Vairāki klienti man ir uzdevuši jautājumu – kā atšķiras jurists no advokāta un kāpēc pārstāvībai tiesā izvēlēties advokātu, ja praksē juristu pakalpojumi mēdz būt salīdzinoši lētāki.

• Pirmkārt, ir jāsaprot, ka absolūti visi advokāti ir arī juristi, bet ne visi juristi ir advokāti. Par juristiem sevi mēdz uzskatīt arī juridiskās fakultātes studenti, taču advokātiem minimālās izglītības prasības ir otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība tiesību zinātnēs ar jurista profesionālo kvalifikāciju, kā arī maģistra grāds tiesību zinātnē.

• Juristi var būt gan pilsoņi, gan nepilsoņi, bet advokāta statusa iegūšanai Latvijas pilsonība ir obligāta.

• Juristiem reputācija nav svarīga, bet advokāta statusa iegūšanai nevainojama reputācija ir obligāts priekšnosacījums.

• Jurists var būt arī students, bet advokāta statusa iegūšanai minimālais vecums ir 25 gadi.

• Jurists var nezināt latviešu valodu, bet advokātam latviešu valoda ir jāzina augstākajā līmenī.

• Jurists var būt vispār bez darba pieredzes, bet advokātam ir jābūt vismaz trīs gadu pieredzei tiesneša amatā, piecu gadu pieredzei prokurora, zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta notāra vai advokāta palīga amatā, vai vismaz septiņu gadu pieredzei augstskolas pasniedzēja vai citā juridiskās specialitātes amatā (pēc jurista profesionālās kvalifikācijas iegūšanas).

• Juristam nav jākārto eksāmeni, bet advokāta statusa iegūšanai ir nepieciešams kārtot sarežģītu advokāta kvalifikācijas eksāmenu.

• Par zvērinātiem advokātiem nevar uzņemt personas, pret kurām ir pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, kuras sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai kuras ieguvušas parādnieka statusu saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu. Attiecībā uz juristiem šādu ierobežojumu nav, līdz ar to par juristiem sevi mēdz saukt gan bijušie cietumnieki, gan uzturlīdzekļu nemaksātāji.

• Likumdošana neierobežo tiesībsargājošo iestāžu iejaukšanos juristu darbībā, bet attiecībā uz advokātiem, valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, prokuroriem un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm jāgarantē advokātu neatkarība, un ir aizliegts iejaukties advokātu profesionālajā darbībā, ietekmēt vai iespaidot viņus.
  
  
• Ir aizliegts pieprasīt no advokātiem ziņas un paskaidrojumus, kā arī nopratināt viņus kā lieciniekus par faktiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, sniedzot juridisko palīdzību, savukārt attiecībā uz juristiem, šādas privilēģijas nepastāv. Tātad, ja klientu pārstāv advokāts, tad klienta sniegtā informācija ir drošībā, bet jurists to garantēt nevar.
  
  
• Ir aizliegts kontrolēt pasta, telegrāfa korespondenci un dokumentus, kurus advokāti saņēmuši vai sastādījuši, sniedzot juridisko palīdzību, izdarīt to apskati un izņemšanu, kā arī veikt kratīšanu, lai atrastu un izņemtu šādu korespondenci un dokumentus. Ir aizliegts kontrolēt advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai izmantojamās informācijas sistēmas un sakaru līdzekļus, arī elektroniskos, noņemt informāciju no tiem un iejaukties to darbībā. Tātad komunikācija (sarunas un sarakste) ar advokātu ir droša, bet jurists šādu drošību garantēt nevar.
  
  
• Ir aizliegts pieprasīt no klientiem ziņas par advokātu sniegtās palīdzības faktu un tās saturu, bet šāds aizliegums nav spēkā attiecībā pret juristu klientiem.
  
  
• Ir aizliegts pakļaut advokātus (bet ne juristus) jebkādām sankcijām vai draudiem sakarā ar juridiskās palīdzības sniegšanu klientiem saskaņā ar likumu.
  
  
• Ir aizliegts saukt advokātus pie jebkura veida atbildības par rakstveida vai mutvārdos izteiktiem paziņojumiem, kurus viņi snieguši, godprātīgi pildot savus profesionālos pienākumus. Attiecībā uz juristiem, šādu izņēmumu nav.
  
  
• Advokāts ir tiesīgs uz ordera pamata vākt pierādījumus, arī pieprasot visus juridiskās palīdzības sniegšanai nepieciešamos dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī citām iestādēm, kurām likumā noteiktajā
  kārtībā un gadījumos ir jāizsniedz šie dokumenti. Juristiem šādu iespēju nav.
  
  
• Zvērinātam advokātam atšķirībā no juristiem ir saistošs Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas ētikas kodekss. Advokāti par savu darbību ir disciplināri un materiāli atbildīgi. Tātad klientam, izvēloties advokāta, nevis jurista pakalpojumus, ir garantija, ka advokāts nerīkosies neētiski, tiesvedības ietvaros nepāries otrā pusē, kā arī neizpaudīs klienta noslēpumus ne tikai lietas vešanas laikā, bet arī pēc lietas pabeigšanas.
  
  
• Piedāvāt advokāta palīdzību lietu vešanai tiesās, kā arī reklamēt šādu palīdzību ir tiesīgi vienīgi Latvijas zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi. Tātad, ja jūs redzat, ka kāds jurists, kurš nav advokāts, reklamē palīdzību lietu vešanai tiesās, tad šī persona jau pārkāpj likumu un nez vai būs labākais klienta likumisko interešu aizstāvis.
  
  
• Civillietās uzvarētājs no zaudētāja var piedzīt izdevumus advokāta palīdzības samaksai, savukārt juristam samaksātos izdevumus piedzīt nav iespējams.
  
  
• Trešajā (kasācijas) instancē tiesā fizisko un juridisko personu intereses varēs pārstāvēt tikai advokāti, juristiem to liedz likums.
  
  
• Lai klienta intereses tiesā pārstāvētu advokāts, pietiks ar parastu pilnvaru, taču ja pārstāvis būs jurists, tad klientam nāksies tērēt laiku un naudu notariālas pilnvaras sagatavošanai.