Būvniecības finansējuma izcelsme: jaunie noteikumi prasa caurskatāmību un paredz VID kontroli

Lauris Klagišs • 2025. gada 11. augusts

     No 2025. gada 1. novembra stājas spēkā būtiski grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi", kas tieši ietekmēs ikvienu fizisku personu, kura plāno uzsākt būvniecību. Jaunā prasība paredz pienākumu būvniecības informācijas sistēmā (BIS) norādīt plānoto būvdarbu finansējuma izcelsmi. Šis regulējums, kas ieviests ar mērķi mazināt ēnu ekonomiku būvniecības nozarē, var radīt nopietnas sekas tiem būvniecības ierosinātājiem, kuri nevarēs pamatot savu līdzekļu legālo izcelsmi, īpaši, ja darījumos izmantota skaidra nauda.

Advokātu birojs skaidro, ko šīs izmaiņas nozīmē privātpersonām un kādiem riskiem ir vērts laikus sagatavoties.

 

  Kas mainās būvniecības ierosinātājam? Līdz ar grozījumiem "Ēku būvnoteikumu" 93.² punktā, katrai fiziskai personai, kura vēlēsies uzsākt, piemēram, privātmājas būvniecību vai lielākus pārbūves darbus, pirms būvdarbu uzsākšanas BIS būs jādeklarē, no kādiem līdzekļiem būvniecība tiks finansēta. Iespējamie finansējuma avoti varētu būt:

  • Uzkrājumi no algota darba ienākumiem;
  • Kredītiestādes aizdevums;
  • Dāvinājumi;
  • Ienākumi no saimnieciskās darbības;
  • Citi legāli iegūti līdzekļi.

     Šī informācija kļūs pieejama Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kas veiks tās analīzi.

 

  Kāpēc tas ir svarīgi un kāda loma būs VID? Jaunā prasība ir ieviesta kā daļa no plašāka "Pasākumu plāna ēnu ekonomikas ierobežošanai 2024.–2027. gadam". Tās mērķis ir padarīt caurskatāmāku naudas plūsmu privātpersonu būvniecības projektos, kas ir viena no nozarēm ar augstu ēnu ekonomikas risku, tostarp "aplokšņu algu" maksāšanu strādniekiem.

Pēc informācijas saņemšanas no BIS, VID salīdzinās personas deklarēto finansējuma avotu ar dienesta rīcībā esošo informāciju par personas ienākumiem. Ja tiks konstatētas neatbilstības vai radīsies šaubas par līdzekļu patieso izcelsmi, VID ir tiesīgs uzsākt padziļinātu pārbaudi.

Tas nozīmē, ka būvniecības ierosinātājam var nākties pierādīt, ka viņa rīcībā esošie līdzekļi ir iegūti legāli un no tiem ir nomaksāti visi attiecīgie nodokļi.

 

  Īpašs risks – darījumi ar skaidru naudu. Vislielākās grūtības pierādīt naudas izcelsmi var rasties tiem, kuri būvniecībai plāno izmantot gadu laikā skaidrā naudā uzkrātus līdzekļus. Ja persona ir saņēmusi ienākumus, kas nav tikuši oficiāli deklarēti (piemēram, alga "aploksnē", ienākumi no nereģistrētas saimnieciskās darbības), vai arī veidojusi uzkrājumus no neizsekojamiem avotiem, pamatot šo līdzekļu legalitāti VID priekšā būs praktiski neiespējami. Ja VID konstatēs, ka personas izdevumi (šajā gadījumā – ieguldījumi būvniecībā) pārsniedz tās legālos ienākumus, var tikt uzsākta nodokļu nomaksas pārbaude. Sekas var būt:

  • Papildu nodokļu uzrēķins: VID var aprēķināt un likt samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no summas, kuras izcelsmi persona nevar pierādīt.
  • Nokavējuma nauda un soda nauda: Papildus pamatparādam tiks aprēķināta nokavējuma nauda par periodu, kurā nodokļi nav maksāti, kā arī var tikt piemērota soda nauda.
  • Administratīvā vai kriminālatbildība: Atsevišķos gadījumos, ja izvairīšanās no nodokļu nomaksas sasniedz lielus apmērus, personai var draudēt arī nopietnāka atbildība.

