Mākslīgais intelekts finansēs: Jaunais likums ievieš drošības standartus un konkrētus aizliegumus

Lauris Klagišs • 2025. gada 2. oktobris

     Līdz ar jaunā Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likuma spēkā stāšanos 2025. gada 1. oktobrī, Latvijas finanšu nozare saskaras ar fundamentālām pārmaiņām. Ja līdz šim galvenais uzsvars tika likts uz tehnisko noturību, tad tagad uzmanības centrā ir mākslīgā intelekta (MI) droša un atbildīga izmantošana. Likums, kas balstīts ES Mākslīgā intelekta aktā, nosaka skaidrus spēles noteikumus, lai novērstu diskrimināciju, manipulāciju un citus riskus, ko var radīt nekontrolēta MI pielietošana.

 

     Jaunais regulējums definē drošu MI izmantošanu ne tikai kā tehniski nevainojamu darbību, bet gan kā ētisku, pārredzamu un godprātīgu tehnoloģiju pielietojumu. Finanšu tirgus dalībniekiem tagad ir pienākums nodrošināt, ka to izmantotās MI sistēmas atbilst vairākiem pamatprincipiem:

  • Pārredzamība: Klientiem ir jābūt informētiem, ja viņi sadarbojas ar MI sistēmu, piemēram, čatbotu vai automatizētu konsultantu. Tāpat ir skaidri jānorāda, ja saturs, piemēram, investīciju analīze vai mārketinga materiāls, ir radīts ar MI palīdzību.
  • Augsta riska sistēmu uzraudzība: Īpaši stingras prasības attiecas uz augsta riska MI sistēmām, piemēram, tām, kas tiek izmantotas kredītspējas novērtēšanai vai apdrošināšanas risku noteikšanai. Šo sistēmu nodrošinātājiem un lietotājiem jānodrošina kvalitātes vadība, pilnīga tehniskā dokumentācija un nepārtraukta darbības uzraudzība.
  • Atbildības sadalījums: Likums nosaka skaidru atbildību visā piegādes ķēdē – no MI sistēmas izstrādātāja (nodrošinātājs) līdz uzņēmumam, kas to izmanto (uzturētājs). Par uzraudzību atbild Latvijas Banka, kurai ir tiesības veikt pārbaudes un piemērot bargas sankcijas.

 

      Likums ievieš virkni konkrētu aizliegumu, lai pasargātu patērētājus no negodīgas un kaitnieciskas MI prakses. Šeit ir daži piemēri, kā tas izpaudīsies finanšu sektorā:

  1. Aizliegta "sociālā vērtēšana" kredītu piešķiršanā. Piemēram, banka nedrīkst izmantot MI sistēmu, kas analizē personas uzvedību sociālajos tīklos, draugu loku, publicētos attēlus vai izteiktos viedokļus, lai izveidotu "sociālo reitingu" un uz tā pamata pieņemtu lēmumu par kredīta piešķiršanu vai atteikšanu. Kredītspējas izvērtēšanai jābalstās uz objektīviem un pārbaudāmiem finanšu datiem, nevis uz izsecinātām personības iezīmēm.
  2. Aizliegtas manipulatīvas un maldinošas tehnikas. Piemēram, investīciju platforma nedrīkst pielietot MI, kas, balstoties uz lietotāja psiholoģisko profilu un uzvedības analīzi, izmanto viņa neaizsargātību (piemēram, bailes zaudēt naudu vai vēlmi ātri gūt peļņu), lai ar sublimināliem vai manipulatīviem paņēmieniem mudinātu veikt riskantus ieguldījumus, kurus lietotājs citādi nebūtu veicis.
  3. Aizliegta emociju analīze darbavietā un klientu apkalpošanā. Piemēram Aapdrošināšanas sabiedrība nevar ieviest MI sistēmu, kas videozvana laikā ar klientu analizē viņa sejas izteiksmes vai balss toni, lai noteiktu emocionālo stāvokli (piem., satraukumu vai nedrošību) un izmantotu šo informāciju pārdošanas stratēģijas pielāgošanai. Šādas sistēmas ir aizliegtas, izņemot gadījumus, kad to izmantošana ir pamatota ar medicīniskiem vai drošības iemesliem.
  4. Aizliegta diskriminējoša kategorizēšana. Piemēram, finanšu iestāde nedrīkst izmantot MI, kas uz biometrisko datu pamata (piemēram, sejas attēla) mēģina izsecināt personas rasi, politiskos vai filozofiskos uzskatus, lai pēc tam šīs personas kategorizētu un piedāvātu tām atšķirīgus, potenciāli nelabvēlīgākus pakalpojumu nosacījumus (piemēram, augstāku apdrošināšanas prēmiju).

