Būvniecības finansējuma izcelsme: jaunie noteikumi prasa caurskatāmību un paredz VID kontroli

Lauris Klagišs • 2025. gada 11. augusts

     No 2025. gada 1. novembra stājas spēkā būtiski grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi", kas tieši ietekmēs ikvienu fizisku personu, kura plāno uzsākt būvniecību. Jaunā prasība paredz pienākumu būvniecības informācijas sistēmā (BIS) norādīt plānoto būvdarbu finansējuma izcelsmi. Šis regulējums, kas ieviests ar mērķi mazināt ēnu ekonomiku būvniecības nozarē, var radīt nopietnas sekas tiem būvniecības ierosinātājiem, kuri nevarēs pamatot savu līdzekļu legālo izcelsmi, īpaši, ja darījumos izmantota skaidra nauda.

Advokātu birojs skaidro, ko šīs izmaiņas nozīmē privātpersonām un kādiem riskiem ir vērts laikus sagatavoties.

 

  Kas mainās būvniecības ierosinātājam? Līdz ar grozījumiem "Ēku būvnoteikumu" 93.² punktā, katrai fiziskai personai, kura vēlēsies uzsākt, piemēram, privātmājas būvniecību vai lielākus pārbūves darbus, pirms būvdarbu uzsākšanas BIS būs jādeklarē, no kādiem līdzekļiem būvniecība tiks finansēta. Iespējamie finansējuma avoti varētu būt:

  • Uzkrājumi no algota darba ienākumiem;
  • Kredītiestādes aizdevums;
  • Dāvinājumi;
  • Ienākumi no saimnieciskās darbības;
  • Citi legāli iegūti līdzekļi.

     Šī informācija kļūs pieejama Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kas veiks tās analīzi.

 

  Kāpēc tas ir svarīgi un kāda loma būs VID? Jaunā prasība ir ieviesta kā daļa no plašāka "Pasākumu plāna ēnu ekonomikas ierobežošanai 2024.–2027. gadam". Tās mērķis ir padarīt caurskatāmāku naudas plūsmu privātpersonu būvniecības projektos, kas ir viena no nozarēm ar augstu ēnu ekonomikas risku, tostarp "aplokšņu algu" maksāšanu strādniekiem.

Pēc informācijas saņemšanas no BIS, VID salīdzinās personas deklarēto finansējuma avotu ar dienesta rīcībā esošo informāciju par personas ienākumiem. Ja tiks konstatētas neatbilstības vai radīsies šaubas par līdzekļu patieso izcelsmi, VID ir tiesīgs uzsākt padziļinātu pārbaudi.

Tas nozīmē, ka būvniecības ierosinātājam var nākties pierādīt, ka viņa rīcībā esošie līdzekļi ir iegūti legāli un no tiem ir nomaksāti visi attiecīgie nodokļi.

 

  Īpašs risks – darījumi ar skaidru naudu. Vislielākās grūtības pierādīt naudas izcelsmi var rasties tiem, kuri būvniecībai plāno izmantot gadu laikā skaidrā naudā uzkrātus līdzekļus. Ja persona ir saņēmusi ienākumus, kas nav tikuši oficiāli deklarēti (piemēram, alga "aploksnē", ienākumi no nereģistrētas saimnieciskās darbības), vai arī veidojusi uzkrājumus no neizsekojamiem avotiem, pamatot šo līdzekļu legalitāti VID priekšā būs praktiski neiespējami. Ja VID konstatēs, ka personas izdevumi (šajā gadījumā – ieguldījumi būvniecībā) pārsniedz tās legālos ienākumus, var tikt uzsākta nodokļu nomaksas pārbaude. Sekas var būt:

  • Papildu nodokļu uzrēķins: VID var aprēķināt un likt samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no summas, kuras izcelsmi persona nevar pierādīt.
  • Nokavējuma nauda un soda nauda: Papildus pamatparādam tiks aprēķināta nokavējuma nauda par periodu, kurā nodokļi nav maksāti, kā arī var tikt piemērota soda nauda.
  • Administratīvā vai kriminālatbildība: Atsevišķos gadījumos, ja izvairīšanās no nodokļu nomaksas sasniedz lielus apmērus, personai var draudēt arī nopietnāka atbildība.