 

  Kā sagatavoties jaunajām prasībām? Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem un ilgstošiem paskaidrošanās procesiem ar VID, ikvienam, kurš plāno būvniecību, ieteicams:

  1. Savlaicīgi sakārtot dokumentus: Pārliecinieties, ka varat dokumentāri pamatot visu būvniecībai paredzēto līdzekļu izcelsmi. Derīgi dokumenti ir darba līgumi, bankas kontu izraksti, aizdevuma līgumi, dāvinājuma līgumi, mantojuma apliecības, dokumenti par nekustamā īpašuma pārdošanu u.c.
  2. Izvairīties no lieliem skaidras naudas darījumiem: Centieties visus ar būvniecību saistītos maksājumus veikt ar bankas pārskaitījumu. Tas ne tikai nodrošinās darījumu caurskatāmību, bet arī kalpos kā pierādījums par veiktajiem maksājumiem.
  3. Kritiski izvērtēt savus uzkrājumus: Ja plānojat izmantot skaidrā naudā uzkrātus līdzekļus, godīgi izvērtējiet, vai spēsiet pierādīt to legālo izcelsmi. Ja par to ir šaubas, ir vērts apsvērt iespēju izmantot oficiālus finansējuma avotus, piemēram, bankas aizdevumu.
  4. Konsultēties ar speciālistu: Ja neesat pārliecināts par savu finanšu situācijas atbilstību jaunajām prasībām vai paredzami sarežģījumi ar līdzekļu izcelsmes pierādīšanu, ieteicams laikus vērsties pēc padoma pie advokāta, kurš ir specializējies nodokļu tiesībās.

 

