Būvniecības finansējuma izcelsme: jaunie noteikumi prasa caurskatāmību un paredz VID kontroli

Lauris Klagišs • 2025. gada 11. augusts

     No 2025. gada 1. novembra stājas spēkā būtiski grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi", kas tieši ietekmēs ikvienu fizisku personu, kura plāno uzsākt būvniecību. Jaunā prasība paredz pienākumu būvniecības informācijas sistēmā (BIS) norādīt plānoto būvdarbu finansējuma izcelsmi. Šis regulējums, kas ieviests ar mērķi mazināt ēnu ekonomiku būvniecības nozarē, var radīt nopietnas sekas tiem būvniecības ierosinātājiem, kuri nevarēs pamatot savu līdzekļu legālo izcelsmi, īpaši, ja darījumos izmantota skaidra nauda.

Advokātu birojs skaidro, ko šīs izmaiņas nozīmē privātpersonām un kādiem riskiem ir vērts laikus sagatavoties.

 

  Kas mainās būvniecības ierosinātājam? Līdz ar grozījumiem "Ēku būvnoteikumu" 93.² punktā, katrai fiziskai personai, kura vēlēsies uzsākt, piemēram, privātmājas būvniecību vai lielākus pārbūves darbus, pirms būvdarbu uzsākšanas BIS būs jādeklarē, no kādiem līdzekļiem būvniecība tiks finansēta. Iespējamie finansējuma avoti varētu būt:

  • Uzkrājumi no algota darba ienākumiem;
  • Kredītiestādes aizdevums;
  • Dāvinājumi;
  • Ienākumi no saimnieciskās darbības;
  • Citi legāli iegūti līdzekļi.

     Šī informācija kļūs pieejama Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kas veiks tās analīzi.

 

  Kāpēc tas ir svarīgi un kāda loma būs VID? Jaunā prasība ir ieviesta kā daļa no plašāka "Pasākumu plāna ēnu ekonomikas ierobežošanai 2024.–2027. gadam". Tās mērķis ir padarīt caurskatāmāku naudas plūsmu privātpersonu būvniecības projektos, kas ir viena no nozarēm ar augstu ēnu ekonomikas risku, tostarp "aplokšņu algu" maksāšanu strādniekiem.

Pēc informācijas saņemšanas no BIS, VID salīdzinās personas deklarēto finansējuma avotu ar dienesta rīcībā esošo informāciju par personas ienākumiem. Ja tiks konstatētas neatbilstības vai radīsies šaubas par līdzekļu patieso izcelsmi, VID ir tiesīgs uzsākt padziļinātu pārbaudi.

Tas nozīmē, ka būvniecības ierosinātājam var nākties pierādīt, ka viņa rīcībā esošie līdzekļi ir iegūti legāli un no tiem ir nomaksāti visi attiecīgie nodokļi.

 

  Īpašs risks – darījumi ar skaidru naudu. Vislielākās grūtības pierādīt naudas izcelsmi var rasties tiem, kuri būvniecībai plāno izmantot gadu laikā skaidrā naudā uzkrātus līdzekļus. Ja persona ir saņēmusi ienākumus, kas nav tikuši oficiāli deklarēti (piemēram, alga "aploksnē", ienākumi no nereģistrētas saimnieciskās darbības), vai arī veidojusi uzkrājumus no neizsekojamiem avotiem, pamatot šo līdzekļu legalitāti VID priekšā būs praktiski neiespējami. Ja VID konstatēs, ka personas izdevumi (šajā gadījumā – ieguldījumi būvniecībā) pārsniedz tās legālos ienākumus, var tikt uzsākta nodokļu nomaksas pārbaude. Sekas var būt:

  • Papildu nodokļu uzrēķins: VID var aprēķināt un likt samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no summas, kuras izcelsmi persona nevar pierādīt.
  • Nokavējuma nauda un soda nauda: Papildus pamatparādam tiks aprēķināta nokavējuma nauda par periodu, kurā nodokļi nav maksāti, kā arī var tikt piemērota soda nauda.
  • Administratīvā vai kriminālatbildība: Atsevišķos gadījumos, ja izvairīšanās no nodokļu nomaksas sasniedz lielus apmērus, personai var draudēt arī nopietnāka atbildība.

