Kā atšķiras jurists no advokāta?
2024. gada 14. februāris
Vairāki klienti man ir uzdevuši jautājumu – kā atšķiras jurists no advokāta un kāpēc pārstāvībai tiesā izvēlēties advokātu, ja praksē juristu pakalpojumi mēdz būt salīdzinoši lētāki.
- Pirmkārt, ir jāsaprot, ka absolūti visi advokāti ir arī juristi, bet ne visi juristi ir advokāti. Par juristiem sevi mēdz uzskatīt arī juridiskās fakultātes studenti, taču advokātiem minimālās izglītības prasības ir otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība tiesību zinātnēs ar jurista profesionālo kvalifikāciju, kā arī maģistra grāds tiesību zinātnē.
- Juristi var būt gan pilsoņi, gan nepilsoņi, bet advokāta statusa iegūšanai Latvijas pilsonība ir obligāta.
- Juristiem reputācija nav svarīga, bet advokāta statusa iegūšanai nevainojama reputācija ir obligāts priekšnosacījums.
- Jurists var būt arī students, bet advokāta statusa iegūšanai minimālais vecums ir 25 gadi.
- Jurists var nezināt latviešu valodu, bet advokātam latviešu valoda ir jāzina augstākajā līmenī.
- Jurists var būt vispār bez darba pieredzes, bet advokātam ir jābūt vismaz trīs gadu pieredzei tiesneša amatā, piecu gadu pieredzei prokurora, zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta notāra vai advokāta palīga amatā, vai vismaz septiņu gadu pieredzei augstskolas pasniedzēja vai citā juridiskās specialitātes amatā (pēc jurista profesionālās kvalifikācijas iegūšanas).
- Juristam nav jākārto eksāmeni, bet advokāta statusa iegūšanai ir nepieciešams kārtot sarežģītu advokāta kvalifikācijas eksāmenu.
- Par zvērinātiem advokātiem nevar uzņemt personas, pret kurām ir pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, kuras sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai kuras ieguvušas parādnieka statusu saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu. Attiecībā uz juristiem šādu ierobežojumu nav, līdz ar to par juristiem sevi mēdz saukt gan bijušie cietumnieki, gan uzturlīdzekļu nemaksātāji.
- Likumdošana neierobežo tiesībsargājošo iestāžu iejaukšanos juristu darbībā, bet attiecībā uz advokātiem, valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, prokuroriem un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm jāgarantē advokātu neatkarība, un ir aizliegts iejaukties advokātu profesionālajā darbībā, ietekmēt vai iespaidot viņus.
- Ir aizliegts pieprasīt no advokātiem ziņas un paskaidrojumus, kā arī nopratināt viņus kā lieciniekus par faktiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, sniedzot juridisko palīdzību, savukārt attiecībā uz juristiem, šādas privilēģijas nepastāv. Tātad, ja klientu pārstāv advokāts, tad klienta sniegtā informācija ir drošībā, bet jurists to garantēt nevar.
- Ir aizliegts kontrolēt pasta, telegrāfa korespondenci un dokumentus, kurus advokāti saņēmuši vai sastādījuši, sniedzot juridisko palīdzību, izdarīt to apskati un izņemšanu, kā arī veikt kratīšanu, lai atrastu un izņemtu šādu korespondenci un dokumentus. Ir aizliegts kontrolēt advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai izmantojamās informācijas sistēmas un sakaru līdzekļus, arī elektroniskos, noņemt informāciju no tiem un iejaukties to darbībā. Tātad komunikācija (sarunas un sarakste) ar advokātu ir droša, bet jurists šādu drošību garantēt nevar.
- Ir aizliegts pieprasīt no klientiem ziņas par advokātu sniegtās palīdzības faktu un tās saturu, bet šāds aizliegums nav spēkā attiecībā pret juristu klientiem.
- Ir aizliegts pakļaut advokātus (bet ne juristus) jebkādām sankcijām vai draudiem sakarā ar juridiskās palīdzības sniegšanu klientiem saskaņā ar likumu.
- Ir aizliegts saukt advokātus pie jebkura veida atbildības par rakstveida vai mutvārdos izteiktiem paziņojumiem, kurus viņi snieguši, godprātīgi pildot savus profesionālos pienākumus. Attiecībā uz juristiem, šādu izņēmumu nav.
