Būvniecības finansējuma izcelsme: jaunie noteikumi prasa caurskatāmību un paredz VID kontroli

Lauris Klagišs • 2025. gada 11. augusts

     No 2025. gada 1. novembra stājas spēkā būtiski grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi", kas tieši ietekmēs ikvienu fizisku personu, kura plāno uzsākt būvniecību. Jaunā prasība paredz pienākumu būvniecības informācijas sistēmā (BIS) norādīt plānoto būvdarbu finansējuma izcelsmi. Šis regulējums, kas ieviests ar mērķi mazināt ēnu ekonomiku būvniecības nozarē, var radīt nopietnas sekas tiem būvniecības ierosinātājiem, kuri nevarēs pamatot savu līdzekļu legālo izcelsmi, īpaši, ja darījumos izmantota skaidra nauda.

Advokātu birojs skaidro, ko šīs izmaiņas nozīmē privātpersonām un kādiem riskiem ir vērts laikus sagatavoties.

 

  Kas mainās būvniecības ierosinātājam? Līdz ar grozījumiem "Ēku būvnoteikumu" 93.² punktā, katrai fiziskai personai, kura vēlēsies uzsākt, piemēram, privātmājas būvniecību vai lielākus pārbūves darbus, pirms būvdarbu uzsākšanas BIS būs jādeklarē, no kādiem līdzekļiem būvniecība tiks finansēta. Iespējamie finansējuma avoti varētu būt:

  • Uzkrājumi no algota darba ienākumiem;
  • Kredītiestādes aizdevums;
  • Dāvinājumi;
  • Ienākumi no saimnieciskās darbības;
  • Citi legāli iegūti līdzekļi.

     Šī informācija kļūs pieejama Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kas veiks tās analīzi.

 

  Kāpēc tas ir svarīgi un kāda loma būs VID? Jaunā prasība ir ieviesta kā daļa no plašāka "Pasākumu plāna ēnu ekonomikas ierobežošanai 2024.–2027. gadam". Tās mērķis ir padarīt caurskatāmāku naudas plūsmu privātpersonu būvniecības projektos, kas ir viena no nozarēm ar augstu ēnu ekonomikas risku, tostarp "aplokšņu algu" maksāšanu strādniekiem.

Pēc informācijas saņemšanas no BIS, VID salīdzinās personas deklarēto finansējuma avotu ar dienesta rīcībā esošo informāciju par personas ienākumiem. Ja tiks konstatētas neatbilstības vai radīsies šaubas par līdzekļu patieso izcelsmi, VID ir tiesīgs uzsākt padziļinātu pārbaudi.

Tas nozīmē, ka būvniecības ierosinātājam var nākties pierādīt, ka viņa rīcībā esošie līdzekļi ir iegūti legāli un no tiem ir nomaksāti visi attiecīgie nodokļi.

 

  Īpašs risks – darījumi ar skaidru naudu. Vislielākās grūtības pierādīt naudas izcelsmi var rasties tiem, kuri būvniecībai plāno izmantot gadu laikā skaidrā naudā uzkrātus līdzekļus. Ja persona ir saņēmusi ienākumus, kas nav tikuši oficiāli deklarēti (piemēram, alga "aploksnē", ienākumi no nereģistrētas saimnieciskās darbības), vai arī veidojusi uzkrājumus no neizsekojamiem avotiem, pamatot šo līdzekļu legalitāti VID priekšā būs praktiski neiespējami. Ja VID konstatēs, ka personas izdevumi (šajā gadījumā – ieguldījumi būvniecībā) pārsniedz tās legālos ienākumus, var tikt uzsākta nodokļu nomaksas pārbaude. Sekas var būt:

  • Papildu nodokļu uzrēķins: VID var aprēķināt un likt samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no summas, kuras izcelsmi persona nevar pierādīt.
  • Nokavējuma nauda un soda nauda: Papildus pamatparādam tiks aprēķināta nokavējuma nauda par periodu, kurā nodokļi nav maksāti, kā arī var tikt piemērota soda nauda.
  • Administratīvā vai kriminālatbildība: Atsevišķos gadījumos, ja izvairīšanās no nodokļu nomaksas sasniedz lielus apmērus, personai var draudēt arī nopietnāka atbildība.

 

  Kā sagatavoties jaunajām prasībām? Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem un ilgstošiem paskaidrošanās procesiem ar VID, ikvienam, kurš plāno būvniecību, ieteicams:

  1. Savlaicīgi sakārtot dokumentus: Pārliecinieties, ka varat dokumentāri pamatot visu būvniecībai paredzēto līdzekļu izcelsmi. Derīgi dokumenti ir darba līgumi, bankas kontu izraksti, aizdevuma līgumi, dāvinājuma līgumi, mantojuma apliecības, dokumenti par nekustamā īpašuma pārdošanu u.c.
  2. Izvairīties no lieliem skaidras naudas darījumiem: Centieties visus ar būvniecību saistītos maksājumus veikt ar bankas pārskaitījumu. Tas ne tikai nodrošinās darījumu caurskatāmību, bet arī kalpos kā pierādījums par veiktajiem maksājumiem.
  3. Kritiski izvērtēt savus uzkrājumus: Ja plānojat izmantot skaidrā naudā uzkrātus līdzekļus, godīgi izvērtējiet, vai spēsiet pierādīt to legālo izcelsmi. Ja par to ir šaubas, ir vērts apsvērt iespēju izmantot oficiālus finansējuma avotus, piemēram, bankas aizdevumu.
  4. Konsultēties ar speciālistu: Ja neesat pārliecināts par savu finanšu situācijas atbilstību jaunajām prasībām vai paredzami sarežģījumi ar līdzekļu izcelsmes pierādīšanu, ieteicams laikus vērsties pēc padoma pie advokāta, kurš ir specializējies nodokļu tiesībās.