     Jaunā kārtība ir skaidrs signāls, ka valsts pastiprina kontroli pār naudas plūsmām ne tikai uzņēmējdarbībā, bet arī privātpersonu sektorā. Tādēļ aicinām visus topošos būvniekus būt atbildīgiem un laikus sagatavoties jaunajām prasībām, lai sapnis par savu mājokli nepārvērstos par "galvassāpēm" ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Būvniecības finansējuma izcelsme: jaunie noteikumi prasa caurskatāmību un paredz VID kontroli
2026. gada 6. jūlijs
✔️ Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs ir veiksmīgi pārstāvējis klientu apelācijas instances tiesā, panākot pilnīgu pretējās puses apvērsuma prasības noraidīšanu komercstrīdā. Šī mūsu biroja vinnētā lieta kalpo kā būtisks un pamācošs atgādinājums – saistību nepildīšanu nevar attaisnot ar formāliem iebildumiem pret paraksta tehnisko dabu, ja paša klienta reālā rīcība skaidri apliecina līguma atzīšanu un izpildi. ✔️ Mūsu klients – pakalpojumu sniedzējs – saskārās ar negodprātīgu situāciju, kurā abonēšanas pakalpojuma saņēmējs apstrīdēja līguma esamību un lūdza tiesu atbrīvot viņu no parādsaistību izpildes. Parādnieka galvenais arguments bija apgalvojums, ka viņš abonēšanas pakalpojumu līgumu nav fiziski parakstījis un tādēļ saistības nav spēkā. Tā kā dokuments sākotnēji tika parakstīts digitāli uz planšetdatora ekrāna, tiesu eksperts atzina, ka kategoriska paraksta piederības izpēte no kopijas nav iespējama. Iztrūkstot eksperta slēdzienam, pirmās instances tiesa strīdu tulkoja par ļaunu mūsu klientam, atbrīvojot parādnieku no saistību izpildes. ✔️ Mēs nepiekritām šādai sašaurinātai tiesību normu interpretācijai un apelācijas sūdzībā norādījām uz apstākļu un pierādījumu nepilnīgu vērtējumu. Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs vērsa tiesas uzmanību uz Civillikumā nostiprināto principu par gribas izteikšanu ar konkludentām (klusējot izdarītām) darbībām. Mēs tiesai veiksmīgi pierādījām, ka līguma reāla izpilde ir daudz spēcīgāks pierādījums par tehnisku strīdu ap planšetdatorā atstātu parakstu. Mēs iesniedzām bankas izrakstus, kas apliecināja, ka parādnieks vairāku mēnešu garumā bija veicis regulārus, precīzus maksājumus par saņemto pakalpojumu. Katra maksājuma uzdevumā parādnieks bija precīzi norādījis strīdus līguma numuru un savu klienta identifikatoru. Tāpat mēs nodrošinājām e-pasta sarakstes izdruku, kas neapgāžami pierādīja klienta aktīvu iesaisti – viņš pats bija nosūtījis detalizētu reklāmas saturu mūsu klientam. ✔️ Uzklausot mūsu biroja argumentus, apelācijas instances tiesa atzina parādnieka prasību par nepamatotu, noraidot to pilnā apmērā. Tiesa atzina mūsu argumentāciju par konkludentām darbībām un savā spriedumā nostiprināja vairākas nozīmīgas atziņas. Vairākkārtēja rēķinu apmaksa un pakalpojumam nepieciešamās informācijas nosūtīšana kalpo kā nepārprotams gribas izteikums stāties darījuma attiecībās. Ja persona ar savām darbībām, maksājot par sniegto pakalpojumu, ir akceptējusi darījumu, tā ir pieņēmusi darbību ar visām tās tiesiskajām sekām. Klients vēlāk nevar ierobežot savu piekrišanu un izvairīties no saistībām, apzināti un negodprātīgi noliedzot līguma slēgšanas faktu tiesā. ✔️ Šī lieta demonstrē, ka mūsdienu mainīgajā komercvidē, kur arvien vairāk līgumu tiek slēgti attālināti vai izmantojot digitālus risinājumus, uzņēmēji nav bezspēcīgi negodprātīgu klientu priekšā. Mūsu biroja izstrādātā stratēģija un panāktais rezultāts apstiprina - reālas darbības, komunikācija un maksājumi ir tikpat saistoši kā tradicionāls paraksts. Mēs turpinām veiksmīgi aizstāvēt uzņēmēju tiesības un komerciālo drošību!
2026. gada 6. jūlijs
Tiek plānots jauns, vienkāršots nodokļu režīms ikdienas pakalpojumu sniedzējiem
Absurda teātra beigas: VID atzīst kļūdu un atjauno uzņēmuma
Autors Lauris Kalgišs 2026. gada 3. jūlijs
Kā biju solījis saviem lasītājiem un klientiem, vēlos dalīties ar turpinājumu stāstam par "Absurda teātri VID gaumē".
Elektrības slēdzis kā šantāžas instruments: vai valsts monopols drīkst izslēgt gaismu 40 eiro soda
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 3. jūlijs
Iedomājieties situāciju: Jūsu uzņēmums ir pilnībā norēķinājies par faktiski patērēto elektroenerģiju un sadales pakalpojumiem.
Kiberdrošības eksperts pret valsts aparātu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūnijs
Pēc mūsu iepriekšējās juridiskās analīzes, kas izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā un IT nozarē, Valsts policija ir nākusi klajā ar precizējošu paziņojumu par kiberdrošības pētnieka Elvisa Strazdiņa iesaisti AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kiberuzbrukuma izmeklēšanā.
Sods par patriotismu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūnijs
Latvijas valsts politika pēdējos gados mērķtiecīgi tiek virzīta uz diviem būtiskiem pīlāriem – demogrāfijas veicināšanu un valsts aizsardzības spēju stiprināšanu.
Kiberdrošības ģēnijs pret valsts aparātu: Elvja Strazdiņa lietas juridiskā analīze un aizstāvība
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūnijs
Pēdējās dienās plašu sabiedrības rezonansi izraisījis kiberdrošības eksperta Elvja Strazdiņa gadījums.
Kārtējā biroja uzvara: Kāpēc tiesa lēma saglabāt prasības nodrošinājumu un apķīlāt atbildētāja kontu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 29. jūnijs
Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs ir guvis kārtējo panākumu, veiksmīgi aizstāvot klienta intereses sarežģītā civiltiesiskā strīdā par būtisku zaudējumu piedziņu.
Strādājošā sestdiena – 27. jūnijs
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 26. jūnijs
Šodien daudziem ir strādājošā sestdiena. Vai zināji, ka Tavas tiesības un atalgojums šajā dienā ir atkarīgs no tā, kādēļ tieši šodien atrodies darba vietā?
Kad pašvaldības policijas aizbildināšanās ar datu aizsardzību neiztur tiesas kritiku
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 26. jūnijs
Iedomājieties situāciju: Jūsu kaimiņos atrodas komercobjekts (piemēram, kafejnīca vai klubs), kas regulāri traucē sabiedrisko mieru.