaudi.

Tas nozīmē, ka būvniecības ierosinātājam var nākties pierādīt, ka viņa rīcībā esošie līdzekļi ir iegūti legāli un no tiem ir nomaksāti visi attiecīgie nodokļi.

 

  Īpašs risks – darījumi ar skaidru naudu. Vislielākās grūtības pierādīt naudas izcelsmi var rasties tiem, kuri būvniecībai plāno izmantot gadu laikā skaidrā naudā uzkrātus līdzekļus. Ja persona ir saņēmusi ienākumus, kas nav tikuši oficiāli deklarēti (piemēram, alga "aploksnē", ienākumi no nereģistrētas saimnieciskās darbības), vai arī veidojusi uzkrājumus no neizsekojamiem avotiem, pamatot šo līdzekļu legalitāti VID priekšā būs praktiski neiespējami. Ja VID konstatēs, ka personas izdevumi (šajā gadījumā – ieguldījumi būvniecībā) pārsniedz tās legālos ienākumus, var tikt uzsākta nodokļu nomaksas pārbaude. Sekas var būt:

  • Papildu nodokļu uzrēķins: VID var aprēķināt un likt samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no summas, kuras izcelsmi persona nevar pierādīt.
  • Nokavējuma nauda un soda nauda: Papildus pamatparādam tiks aprēķināta nokavējuma nauda par periodu, kurā nodokļi nav maksāti, kā arī var tikt piemērota soda nauda.
  • Administratīvā vai kriminālatbildība: Atsevišķos gadījumos, ja izvairīšanās no nodokļu nomaksas sasniedz lielus apmērus, personai var draudēt arī nopietnāka atbildība.

 

  Kā sagatavoties jaunajām prasībām? Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem un ilgstošiem paskaidrošanās procesiem ar VID, ikvienam, kurš plāno būvniecību, ieteicams:

  1. Savlaicīgi sakārtot dokumentus: Pārliecinieties, ka varat dokumentāri pamatot visu būvniecībai paredzēto līdzekļu izcelsmi. Derīgi dokumenti ir darba līgumi, bankas kontu izraksti, aizdevuma līgumi, dāvinājuma līgumi, mantojuma apliecības, dokumenti par nekustamā īpašuma pārdošanu u.c.
  2. Izvairīties no lieliem skaidras naudas darījumiem: Centieties visus ar būvniecību saistītos maksājumus veikt ar bankas pārskaitījumu. Tas ne tikai nodrošinās darījumu caurskatāmību, bet arī kalpos kā pierādījums par veiktajiem maksājumiem.
  3. Kritiski izvērtēt savus uzkrājumus: Ja plānojat izmantot skaidrā naudā uzkrātus līdzekļus, godīgi izvērtējiet, vai spēsiet pierādīt to legālo izcelsmi. Ja par to ir šaubas, ir vērts apsvērt iespēju izmantot oficiālus finansējuma avotus, piemēram, bankas aizdevumu.
  4. Konsultēties ar speciālistu: Ja neesat pārliecināts par savu finanšu situācijas atbilstību jaunajām prasībām vai paredzami sarežģījumi ar līdzekļu izcelsmes pierādīšanu, ieteicams laikus vērsties pēc padoma pie advokāta, kurš ir specializējies nodokļu tiesībās.

 

     Jaunā kārtība ir skaidrs signāls, ka valsts pastiprina kontroli pār naudas plūsmām ne tikai uzņēmējdarbībā, bet arī privātpersonu sektorā. Tādēļ aicinām visus topošos būvniekus būt atbildīgiem un laikus sagatavoties jaunajām prasībām, lai sapnis par savu mājokli nepārvērstos par "galvassāpēm" ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Būvniecības finansējuma izcelsme: jaunie noteikumi prasa caurskatāmību un paredz VID kontroli
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 21. maijs
Zemes un būvju īpašnieku piespiedu dalītā īpašuma attiecības Latvijā gadu desmitiem ir bijušas sarežģītu juridisko strīdu un regulāru likumdošanas izmaiņu krustpunktā.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. maijs
2026. gada 2. aprīlī Konkurences padome (KP) pieņēma būtisku lēmumu , kas kalpo kā spēcīgs atgādinājums visiem ražotājiem, izplatītājiem un mazumtirgotājiem par vertikālo vienošanos un tālākpārdošanas cenu uzturēšanas (RPM – Resale Price Maintenance) stingro aizliegumu.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 19. maijs
Administratīvā rajona tiesa nesen ir pasludinājusi divus savstarpēji saistītus un nozīmīgus spriedumus (2026. gada 5. maijā un 12. maijā), kas ievieš būtisku skaidrību valsts amatpersonu un ierēdņu tiesību aizsardzībā.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 18. maijs
Darba tiesisko attiecību izbeigšana ir viens no komplicētākajiem procesiem uzņēmuma ikdienā.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 15. maijs
Datu valsts inspekcija (turpmāk – Inspekcija) 2026. gada 13. martā ir pieņēmusi lēmumu par rājiena izteikšanu kādam pašvaldības policijas inspektoram, kurš izmantojis dienesta vajadzībām piešķirto piekļuvi informācijas sistēmām personīgu motīvu vadīts.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 14. maijs
Zvērināts advokāts Lauris Klagišs savā gandrīz 20 gadu ilgajā juridiskajā praksē ir saskāries ar visdažādākajām likumu interpretācijām no valsts iestāžu puses, taču gadījumi, kad iestāde klaji ignorē pašas radītās tiesiskās sekas, vienmēr prasa īpašu uzmanību.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 14. maijs
Sabiedrībai novecojot, arvien biežāk aktualizējas jautājums par senioru aprūpi un ar to saistītajām izmaksām.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 12. maijs
Tiesu varas virsotnē esošas amatpersonas rīcība vairs nav tikai viņa privāta lieta, kad tā sāk paralizēt tiesas darbu.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 11. maijs
Viena no nepatīkamākajām situācijām, ar ko var saskarties nekustamā īpašuma saimnieks – atklāt, ka viņa teritorijā kāds ir atstājis bīstamus vai ražošanas atkritumus.
Tiesa lemj -
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 11. maijs
Administratīvā apgabaltiesa ar savu 2026. gada 15. aprīļa spriedumu ir ieviesusi skaidrību gadiem ilgušajā strīdā par "Ghetto Games" klātbūtni Grīziņkalnā.