Mākslīgais intelekts finansēs: Jaunais likums ievieš drošības standartus un konkrētus aizliegumus

Lauris Klagišs • 2025. gada 2. oktobris

     Līdz ar jaunā Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likuma spēkā stāšanos 2025. gada 1. oktobrī, Latvijas finanšu nozare saskaras ar fundamentālām pārmaiņām. Ja līdz šim galvenais uzsvars tika likts uz tehnisko noturību, tad tagad uzmanības centrā ir mākslīgā intelekta (MI) droša un atbildīga izmantošana. Likums, kas balstīts ES Mākslīgā intelekta aktā, nosaka skaidrus spēles noteikumus, lai novērstu diskrimināciju, manipulāciju un citus riskus, ko var radīt nekontrolēta MI pielietošana.

 

     Jaunais regulējums definē drošu MI izmantošanu ne tikai kā tehniski nevainojamu darbību, bet gan kā ētisku, pārredzamu un godprātīgu tehnoloģiju pielietojumu. Finanšu tirgus dalībniekiem tagad ir pienākums nodrošināt, ka to izmantotās MI sistēmas atbilst vairākiem pamatprincipiem:

  • Pārredzamība: Klientiem ir jābūt informētiem, ja viņi sadarbojas ar MI sistēmu, piemēram, čatbotu vai automatizētu konsultantu. Tāpat ir skaidri jānorāda, ja saturs, piemēram, investīciju analīze vai mārketinga materiāls, ir radīts ar MI palīdzību.
  • Augsta riska sistēmu uzraudzība: Īpaši stingras prasības attiecas uz augsta riska MI sistēmām, piemēram, tām, kas tiek izmantotas kredītspējas novērtēšanai vai apdrošināšanas risku noteikšanai. Šo sistēmu nodrošinātājiem un lietotājiem jānodrošina kvalitātes vadība, pilnīga tehniskā dokumentācija un nepārtraukta darbības uzraudzība.
  • Atbildības sadalījums: Likums nosaka skaidru atbildību visā piegādes ķēdē – no MI sistēmas izstrādātāja (nodrošinātājs) līdz uzņēmumam, kas to izmanto (uzturētājs). Par uzraudzību atbild Latvijas Banka, kurai ir tiesības veikt pārbaudes un piemērot bargas sankcijas.

 

      Likums ievieš virkni konkrētu aizliegumu, lai pasargātu patērētājus no negodīgas un kaitnieciskas MI prakses. Šeit ir daži piemēri, kā tas izpaudīsies finanšu sektorā:

  1. Aizliegta "sociālā vērtēšana" kredītu piešķiršanā. Piemēram, banka nedrīkst izmantot MI sistēmu, kas analizē personas uzvedību sociālajos tīklos, draugu loku, publicētos attēlus vai izteiktos viedokļus, lai izveidotu "sociālo reitingu" un uz tā pamata pieņemtu lēmumu par kredīta piešķiršanu vai atteikšanu. Kredītspējas izvērtēšanai jābalstās uz objektīviem un pārbaudāmiem finanšu datiem, nevis uz izsecinātām personības iezīmēm.
  2. Aizliegtas manipulatīvas un maldinošas tehnikas. Piemēram, investīciju platforma nedrīkst pielietot MI, kas, balstoties uz lietotāja psiholoģisko profilu un uzvedības analīzi, izmanto viņa neaizsargātību (piemēram, bailes zaudēt naudu vai vēlmi ātri gūt peļņu), lai ar sublimināliem vai manipulatīviem paņēmieniem mudinātu veikt riskantus ieguldījumus, kurus lietotājs citādi nebūtu veicis.
  3. Aizliegta emociju analīze darbavietā un klientu apkalpošanā. Piemēram Aapdrošināšanas sabiedrība nevar ieviest MI sistēmu, kas videozvana laikā ar klientu analizē viņa sejas izteiksmes vai balss toni, lai noteiktu emocionālo stāvokli (piem., satraukumu vai nedrošību) un izmantotu šo informāciju pārdošanas stratēģijas pielāgošanai. Šādas sistēmas ir aizliegtas, izņemot gadījumus, kad to izmantošana ir pamatota ar medicīniskiem vai drošības iemesliem.
  4. Aizliegta diskriminējoša kategorizēšana. Piemēram, finanšu iestāde nedrīkst izmantot MI, kas uz biometrisko datu pamata (piemēram, sejas attēla) mēģina izsecināt personas rasi, politiskos vai filozofiskos uzskatus, lai pēc tam šīs personas kategorizētu un piedāvātu tām atšķirīgus, potenciāli nelabvēlīgākus pakalpojumu nosacījumus (piemēram, augstāku apdrošināšanas prēmiju).