 

  Kā sagatavoties jaunajām prasībām? Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem un ilgstošiem paskaidrošanās procesiem ar VID, ikvienam, kurš plāno būvniecību, ieteicams:

  1. Savlaicīgi sakārtot dokumentus: Pārliecinieties, ka varat dokumentāri pamatot visu būvniecībai paredzēto līdzekļu izcelsmi. Derīgi dokumenti ir darba līgumi, bankas kontu izraksti, aizdevuma līgumi, dāvinājuma līgumi, mantojuma apliecības, dokumenti par nekustamā īpašuma pārdošanu u.c.
  2. Izvairīties no lieliem skaidras naudas darījumiem: Centieties visus ar būvniecību saistītos maksājumus veikt ar bankas pārskaitījumu. Tas ne tikai nodrošinās darījumu caurskatāmību, bet arī kalpos kā pierādījums par veiktajiem maksājumiem.
  3. Kritiski izvērtēt savus uzkrājumus: Ja plānojat izmantot skaidrā naudā uzkrātus līdzekļus, godīgi izvērtējiet, vai spēsiet pierādīt to legālo izcelsmi. Ja par to ir šaubas, ir vērts apsvērt iespēju izmantot oficiālus finansējuma avotus, piemēram, bankas aizdevumu.
  4. Konsultēties ar speciālistu: Ja neesat pārliecināts par savu finanšu situācijas atbilstību jaunajām prasībām vai paredzami sarežģījumi ar līdzekļu izcelsmes pierādīšanu, ieteicams laikus vērsties pēc padoma pie advokāta, kurš ir specializējies nodokļu tiesībās.

 

     Jaunā kārtība ir skaidrs signāls, ka valsts pastiprina kontroli pār naudas plūsmām ne tikai uzņēmējdarbībā, bet arī privātpersonu sektorā. Tādēļ aicinām visus topošos būvniekus būt atbildīgiem un laikus sagatavoties jaunajām prasībām, lai sapnis par savu mājokli nepārvērstos par "galvassāpēm" ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Būvniecības finansējuma izcelsme: jaunie noteikumi prasa caurskatāmību un paredz VID kontroli
Būtiskas izmaiņas nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem no 19. augusta
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. augusts
Sākot ar 2026. gada 19. augustu, stājas spēkā nozīmīgi grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā.
CSDD par datu noplūdi klusē
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. augusts
Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR), ja incidenta riska novērtējumā secināts augsts risks, CSDD ir pienākums bez nepamatotas kavēšanās par to paziņot katram skartajam datu subjektam. Manuprāt, tas nebūtu nemaz tik sarežģīti, ņemot vērā, ka CSDD rīcībā ir mūsu kontaktinformācija un šāds paziņojums varēt
CSDD datu noplūde: Kas jāzina ikvienam autovadītājam vai transportlīdzekļa īpašniekam par savām datu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 19. augusts
Nesenais kiberuzbrukums Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) ir kļuvis par vienu no nopietnākajiem informācijas drošības incidentiem valsts vēsturē.
Maksātnespējas administratoru atbildība: kad prasības pret bijušajām valdēm kļūst par līdzekļu izšķē
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 14. augusts
Nesenā Rīgas pilsētas tiesas spriedumā lietā Nr. C771579125 atklājas satraucoša tendence maksātnespējas procesu pārvaldībā – administratoru centieni piedzīt zaudējumus no bijušajām valdes loceklēm, balstoties uz nepamatotiem un nespecifiskiem apgalvojumiem par grāmatvedības dokumentu "nenodošanu".
Gudra nodokļu plānošana, jeb kā legāli ietaupīt, pārdodot nekustamo īpašumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Nekustamā īpašuma pārdošana var būt finansiāli ļoti izdevīgs darījums, taču bieži vien pārdevēji piemirst par būtisku izdevumu pozīciju – iedzīvotāju ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma.
Nodokļu maksātāju naudas šķērdēšana
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Tiesiskā valstī mēs sagaidām, ka valsts pārvalde ievēro augstāko tiesu instanču norādījumus un rēķinās ar jau izveidoto tiesu praksi.
Vai policists drīkst pielietot spēku
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Sabiedrībā un juristu vidū regulāri raisās diskusijas par to, kur beidzas valsts iestāžu pārstāvju pilnvaras un sākas to nepamatota izmantošana.
Tiesu prakses nozīme un judikatūras maiņa: kāpēc uzvara tiesā nekad nav garantēta par 100%
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Uzsākot tiesvedību un vērtējot klientu izredzes, rūpīga tiesu prakses izpēte ir būtisks un neatņemams pirmais solis.
Vārda brīvība pret godu un cieņu: Kur beidzas viedoklis un sākas nepatiesas ziņas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Latvijas tiesu praksē, izskatot civillietas par goda un cieņas aizskārumu, ir izstrādāti stabili kritēriji, lai nošķirtu faktus jeb ziņas no viedokļiem.
VID atkal zaudē tiesā: Kad akls birokrātisms un gramatikas likumi tiek stādīti augstāk par veselo sa
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 11. augusts
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu fantāzijai un vēlmei normatīvos aktus piemērot maksimāli mehāniski, burtiski un atrauti no jebkāda veselā saprāta, šķiet, nav robežu.