Būvniecības finansējuma izcelsme: jaunie noteikumi prasa caurskatāmību un paredz VID kontroli

Lauris Klagišs • 2025. gada 11. augusts

     No 2025. gada 1. novembra stājas spēkā būtiski grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi", kas tieši ietekmēs ikvienu fizisku personu, kura plāno uzsākt būvniecību. Jaunā prasība paredz pienākumu būvniecības informācijas sistēmā (BIS) norādīt plānoto būvdarbu finansējuma izcelsmi. Šis regulējums, kas ieviests ar mērķi mazināt ēnu ekonomiku būvniecības nozarē, var radīt nopietnas sekas tiem būvniecības ierosinātājiem, kuri nevarēs pamatot savu līdzekļu legālo izcelsmi, īpaši, ja darījumos izmantota skaidra nauda.

Advokātu birojs skaidro, ko šīs izmaiņas nozīmē privātpersonām un kādiem riskiem ir vērts laikus sagatavoties.

 

  Kas mainās būvniecības ierosinātājam? Līdz ar grozījumiem "Ēku būvnoteikumu" 93.² punktā, katrai fiziskai personai, kura vēlēsies uzsākt, piemēram, privātmājas būvniecību vai lielākus pārbūves darbus, pirms būvdarbu uzsākšanas BIS būs jādeklarē, no kādiem līdzekļiem būvniecība tiks finansēta. Iespējamie finansējuma avoti varētu būt:

  • Uzkrājumi no algota darba ienākumiem;
  • Kredītiestādes aizdevums;
  • Dāvinājumi;
  • Ienākumi no saimnieciskās darbības;
  • Citi legāli iegūti līdzekļi.

     Šī informācija kļūs pieejama Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kas veiks tās analīzi.

 

  Kāpēc tas ir svarīgi un kāda loma būs VID? Jaunā prasība ir ieviesta kā daļa no plašāka "Pasākumu plāna ēnu ekonomikas ierobežošanai 2024.–2027. gadam". Tās mērķis ir padarīt caurskatāmāku naudas plūsmu privātpersonu būvniecības projektos, kas ir viena no nozarēm ar augstu ēnu ekonomikas risku, tostarp "aplokšņu algu" maksāšanu strādniekiem.

Pēc informācijas saņemšanas no BIS, VID salīdzinās personas deklarēto finansējuma avotu ar dienesta rīcībā esošo informāciju par personas ienākumiem. Ja tiks konstatētas neatbilstības vai radīsies šaubas par līdzekļu patieso izcelsmi, VID ir tiesīgs uzsākt padziļinātu pārbaudi.

Tas nozīmē, ka būvniecības ierosinātājam var nākties pierādīt, ka viņa rīcībā esošie līdzekļi ir iegūti legāli un no tiem ir nomaksāti visi attiecīgie nodokļi.

 

  Īpašs risks – darījumi ar skaidru naudu. Vislielākās grūtības pierādīt naudas izcelsmi var rasties tiem, kuri būvniecībai plāno izmantot gadu laikā skaidrā naudā uzkrātus līdzekļus. Ja persona ir saņēmusi ienākumus, kas nav tikuši oficiāli deklarēti (piemēram, alga "aploksnē", ienākumi no nereģistrētas saimnieciskās darbības), vai arī veidojusi uzkrājumus no neizsekojamiem avotiem, pamatot šo līdzekļu legalitāti VID priekšā būs praktiski neiespējami. Ja VID konstatēs, ka personas izdevumi (šajā gadījumā – ieguldījumi būvniecībā) pārsniedz tās legālos ienākumus, var tikt uzsākta nodokļu nomaksas pārbaude. Sekas var būt:

  • Papildu nodokļu uzrēķins: VID var aprēķināt un likt samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no summas, kuras izcelsmi persona nevar pierādīt.
  • Nokavējuma nauda un soda nauda: Papildus pamatparādam tiks aprēķināta nokavējuma nauda par periodu, kurā nodokļi nav maksāti, kā arī var tikt piemērota soda nauda.
  • Administratīvā vai kriminālatbildība: Atsevišķos gadījumos, ja izvairīšanās no nodokļu nomaksas sasniedz lielus apmērus, personai var draudēt arī nopietnāka atbildība.