 

  Kā sagatavoties jaunajām prasībām? Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem un ilgstošiem paskaidrošanās procesiem ar VID, ikvienam, kurš plāno būvniecību, ieteicams:

  1. Savlaicīgi sakārtot dokumentus: Pārliecinieties, ka varat dokumentāri pamatot visu būvniecībai paredzēto līdzekļu izcelsmi. Derīgi dokumenti ir darba līgumi, bankas kontu izraksti, aizdevuma līgumi, dāvinājuma līgumi, mantojuma apliecības, dokumenti par nekustamā īpašuma pārdošanu u.c.
  2. Izvairīties no lieliem skaidras naudas darījumiem: Centieties visus ar būvniecību saistītos maksājumus veikt ar bankas pārskaitījumu. Tas ne tikai nodrošinās darījumu caurskatāmību, bet arī kalpos kā pierādījums par veiktajiem maksājumiem.
  3. Kritiski izvērtēt savus uzkrājumus: Ja plānojat izmantot skaidrā naudā uzkrātus līdzekļus, godīgi izvērtējiet, vai spēsiet pierādīt to legālo izcelsmi. Ja par to ir šaubas, ir vērts apsvērt iespēju izmantot oficiālus finansējuma avotus, piemēram, bankas aizdevumu.
  4. Konsultēties ar speciālistu: Ja neesat pārliecināts par savu finanšu situācijas atbilstību jaunajām prasībām vai paredzami sarežģījumi ar līdzekļu izcelsmes pierādīšanu, ieteicams laikus vērsties pēc padoma pie advokāta, kurš ir specializējies nodokļu tiesībās.

 

     Jaunā kārtība ir skaidrs signāls, ka valsts pastiprina kontroli pār naudas plūsmām ne tikai uzņēmējdarbībā, bet arī privātpersonu sektorā. Tādēļ aicinām visus topošos būvniekus būt atbildīgiem un laikus sagatavoties jaunajām prasībām, lai sapnis par savu mājokli nepārvērstos par "galvassāpēm" ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Būvniecības finansējuma izcelsme: jaunie noteikumi prasa caurskatāmību un paredz VID kontroli
Darba samaksas pārredzamība
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. oktobris
āpat kā uzticams sargsuns sargā māju, jaunā Eiropas direktīva turpmāk daudz stingrāk sargās darbinieku tiesības uz taisnīgu un caurskatāmu atalgojumu.
 labs atgādinājums pašvaldībām par šķietami elementāru tiesiskas valsts principu
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. oktobris
Zemgales apgabaltiesas 2026. gada 29. septembra spriedums ir ļoti labs atgādinājums pašvaldībām par šķietami elementāru tiesiskas valsts principu
Kad parāda piedziņas prasījumam var iebilst ar noilgumu
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. oktobris
Saņemot parādu piedzinēja vēstuli vai tiesas dokumentus par senām kredītsaistībām, vispirms jāpārbauda, kad sācies noilgums, kāds termiņš piemērojams un vai kreditors spēj pierādīt tā savlaicīgu pārtraukšanu.
bojāta gāzes skaitītāja plomba vēl nenozīmē, ka patērētājam var piestādīt rēķinu
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. oktobris
Iedomājieties situāciju: gāzes skaitītājam tiek konstatēta bojāta plomba. Nav zināms, kad bojājums radies, nav droši zināms, kura persona to izdarījusi, taču, analizējot iepriekšējo gāzes patēriņu, tiek secināts, ka pārkāpums varētu būt sācies pirms vairākiem gadiem.
Policists provocē pārkāpumu
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. oktobris
Vai policijas darbinieks drīkst personai, kura atrodas acīmredzamā alkohola reibumā, likt sēsties pie automašīnas stūres, bet pēc tam izsaukt citu policijas ekipāžu un ziņot par braukšanu reibumā?
VID zaudē tiesā
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 1. oktobris
Administratīvā rajona tiesa 2026. gada 29. septembrī lietā Nr. A420198625 pieņēma ļoti interesantu spriedumu, kas, manuprāt, būtu rūpīgi jāizlasa ne tikai sabiedriskā labuma organizācijām, bet arī pašam Valsts ieņēmumu dienestam. Strīds šķietami bija vienkāršs.
CSDD datu noplūde
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 1. oktobris
zināms, daudzi no mums ir vērsušies pie VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) ar prasījumu izvērtēt faktiskās rīcības prettiesiskumu un atlīdzināt nemantisko kaitējumu saistībā ar apjomīgo datu noplūdi.
Valdes locekļu atbildība un fiktīva aktīvu atsavināšana nodokļu parādu gadījumos
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 1. oktobris
Zvērinātu advokātu praksē bieži jāsaskaras ar komplicētiem valdes locekļu atbildības un nodokļu parādu piedziņas jautājumiem.
Firmas.lv advokāta darbā
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 30. septembris
Advokāta darbā bieži vien būtiskākais nav tikai zināt likumu. Tikpat svarīgi ir iespējami ātri saprast, ar ko patiesībā ir darīšana – kāds ir uzņēmums, kas aiz tā stāv, kāda ir tā finanšu situācija, vai uzņēmumam nav bijušas būtiskas izmaiņas, nodokļu problēmas, maksātnespējas pazīmes vai citi riski.
Vai maksātnespējas administrators drīkst pieņemt mantojumu parādnieka vietā
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 29. septembris
Nesenajā Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 15. septembra lēmumā (detalizēti skatāms failā SKC-646-2026.docx) ir sniegta būtiska atziņa par mantojuma tiesību personisko raksturu un to aizsardzību fiziskās personas maksātnespējas procesā.