Mākslīgais intelekts finansēs: Jaunais likums ievieš drošības standartus un konkrētus aizliegumus

Lauris Klagišs • 2025. gada 2. oktobris

     Līdz ar jaunā Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likuma spēkā stāšanos 2025. gada 1. oktobrī, Latvijas finanšu nozare saskaras ar fundamentālām pārmaiņām. Ja līdz šim galvenais uzsvars tika likts uz tehnisko noturību, tad tagad uzmanības centrā ir mākslīgā intelekta (MI) droša un atbildīga izmantošana. Likums, kas balstīts ES Mākslīgā intelekta aktā, nosaka skaidrus spēles noteikumus, lai novērstu diskrimināciju, manipulāciju un citus riskus, ko var radīt nekontrolēta MI pielietošana.

 

     Jaunais regulējums definē drošu MI izmantošanu ne tikai kā tehniski nevainojamu darbību, bet gan kā ētisku, pārredzamu un godprātīgu tehnoloģiju pielietojumu. Finanšu tirgus dalībniekiem tagad ir pienākums nodrošināt, ka to izmantotās MI sistēmas atbilst vairākiem pamatprincipiem:

  • Pārredzamība: Klientiem ir jābūt informētiem, ja viņi sadarbojas ar MI sistēmu, piemēram, čatbotu vai automatizētu konsultantu. Tāpat ir skaidri jānorāda, ja saturs, piemēram, investīciju analīze vai mārketinga materiāls, ir radīts ar MI palīdzību.
  • Augsta riska sistēmu uzraudzība: Īpaši stingras prasības attiecas uz augsta riska MI sistēmām, piemēram, tām, kas tiek izmantotas kredītspējas novērtēšanai vai apdrošināšanas risku noteikšanai. Šo sistēmu nodrošinātājiem un lietotājiem jānodrošina kvalitātes vadība, pilnīga tehniskā dokumentācija un nepārtraukta darbības uzraudzība.
  • Atbildības sadalījums: Likums nosaka skaidru atbildību visā piegādes ķēdē – no MI sistēmas izstrādātāja (nodrošinātājs) līdz uzņēmumam, kas to izmanto (uzturētājs). Par uzraudzību atbild Latvijas Banka, kurai ir tiesības veikt pārbaudes un piemērot bargas sankcijas.

 

      Likums ievieš virkni konkrētu aizliegumu, lai pasargātu patērētājus no negodīgas un kaitnieciskas MI prakses. Šeit ir daži piemēri, kā tas izpaudīsies finanšu sektorā:

  1. Aizliegta "sociālā vērtēšana" kredītu piešķiršanā. Piemēram, banka nedrīkst izmantot MI sistēmu, kas analizē personas uzvedību sociālajos tīklos, draugu loku, publicētos attēlus vai izteiktos viedokļus, lai izveidotu "sociālo reitingu" un uz tā pamata pieņemtu lēmumu par kredīta piešķiršanu vai atteikšanu. Kredītspējas izvērtēšanai jābalstās uz objektīviem un pārbaudāmiem finanšu datiem, nevis uz izsecinātām personības iezīmēm.
  2. Aizliegtas manipulatīvas un maldinošas tehnikas. Piemēram, investīciju platforma nedrīkst pielietot MI, kas, balstoties uz lietotāja psiholoģisko profilu un uzvedības analīzi, izmanto viņa neaizsargātību (piemēram, bailes zaudēt naudu vai vēlmi ātri gūt peļņu), lai ar sublimināliem vai manipulatīviem paņēmieniem mudinātu veikt riskantus ieguldījumus, kurus lietotājs citādi nebūtu veicis.
  3. Aizliegta emociju analīze darbavietā un klientu apkalpošanā. Piemēram Aapdrošināšanas sabiedrība nevar ieviest MI sistēmu, kas videozvana laikā ar klientu analizē viņa sejas izteiksmes vai balss toni, lai noteiktu emocionālo stāvokli (piem., satraukumu vai nedrošību) un izmantotu šo informāciju pārdošanas stratēģijas pielāgošanai. Šādas sistēmas ir aizliegtas, izņemot gadījumus, kad to izmantošana ir pamatota ar medicīniskiem vai drošības iemesliem.
  4. Aizliegta diskriminējoša kategorizēšana. Piemēram, finanšu iestāde nedrīkst izmantot MI, kas uz biometrisko datu pamata (piemēram, sejas attēla) mēģina izsecināt personas rasi, politiskos vai filozofiskos uzskatus, lai pēc tam šīs personas kategorizētu un piedāvātu tām atšķirīgus, potenciāli nelabvēlīgākus pakalpojumu nosacījumus (piemēram, augstāku apdrošināšanas prēmiju).