 

  Kā sagatavoties jaunajām prasībām? Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem un ilgstošiem paskaidrošanās procesiem ar VID, ikvienam, kurš plāno būvniecību, ieteicams:

  1. Savlaicīgi sakārtot dokumentus: Pārliecinieties, ka varat dokumentāri pamatot visu būvniecībai paredzēto līdzekļu izcelsmi. Derīgi dokumenti ir darba līgumi, bankas kontu izraksti, aizdevuma līgumi, dāvinājuma līgumi, mantojuma apliecības, dokumenti par nekustamā īpašuma pārdošanu u.c.
  2. Izvairīties no lieliem skaidras naudas darījumiem: Centieties visus ar būvniecību saistītos maksājumus veikt ar bankas pārskaitījumu. Tas ne tikai nodrošinās darījumu caurskatāmību, bet arī kalpos kā pierādījums par veiktajiem maksājumiem.
  3. Kritiski izvērtēt savus uzkrājumus: Ja plānojat izmantot skaidrā naudā uzkrātus līdzekļus, godīgi izvērtējiet, vai spēsiet pierādīt to legālo izcelsmi. Ja par to ir šaubas, ir vērts apsvērt iespēju izmantot oficiālus finansējuma avotus, piemēram, bankas aizdevumu.
  4. Konsultēties ar speciālistu: Ja neesat pārliecināts par savu finanšu situācijas atbilstību jaunajām prasībām vai paredzami sarežģījumi ar līdzekļu izcelsmes pierādīšanu, ieteicams laikus vērsties pēc padoma pie advokāta, kurš ir specializējies nodokļu tiesībās.

 