 

     Šo noteikumu ievērošana nav tikai juridisks pienākums – tas ir pamats ilgtermiņa uzticības veidošanai ar klientiem. Uzņēmumi, kas spēs demonstrēt atbildīgu un ētisku pieeju MI izmantošanai, iegūs būtisku konkurences priekšrocību.Pārkāpumu sekas ir ļoti nopietnas. Par aizliegtas MI prakses izmantošanu juridiskām personām var tikt piemērots naudas sods līdz 35 miljoniem eiro vai 7% no kopējā gada apgrozījuma. Tāpēc ikvienam finanšu tirgus dalībniekam ir kritiski svarīgi veikt savu MI sistēmu auditu un nodrošināt to pilnīgu atbilstību jaunajam regulējumam.

 

     Mūsu komanda ir gatava sniegt padziļinātu juridisko analīzi un palīdzēt Jums pielāgoties jaunajām prasībām, lai Jūs varētu droši izmantot tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, neradot riskus savam biznesam un klientiem.

Mākslīgais intelekts finansēs: Jaunais likums ievieš drošības standartus un konkrētus aizliegumus
Noilgums Latvijas tiesībās: kad laiks dzēš parādus un izbeidz saistības
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 1. oktobris
Civiltiesiskajās attiecībās laika ritējumam ir būtiska nozīme. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir noilgums
Darbinieku datu aizsardzība: Ko darba devējs drīkst un ko nedrīkst par jums zināt
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 30. septembris
Mūsdienu digitālajā darba vidē robeža starp profesionālo un privāto dzīvi kļūst arvien neskaidrāka.
Carnikavas karoga precedenta juridiskā analīze
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 26. septembris
Tiesiskā valstī indivīda brīvība ir pamatvērtība, un valsts vai pašvaldības iestādēm ir pienākums rīkoties tikai un vienīgi likuma ietvaros.
Iecerēti būtiski grozījumi Administratīvā procesa likumā: kas jāzina ikvienam
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 25. septembris
Tieslietu ministrija ir nodevusi publiskajai apspriešanai apjomīgu likumprojektu, kas paredz veikt būtiskas izmaiņas Administratīvā procesa likumā (APL).
Jauni grozījumi kredītinformācijas biroju likumā - būtisks solis jūsu finansiālajai drošībai
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 24. septembris
Digitālajā laikmetā, kad krāpniecības riski pieaug, valsts ievieš jaunus un efektīvus mehānismus patērētāju aizsardzībai.
Juridiski kritisks skatījums uz SEPLP ombuda atzinumu par grupas
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 23. septembris
Nesen publiskotais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) ombuda Edmunda Apsalona atzinums
Vēlaties atgūt pārmaksāto ienākuma nodokli bez deklarācijas iesniegšanas
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 19. septembris
Iedzīvotājiem, kuriem izveidojusies iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārmaksa par pagājušo gadu un kuri nav obligātie gada ienākumu deklarācijas iesniedzēji, vēl līdz šī gada 30. septembrim ir iespēja vienkāršotā kārtībā pieteikties tās saņemšanai.
Kas jāzina, slēdzot rokasnaudas līgumu
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 18. septembris
Sapņu mājokļa atrašana ir aizraujošs brīdis, taču pirms atslēgu saņemšanas ir jāveic vairāki juridiski soļi.
Vai viesmīlim no saņemtās dzeramnaudas ir jāmaksā nodokļi
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 16. septembris
Viesmīlības nozarē un sabiedrībā kopumā jau gadiem ilgi pastāv viena no noturīgākajām juridiskajām dilemmām – vai no dzeramnaudas, ko viesmīlis saņem par labu apkalpošanu, ir jāmaksā nodokļi?
ES čatu kontroles regula: juridiskā analīze un riski Jūsu privātumam
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 10. septembris
Eiropas Savienībā tiek virzīts pretrunīgi vērtēts regulas priekšlikums (COM(2022) 209), kura mērķis ir cīņa pret bērnu seksuālas izmantošanas materiālu (CSAM) tiešsaistē.