- Advokāts ir tiesīgs uz ordera pamata vākt pierādījumus, arī pieprasot visus juridiskās palīdzības sniegšanai nepieciešamos dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī citām iestādēm, kurām likumā noteiktajā
kārtībā un gadījumos ir jāizsniedz šie dokumenti. Juristiem šādu iespēju nav. - Zvērinātam advokātam atšķirībā no juristiem ir saistošs Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas ētikas kodekss. Advokāti par savu darbību ir disciplināri un materiāli atbildīgi. Tātad klientam, izvēloties advokāta, nevis jurista pakalpojumus, ir garantija, ka advokāts nerīkosies neētiski, tiesvedības ietvaros nepāries otrā pusē, kā arī neizpaudīs klienta noslēpumus ne tikai lietas vešanas laikā, bet arī pēc lietas pabeigšanas.
- Piedāvāt advokāta palīdzību lietu vešanai tiesās, kā arī reklamēt šādu palīdzību ir tiesīgi vienīgi Latvijas zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi. Tātad, ja jūs redzat, ka kāds jurists, kurš nav advokāts, reklamē palīdzību lietu vešanai tiesās, tad šī persona jau pārkāpj likumu un nez vai būs labākais klienta likumisko interešu aizstāvis.
- Civillietās uzvarētājs no zaudētāja var piedzīt izdevumus advokāta palīdzības samaksai, savukārt juristam samaksātos izdevumus piedzīt nav iespējams.
- Trešajā (kasācijas) instancē tiesā fizisko un juridisko personu intereses varēs pārstāvēt tikai advokāti, juristiem to liedz likums.
- Lai klienta intereses tiesā pārstāvētu advokāts, pietiks ar parastu pilnvaru, taču ja pārstāvis būs jurists, tad klientam nāksies tērēt laiku un naudu notariālas pilnvaras sagatavošanai.
Šis nav retorisks jautājums. Tā ir Latvijas realitāte, kas ietērpta konkrētos ciparos Administratīvo sodu likumā. Kā advokāts, esmu spiests secināt, ka mūsu likumdevēji vardarbību ir novērtējuši... maigi izsakoties, lēti.
2025. gada vasarā tika pieņemti un daļēji stājās spēkā ilgi gaidīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi".
Šo piektdien, 25. oktobrī, visā Eiropā tiek atzīmēta Eiropas Advokātu diena. Zīmīgi, ka 2025. gada tēma ir “Eiropas Padomes Konvencija par jurista profesijas aizsardzību” – instruments, kas ir būtisks ne tikai juristiem, bet ikvienam sabiedrības loceklim.
✔️ Nesenā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumā , kas stājies spēkā un nav pārsūdzams, ir nostiprināta būtiska tiesību norma attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tiesa atzina par nelikumīgu VID piemēroto sodu uzņēmuma valdes loceklei par informācijas nesniegšanu, jo pieprasītie grāmatvedības dokumenti reāli neeksistēja, nevis tika slēpti. Šis spriedums skaidri nodala atbildību par informācijas sniegšanu no atbildības par grāmatvedības kārtošanu. ✔️ Lieta sākās, kad VID uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu pret kāda uzņēmuma valdes locekli. VID bija pieprasījis sniegt detalizētu informāciju un to apliecinošus dokumentus (līgumus, grāmatvedības reģistrus, maksājumu dokumentus u.c.) par uzņēmuma veiktajiem darījumiem ar pašu valdes locekli trīs gadu periodā (2019., 2020. un 2021. gadā). Tā kā valdes loceklis neiesniedza visus pieprasītos dokumentus noteiktajā termiņā, VID amatpersona piemēroja naudas sodu 255 eiro apmērā. Šo lēmumu vēlāk negrozītu atstāja arī VID ģenerāldirektore. ✔️ Valdes loceklis vērsās tiesā, apstrīdot sodu. Viņa galvenais arguments bija fakts, ka viņa ir iesniegusi visus viņas rīcībā esošos dokumentus (paskaidrojumu, aizdevuma līgumu, gada pārskatus). Attiecībā uz pārējiem pieprasītajiem dokumentiem, konkrēti – grāmatvedības reģistriem – persona paskaidroja, ka tādi dokumenti vienkārši nav tikuši sagatavoti, jo uzņēmumam nav bijis nepieciešamās grāmatvedības programmas. Savukārt, VID, savā apelācijas sūdzībā