     Jaunā kārtība ir skaidrs signāls, ka valsts pastiprina kontroli pār naudas plūsmām ne tikai uzņēmējdarbībā, bet arī privātpersonu sektorā. Tādēļ aicinām visus topošos būvniekus būt atbildīgiem un laikus sagatavoties jaunajām prasībām, lai sapnis par savu mājokli nepārvērstos par "galvassāpēm" ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Būvniecības finansējuma izcelsme: jaunie noteikumi prasa caurskatāmību un paredz VID kontroli
MAXIMA sods - sistēmiska tirgus varas izmantošana
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 7. novembris
Konkurences padomes (KP) 2025. gada 31. oktobra lēmums ...
Iesniegums policijai vai citai iestādei: kad tas var tikt atzīts par goda un cieņas aizskārumu
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 6. novembris
Daudzi uzskata, ka vēršanās ar iesniegumu policijā vai citā valsts iestādē ir konstitucionāli aizsargāta tiesība, kas nekādā gadījumā nevar tikt sodīta.
Viesnīcnieka glabājums: Aizmirsta norma ar plašu aizsardzību
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 5. novembris
Ceļojot un apmetoties viesnīcās, mēs paļaujamies, ka mūsu personīgās mantas būs drošībā.
Cik izmaksā sievas sišana, vai draudi kādu nogalināt
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 3. novembris
Šis nav retorisks jautājums. Tā ir Latvijas realitāte, kas ietērpta konkrētos ciparos Administratīvo sodu likumā. Kā advokāts, esmu spiests secināt, ka mūsu likumdevēji vardarbību ir novērtējuši... maigi izsakoties, lēti.
Būvnoteikumu grozījumi: Vai mazāk birokrātijas nozīmē dārgāku būvniecību un lielākus riskus
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 30. oktobris
2025. gada vasarā tika pieņemti un daļēji stājās spēkā ilgi gaidīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi".
Advokāta aizsardzība ir klienta aizsardzība: Latvija paraksta Eiropas Padomes Konvenciju
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 29. oktobris
Šo piektdien, 25. oktobrī, visā Eiropā tiek atzīmēta Eiropas Advokātu diena. Zīmīgi, ka 2025. gada tēma ir “Eiropas Padomes Konvencija par jurista profesijas aizsardzību” – instruments, kas ir būtisks ne tikai juristiem, bet ikvienam sabiedrības loceklim.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 28. oktobris
✔️ Nesenā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumā , kas stājies spēkā un nav pārsūdzams, ir nostiprināta būtiska tiesību norma attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tiesa atzina par nelikumīgu VID piemēroto sodu uzņēmuma valdes loceklei par informācijas nesniegšanu, jo pieprasītie grāmatvedības dokumenti reāli neeksistēja, nevis tika slēpti. Šis spriedums skaidri nodala atbildību par informācijas sniegšanu no atbildības par grāmatvedības kārtošanu. ✔️ Lieta sākās, kad VID uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu pret kāda uzņēmuma valdes locekli. VID bija pieprasījis sniegt detalizētu informāciju un to apliecinošus dokumentus (līgumus, grāmatvedības reģistrus, maksājumu dokumentus u.c.) par uzņēmuma veiktajiem darījumiem ar pašu valdes locekli trīs gadu periodā (2019., 2020. un 2021. gadā). Tā kā valdes loceklis neiesniedza visus pieprasītos dokumentus noteiktajā termiņā, VID amatpersona piemēroja naudas sodu 255 eiro apmērā. Šo lēmumu vēlāk negrozītu atstāja arī VID ģenerāldirektore. ✔️ Valdes loceklis vērsās tiesā, apstrīdot sodu. Viņa galvenais arguments bija fakts, ka viņa ir iesniegusi visus viņas rīcībā esošos dokumentus (paskaidrojumu, aizdevuma līgumu, gada pārskatus). Attiecībā uz pārējiem pieprasītajiem dokumentiem, konkrēti – grāmatvedības reģistriem – persona paskaidroja, ka tādi dokumenti vienkārši nav tikuši sagatavoti, jo uzņēmumam nav bijis nepieciešamās grāmatvedības programmas. Savukārt, VID, savā apelācijas sūdzībā uzstāja, ka šādiem dokumentiem "neapšaubāmi bija jābūt" uzņēmuma rīcībā un to neiesniegšana ir kvalificējama kā "informācijas nepienācīga sniegšana" saskaņā ar Administratīvo sodu likuma 3. panta otro daļu. ✔️ Gan pirmās instances tiesa (Rīgas rajona tiesa), gan apelācijas instance (Rīgas apgabaltiesa) nostājās personas pusē un VID piemēroto sodu atcēla. Tiesas savos spriedumos norādīja uz izšķirošu juridisku niansi: Sods piemērots par nepareizu pantu. Persona tika sodīta par informācijas nesniegšanu vai nepienācīgu sniegšanu. Taču tiesa konstatēja, ka persona ir sniegusi informāciju – visus dokumentus, kas viņas rīcībā bija , un papildus paskaidrojusi, kāpēc pārējie dokumenti neeksistē. VID pieņēmums nav pierādījums. Tiesa norādīja, ka VID viedoklis, ka dokumentiem "neapšaubāmi ir jābūt", ir tikai amatpersonas pieņēmums. Lietā nebija pierādījumu, ka persona būtu apzināti slēpusi dokumentus. Jānodala divi dažādi pārkāpumi. Tiesa skaidri atzina, ka iespējamā uzņēmuma grāmatvedības kārtošanas pienākuma nepildīšana (Grāmatvedības likuma pārkāpums) nevar tikt atzīta par informācijas sniegšanas pienākuma nepildīšanu. Tas, ka uzņēmums, iespējams, nav kārtojis grāmatvedību likumā noteiktajā kārtībā, būtu pamats citam administratīvā pārkāpuma procesam, nevis sodam par informācijas nesniegšanu. Rīgas apgabaltiesa noraidīja VID apelācijas sūdzību un atstāja negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru lieta tika izbeigta. ✔️ Ko tas nozīmē uzņēmējiem? Šis spriedums ir ļoti būtisks ikvienam uzņēmējam, kurš saņem informācijas pieprasījumus no VID. Tas nostiprina principu, ka VID nevar jūs sodīt par tādu dokumentu neiesniegšanu, kuri objektīvi neeksistē. Svarīgākie secinājumi: Atklāta komunikācija: Ja VID pieprasa dokumentus, kuri nav jūsu rīcībā vai nav tikuši sagatavoti, ir svarīgi sniegt rakstisku, pamatotu paskaidrojumu par to neesamības iemesliem, vienlaikus iesniedzot visus pārējos pieejamos dokumentus. Atbildības nodalīšana: Šis spriedums neattaisno grāmatvedības nekārtošanu. Tiesa skaidri norādīja, ka par to var iestāties cita veida atbildība. Tomēr tas neļauj VID piemērot sodu par informācijas nesniegšanu tikai tāpēc, ka dienests uzskata, ka dokumentiem vajadzēja būt. Pieņēmumi nav pierādījumi: VID ir jāpierāda, ka persona apzināti slēpj dokumentus vai sniedz nepatiesu informāciju, nevis tikai jāizsaka pieņēmums, ka dokumentiem "ir jābūt". Šī lieta demonstrē, cik svarīgi ir pārzināt savas tiesības un administratīvā procesa nianses, komunicējot ar valsts iestādēm.
Stambulas konvencijas denonsēšanas juridiskā analīze:
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 27. oktobris
Saeimas Ārlietu komisijas 2025. gada 22. oktobra ierosinājums iekļaut parlamenta sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" (turpmāk – Stambulas konvencija) iezīmē nozīmīgu pavērsienu Latvijas starptauti
Saņēmāt vēstuli no VID? Nesatraucieties – rīcības plāns 3 soļos
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 24. oktobris
Vēstule no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) daudziem uzņēmējiem un privātpersonām mēdz radīt tūlītēju satraukumu.
Kā pasargāt savu zīmolu? Praktisks ceļvedis preču zīmes reģistrācijai
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 23. oktobris
Jūsu uzņēmuma nosaukums, logo un sauklis ir daudz vairāk nekā tikai vārdi un attēli. Tas ir jūsu zīmols – reputācija, atpazīstamība un vērtība, ko esat cītīgi būvējuši.