 

     Jaunā kārtība ir skaidrs signāls, ka valsts pastiprina kontroli pār naudas plūsmām ne tikai uzņēmējdarbībā, bet arī privātpersonu sektorā. Tādēļ aicinām visus topošos būvniekus būt atbildīgiem un laikus sagatavoties jaunajām prasībām, lai sapnis par savu mājokli nepārvērstos par "galvassāpēm" ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Būvniecības finansējuma izcelsme: jaunie noteikumi prasa caurskatāmību un paredz VID kontroli
Google Maps — jaunais policijas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. februāris
Kurzemes apgabaltiesas spriedums lietā Nr. 1A330055825 ir spilgts atgādinājums tam, ka tiesiskā valstī policijas fiksēts fakts nav akmenī kalta patiesība, ja tas nesakrīt ar realitāti uz ceļa.
Aplikācija
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 19. februāris
Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2026. gada 18. februārī publicēja jauno mobilo lietotni "Mans VID". Lai gan solījumi par ērtu čeku iesniegšanu un nodokļu grāmatiņas pārvaldību izklausās pievilcīgi, pirmie lietotāju testi iezīmē drūmu ainu – lietotne šobrīd drīzāk ir izaicinājums pacietībai, nevis palīgs.
Būvvaldes nolaidība un arhitekta nekompetence: Kurš maksās par 200 000 eiro vērtu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 18. februāris
Nesenais Administratīvās rajona tiesas spriedums lietā Nr. A420167925 ir skaudrs stāsts par to, kā parasts iedzīvotājs var kļūt par ķīlnieku sistēmai, kurā neviens ne par ko neatbild.
Vai Lexu un citi mākslīgā intelekta rīki aizstās advokātus
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 17. februāris
Daudzi man jautā, kur es ikdienā meklēju un atrodu tik daudz interesantus spriedumus, ko analizēt. Atbilde slēpjas tehnoloģijās — esmu savā darbā ieviesis mūsdienīgus rīkus, kas ļauj juridisko izpēti veikt pilnīgi citā līmenī.
Uzvara tiesā: Valdes locekļa atbildība nav automātiska – grāmatvedības dokumentu trūkums vēl nenozīm
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 16. februāris
Mūsu birojs nesen guva nozīmīgu uzvaru Kurzemes apgabaltiesā lietā, kas skar kritisku jautājumu ikvienam uzņēmējam: vai valdes loceklis personīgi atbild par visiem uzņēmuma parādiem, ja maksātnespējas procesa administratoram nav nodoti visi grāmatvedības dokumenti?
Īrnieka izlikšana parādu dēļ: Kas jāzina izīrētājam
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. februāris
Kopš 2021. gada, kad stājās spēkā jaunais Dzīvojamo telpu īres likums, tiesiskās attiecības starp izīrētāju un īrnieku ir kļuvušas skaidrākas un prognozējamākas.
VID patvaļai nav vietas: Tiesa atceļ nepamatoto lēmumu par nodokļu piedziņu no valdes locekļa
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 12. februāris
Vai VID var pieprasīt uzņēmuma nodokļu parādu segšanu no valdes locekļa personīgajiem līdzekļiem, ja vēl nav izsmeltas visas iespējas piedzīt parādu no paša uzņēmuma? Administratīvā rajona tiesa savā 2026. gada 16. janvāra spriedumā lietā Nr. A420193225 ir devusi skaidru atbildi – nē.
Sistemātiska nolaidība Latvijas pašvaldību datu aizsardzībā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 11. februāris
Nesenais Datu valsts inspekcijas (DVI) lēmumu vilnis, kas skāris aptuveni 40 Latvijas pašvaldības, ir izgaismojis satraucošu tendenci valsts pārvaldē – hronisku atbildības novelšanu un formālu pieeju iedzīvotāju datu drošībai.
Digitālā tiesvedība: Ieguvums, kas prasa atbildību
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 10. februāris
Mūsdienu tiesu sistēma Latvijā ir piedzīvojusi milzīgu lēcienu uz priekšu. Jāsaka liels paldies Tiesu administrācijai, kas jau kopš pandēmijas laikiem ir nodrošinājusi fantastisku iespēju piedalīties tiesas sēdēs attālināti.
VID bijušā ierēdņa bezatbildība bez robežām
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 9. februāris
Daudzi valsts pārvaldē strādājošie mēdz uzskatīt, ka pēc darba dienas beigām viņi kļūst par "parastiem pilsoņiem", uz kuriem dienesta noteikumi vairs neattiecas. Tomēr jaunākā Senāta prakse rāda pretējo – uzticība valsts amatpersonai ir nedalāma, un viens neapdomīgs brauciens ar auto vai e-pasta vēstule var pielikt pun