 

     Šo noteikumu ievērošana nav tikai juridisks pienākums – tas ir pamats ilgtermiņa uzticības veidošanai ar klientiem. Uzņēmumi, kas spēs demonstrēt atbildīgu un ētisku pieeju MI izmantošanai, iegūs būtisku konkurences priekšrocību.Pārkāpumu sekas ir ļoti nopietnas. Par aizliegtas MI prakses izmantošanu juridiskām personām var tikt piemērots naudas sods līdz 35 miljoniem eiro vai 7% no kopējā gada apgrozījuma. Tāpēc ikvienam finanšu tirgus dalībniekam ir kritiski svarīgi veikt savu MI sistēmu auditu un nodrošināt to pilnīgu atbilstību jaunajam regulējumam.

 

     Mūsu komanda ir gatava sniegt padziļinātu juridisko analīzi un palīdzēt Jums pielāgoties jaunajām prasībām, lai Jūs varētu droši izmantot tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, neradot riskus savam biznesam un klientiem.

Mākslīgais intelekts finansēs: Jaunais likums ievieš drošības standartus un konkrētus aizliegumus
Google Maps — jaunais policijas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. februāris
Kurzemes apgabaltiesas spriedums lietā Nr. 1A330055825 ir spilgts atgādinājums tam, ka tiesiskā valstī policijas fiksēts fakts nav akmenī kalta patiesība, ja tas nesakrīt ar realitāti uz ceļa.
Aplikācija
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 19. februāris
Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2026. gada 18. februārī publicēja jauno mobilo lietotni "Mans VID". Lai gan solījumi par ērtu čeku iesniegšanu un nodokļu grāmatiņas pārvaldību izklausās pievilcīgi, pirmie lietotāju testi iezīmē drūmu ainu – lietotne šobrīd drīzāk ir izaicinājums pacietībai, nevis palīgs.
Būvvaldes nolaidība un arhitekta nekompetence: Kurš maksās par 200 000 eiro vērtu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 18. februāris
Nesenais Administratīvās rajona tiesas spriedums lietā Nr. A420167925 ir skaudrs stāsts par to, kā parasts iedzīvotājs var kļūt par ķīlnieku sistēmai, kurā neviens ne par ko neatbild.
Vai Lexu un citi mākslīgā intelekta rīki aizstās advokātus
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 17. februāris
Daudzi man jautā, kur es ikdienā meklēju un atrodu tik daudz interesantus spriedumus, ko analizēt. Atbilde slēpjas tehnoloģijās — esmu savā darbā ieviesis mūsdienīgus rīkus, kas ļauj juridisko izpēti veikt pilnīgi citā līmenī.
Uzvara tiesā: Valdes locekļa atbildība nav automātiska – grāmatvedības dokumentu trūkums vēl nenozīm
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 16. februāris
Mūsu birojs nesen guva nozīmīgu uzvaru Kurzemes apgabaltiesā lietā, kas skar kritisku jautājumu ikvienam uzņēmējam: vai valdes loceklis personīgi atbild par visiem uzņēmuma parādiem, ja maksātnespējas procesa administratoram nav nodoti visi grāmatvedības dokumenti?
Īrnieka izlikšana parādu dēļ: Kas jāzina izīrētājam
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. februāris
Kopš 2021. gada, kad stājās spēkā jaunais Dzīvojamo telpu īres likums, tiesiskās attiecības starp izīrētāju un īrnieku ir kļuvušas skaidrākas un prognozējamākas.
VID patvaļai nav vietas: Tiesa atceļ nepamatoto lēmumu par nodokļu piedziņu no valdes locekļa
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 12. februāris
Vai VID var pieprasīt uzņēmuma nodokļu parādu segšanu no valdes locekļa personīgajiem līdzekļiem, ja vēl nav izsmeltas visas iespējas piedzīt parādu no paša uzņēmuma? Administratīvā rajona tiesa savā 2026. gada 16. janvāra spriedumā lietā Nr. A420193225 ir devusi skaidru atbildi – nē.
Sistemātiska nolaidība Latvijas pašvaldību datu aizsardzībā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 11. februāris
Nesenais Datu valsts inspekcijas (DVI) lēmumu vilnis, kas skāris aptuveni 40 Latvijas pašvaldības, ir izgaismojis satraucošu tendenci valsts pārvaldē – hronisku atbildības novelšanu un formālu pieeju iedzīvotāju datu drošībai.
Digitālā tiesvedība: Ieguvums, kas prasa atbildību
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 10. februāris
Mūsdienu tiesu sistēma Latvijā ir piedzīvojusi milzīgu lēcienu uz priekšu. Jāsaka liels paldies Tiesu administrācijai, kas jau kopš pandēmijas laikiem ir nodrošinājusi fantastisku iespēju piedalīties tiesas sēdēs attālināti.
VID bijušā ierēdņa bezatbildība bez robežām
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 9. februāris
Daudzi valsts pārvaldē strādājošie mēdz uzskatīt, ka pēc darba dienas beigām viņi kļūst par "parastiem pilsoņiem", uz kuriem dienesta noteikumi vairs neattiecas. Tomēr jaunākā Senāta prakse rāda pretējo – uzticība valsts amatpersonai ir nedalāma, un viens neapdomīgs brauciens ar auto vai e-pasta vēstule var pielikt pun