uzstāja, ka šādiem dokumentiem "neapšaubāmi bija jābūt" uzņēmuma rīcībā un to neiesniegšana ir kvalificējama kā "informācijas nepienācīga sniegšana" saskaņā ar Administratīvo sodu likuma 3. panta otro daļu. ✔️ Gan pirmās instances tiesa (Rīgas rajona tiesa), gan apelācijas instance (Rīgas apgabaltiesa) nostājās personas pusē un VID piemēroto sodu atcēla. Tiesas savos spriedumos norādīja uz izšķirošu juridisku niansi: Sods piemērots par nepareizu pantu. Persona tika sodīta par informācijas nesniegšanu vai nepienācīgu sniegšanu. Taču tiesa konstatēja, ka persona ir sniegusi informāciju – visus dokumentus, kas viņas rīcībā bija , un papildus paskaidrojusi, kāpēc pārējie dokumenti neeksistē. VID pieņēmums nav pierādījums. Tiesa norādīja, ka VID viedoklis, ka dokumentiem "neapšaubāmi ir jābūt", ir tikai amatpersonas pieņēmums. Lietā nebija pierādījumu, ka persona būtu apzināti slēpusi dokumentus. Jānodala divi dažādi pārkāpumi. Tiesa skaidri atzina, ka iespējamā uzņēmuma grāmatvedības kārtošanas pienākuma nepildīšana (Grāmatvedības likuma pārkāpums) nevar tikt atzīta par informācijas sniegšanas pienākuma nepildīšanu. Tas, ka uzņēmums, iespējams, nav kārtojis grāmatvedību likumā noteiktajā kārtībā, būtu pamats citam administratīvā pārkāpuma procesam, nevis sodam par informācijas nesniegšanu. Rīgas apgabaltiesa noraidīja VID apelācijas sūdzību un atstāja negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru lieta tika izbeigta. ✔️ Ko tas nozīmē uzņēmējiem? Šis spriedums ir ļoti būtisks ikvienam uzņēmējam, kurš saņem informācijas pieprasījumus no VID. Tas nostiprina principu, ka VID nevar jūs sodīt par tādu dokumentu neiesniegšanu, kuri objektīvi neeksistē. Svarīgākie secinājumi: Atklāta komunikācija: Ja VID pieprasa dokumentus, kuri nav jūsu rīcībā vai nav tikuši sagatavoti, ir svarīgi sniegt rakstisku, pamatotu paskaidrojumu par to neesamības iemesliem, vienlaikus iesniedzot visus pārējos pieejamos dokumentus. Atbildības nodalīšana: Šis spriedums neattaisno grāmatvedības nekārtošanu. Tiesa skaidri norādīja, ka par to var iestāties cita veida atbildība. Tomēr tas neļauj VID piemērot sodu par informācijas nesniegšanu tikai tāpēc, ka dienests uzskata, ka dokumentiem vajadzēja būt. Pieņēmumi nav pierādījumi: VID ir jāpierāda, ka persona apzināti slēpj dokumentus vai sniedz nepatiesu informāciju, nevis tikai jāizsaka pieņēmums, ka dokumentiem "ir jābūt". Šī lieta demonstrē, cik svarīgi ir pārzināt savas tiesības un administratīvā procesa nianses, komunicējot ar valsts iestādēm.
Saeimas Ārlietu komisijas 2025. gada 22. oktobra ierosinājums iekļaut parlamenta sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" (turpmāk – Stambulas konvencija) iezīmē nozīmīgu pavērsienu Latvijas starptauti
Vēstule no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) daudziem uzņēmējiem un privātpersonām mēdz radīt tūlītēju satraukumu.
Jūsu uzņēmuma nosaukums, logo un sauklis ir daudz vairāk nekā tikai vārdi un attēli. Tas ir jūsu zīmols – reputācija, atpazīstamība un vērtība, ko esat cītīgi būvējuši.
Būt uzņēmuma valdē nozīmē uzņemties lielu atbildību. Lai gan šis amats paver plašas iespējas, tas vienlaikus ir saistīts ar riskiem, kas var skart ne tikai uzņēmuma...
Administratīvā rajona tiesa ir noraidījusi zemes īpašnieka pieteikumu atcelt būvatļauju Rail Baltica trases posmam, apstiprinot valsts rīcības tiesiskumu nacionālas nozīmes projektu īstenošanā un skaidrojot tiesas kompetences robežas tehnisku projektēšanas risinājumu izvērtēšanā.
Kādā nesenā Administratīvās rajona tiesas sēdē, tiesnesis pirms debatēm norādīja, ka “Administratīvajā procesā debašu stadija ir atšķirīga, un debašu stadijai pēc būtības nav nekādas ietekmes uz rezultātu”.