Informatīvā telpa kļūst arvien piesātinātāka un sarežģītāka. Līdz ar informācijas plūsmas ātrumu pieaug arī riski, kas saistīti ar mērķtiecīgu nepatiesu ziņu izplatīšanu. Dezinformācijas kampaņas var graut ne tikai indivīda reputāciju, bet arī radīt būtiskus finansiālus zaudējumus uzņēmumiem un pat apdraudēt sabiedrības drošību. Kādi ir Latvijā pieejamie tiesiskie mehānismi, lai sevi aizsargātu? Mūsu birojs piedāvā juridisku skaidrojumu.

  1. Kas ir kas? Dezinformācija, neslavas celšana un naida runa. Lai efektīvi cīnītos ar kaitniecisku informāciju, ir svarīgi nošķirt tās veidus, jo no tā ir atkarīga piemērojamā tiesiskā aizsardzība.

• Dezinformācija: Šis ir plašs jēdziens, kas apzīmē apzināti nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšanu ar mērķi maldināt, radīt kaitējumu, ietekmēt sabiedrisko domu vai gūt citu labumu. Pati par sevi dezinformācija ne vienmēr ir sodāma, ja vien tā nesasniedz konkrēta tiesību pārkāpuma (piemēram, neslavas celšanas) slieksni. Tomēr kontekstā ar hibrīdapdraudējumu vai sabiedriskās kārtības apdraudējumu tā var kļūt par tiesībsargājošo iestāžu uzmanības objektu.

• Neslavas celšana: Šis ir juridiski daudz konkrētāks pārkāpums. Par neslavas celšanu tiek uzskatīta apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšana. Būtiski ir divi elementi:

1. Ziņām ir jābūt nepatiesām. Viedoklis, pat ja tas ir ass vai kritisks, nav neslavas celšana.
2. Ziņas ir jāizplata. Tas var notikt publiski (medijos, sociālajos tīklos) vai paziņojot tās vismaz vienai trešajai personai.

• Naida runa: Tā ir darbība, kas vērsta uz naida vai nesaticības izraisīšanu pret kādu personu vai personu grupu tās nacionālās, etniskās, rasu piederības, reliģiskās pārliecības, invaliditātes, seksuālās orientācijas vai citu pazīmju dēļ. Naida runa ir krimināli sodāma un tiek uzskatīta par vienu no bīstamākajiem dezinformācijas veidiem, jo tā tieši grauj sabiedrības pamatus.

  2. Tiesiskie instrumenti cīņai ar dezinformāciju. Latvijas tiesību sistēma piedāvā gan civiltiesiskus, gan krimināltiesiskus instrumentus.

  Civiltiesiskā aizsardzība. Šis ir visbiežāk izmantotais ceļš, lai aizsargātu personas godu un cieņu. Cietusī persona (gan fiziska, gan juridiska) var vērsties tiesā ar prasību:

• Atsaukt nepatiesās ziņas: Saskaņā ar Civillikuma 2352.¹ pantu personai ir tiesības prasīt, lai masu informācijas līdzeklis atsauc publicētās ziņas, kas aizskar tās godu un cieņu un neatbilst patiesībai. Šo principu pēc analoģijas var piemērot arī informācijai, kas publicēta interneta portālos vai sociālajos tīklos.
• Pieprasīt mantisko zaudējumu atlīdzību: Ja dezinformācijas dēļ uzņēmums ir zaudējis klientus vai līgumus, ir iespējams piedzīt konkrētus, pierādāmus zaudējumus.
• Pieprasīt morālā kaitējuma atlīdzību: Par goda un cieņas aizskārumu tiesa var piespriest naudas kompensāciju. Tās apmērs ir atkarīgs no pārkāpuma smaguma, izplatības mēroga un radītajām sekām.

  Krimināltiesiskā aizsardzība. Smagākos gadījumos dezinformācijas izplatīšana var būt kriminālpārkāpums.

• Neslavas celšana (Krimināllikuma 157. pants): Paredz atbildību par apzināti nepatiesu izdomājumu izplatīšanu, kas ceļ neslavu citai personai. Sods ir bargāks, ja tas darīts iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā vai masu saziņas līdzeklī.
• Naida runa (Krimināllikuma 78. pants): Paredz brīvības atņemšanu par darbību, kas vērsta uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu.
• Aicinājums uz vardarbību, genocīdu vai kara noziegumu attaisnošana (Krimināllikuma 74.¹ pants): Šī norma ir īpaši aktuāla ģeopolitiskās spriedzes apstākļos.

  3. Kā indivīdam un uzņēmumam sevi aizsargāt?

1. Dokumentējiet visu: Saglabājiet ekrānšāviņus, saites (URL), e-pastus un jebkādus citus pierādījumus, kas fiksē nepatiesās informācijas publicēšanas faktu, laiku un vietu.
2. Rīkojieties ātri: Jo ilgāk dezinformācija ir publiski pieejama, jo lielāku kaitējumu tā nodara. Ātra reakcija, tostarp vēršanās pie advokāta, var ierobežot tās izplatību.
3. Izmantojiet platformu rīkus: Sociālie tīkli (Facebook, X, LinkedIn u.c.) un interneta platformas piedāvā iespēju ziņot par nepatiesu saturu, naida runu vai goda un cieņas aizskaršanu. Lai gan tas ne vienmēr ir efektīvi, tas ir svarīgs pirmais solis.
4. Apsveriet advokāta vēstules nosūtīšanu: Dažkārt pietiek ar advokāta sagatavotu un nosūtītu brīdinājuma vēstuli dezinformācijas izplatītājam vai platformas turētājam, lai panāktu kaitnieciskā satura dzēšanu.
5. Izstrādājiet krīzes komunikācijas plānu: Uzņēmumiem ir svarīgi būt gataviem dezinformācijas uzbrukumiem. Skaidrs plāns, kas ietver gan publisko komunikāciju, gan juridiskos soļus, palīdzēs mazināt reputācijas un finansiālos riskus.

  4. Mediju un platformu atbildība. Arvien lielāka loma dezinformācijas apkarošanā ir tieši platformām, kurās šis saturs tiek izplatīts. Eiropas Savienības Digitālo pakalpojumu akts (DPA) uzliek lielām tiešsaistes platformām (piemēram, sociālajiem tīkliem, meklētājprogrammām) jaunus pienākumus cīņā ar nelegālu saturu. Tie ietver ātrāku un efektīvāku ziņošanas un rīcības mehānismu izveidi, lielāku caurspīdīgumu par satura moderēšanas lēmumiem, kā arī pienākumu novērtēt un mazināt riskus, kas saistīti ar dezinformācijas izplatīšanu.

     Tas nozīmē, ka platformas vairs nevar paslēpties aiz neitralitātes un tām ir aktīvi jāiesaistās tīras informatīvās telpas uzturēšanā. Cietušajiem tas paver jaunas iespējas prasīt atbildību ne tikai no satura autora, bet arī no platformas, kas pieļāvusi tā izplatīšanu.

      Cīņa ar dezinformāciju ir sarežģīta, taču ne neiespējama. Latvijas un ES tiesiskais ietvars sniedz konkrētus instrumentus, lai aizstāvētu savu reputāciju un tiesības. Galvenais ir rīkoties mērķtiecīgi, ātri un piesaistīt zinošus juridiskos padomdevējus.

  Ja jūs vai jūsu uzņēmums ir saskāries ar dezinformācijas kampaņu, neslavas celšanu vai naida runu, sazinieties ar mūsu biroja speciālistiem. Mēs izvērtēsim jūsu situāciju un ieteiksim efektīvāko tiesiskās aizsardzības stratēģiju.