 

     Šo noteikumu ievērošana nav tikai juridisks pienākums – tas ir pamats ilgtermiņa uzticības veidošanai ar klientiem. Uzņēmumi, kas spēs demonstrēt atbildīgu un ētisku pieeju MI izmantošanai, iegūs būtisku konkurences priekšrocību.Pārkāpumu sekas ir ļoti nopietnas. Par aizliegtas MI prakses izmantošanu juridiskām personām var tikt piemērots naudas sods līdz 35 miljoniem eiro vai 7% no kopējā gada apgrozījuma. Tāpēc ikvienam finanšu tirgus dalībniekam ir kritiski svarīgi veikt savu MI sistēmu auditu un nodrošināt to pilnīgu atbilstību jaunajam regulējumam.

 

     Mūsu komanda ir gatava sniegt padziļinātu juridisko analīzi un palīdzēt Jums pielāgoties jaunajām prasībām, lai Jūs varētu droši izmantot tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, neradot riskus savam biznesam un klientiem.

Mākslīgais intelekts finansēs: Jaunais likums ievieš drošības standartus un konkrētus aizliegumus
Augstākās tiesas mācība: Cik dārgi patiesībā maksā viltots Covid-19 sertifikāts?
Autors Jekaterina Puķe 2025. gada 29. decembris
Lai gan Covid 19 pandēmija ir aiz muguras, tiesu gaiteņi joprojām ir pilni ar lietām par fiktīvu vakcināciju. Nesenais Senāta lēmums (SKK-68-2025) ievieš skaidrību par to, kā likums raugās uz digitālo datu viltošanu. Šis precedents kalpo kā brīdinājums un mācība ikvienam par to, cik nopietnas sekas var būt mēģinājumam
Vai drīkst pārskaitīt naudu no mirušā tuvinieka bankas konta? Augstākās tiesas atziņas
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 23. decembris
Daudzi cilvēki uzskata, ka pēc tuvinieka nāves ir pieļaujami vai pat nepieciešams nekavējoties pārskaitīt naudas līdzekļus no aizgājēja bankas konta uz savu, lai tos "paglābtu" vai izmantotu bēru izdevumiem.
Tiesa atceļ netaisnīgu izmaksu sadali: svarīga uzvara dzīvokļu īpašniekiem
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 19. decembris
Daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā bieži rodas situācijas, kurās vairākums pieņem lēmumus, kas šķietami atvieglo lēmumu pieņemšanas procesu, taču patiesībā rupji pārkāpj mazākuma tiesības un likuma burtu.
Vai
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 18. decembris
Mūsdienu dinamiskajā biznesa vidē līgumu parakstīšana klātienē kļūst par retumu. Uzņēmēji arvien biežāk paļaujas uz e-pastiem, skenētiem dokumentiem un drošiem elektroniskajiem parakstiem.
Valdība beidzot sper izlēmīgus soļus imigrācijas sistēmas sakārtošanā
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 17. decembris
Jau ilgstoši juridiskajā vidē un sabiedrībā ir virmojušas diskusijas par nepieciešamību līdzsvarot darbaspēka piesaisti ar nacionālo drošību.
Kā cīņa ar ēnu ekonomiku paralizē uzņēmumu valdes maiņas procesus
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 16. decembris
Mūsdienu dinamiskajā biznesa vidē laiks ir nauda. Situācijā, kad nepieciešams nomainīt valdes locekli, uzņēmēji rēķinās ar dažām dienām, lai jaunā amatpersona varētu sākt darbu – parakstīt līgumus, veikt maksājumus un pārstāvēt uzņēmumu.
Elastība vai sociālo garantiju samazināšana
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 12. decembris
Saeima vakardien, 11. decembrī, konceptuāli atbalstīja apjomīgus grozījumus Darba likumā. Lai gan likumprojekta anotācijā tiek uzsvērta nepieciešamība "pilnveidot darba tiesisko attiecību regulējumu" un veicināt elastību, juridiskā analīze liecina par būtisku svara kausu nosvēršanos par labu darba devējiem, atsevišķos
Algoritms tavā vietā izlems, vai esi vainīgs: No šodienas policija ievieš
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 11. decembris
Sākot ar šodienu, 11. decembri, Valsts policija spers soli jaunā ērā – vai drīzāk ievedīs mūs "drosmīgajā jaunajā pasaulē", kur lēmumu par sodu pieņems nevis amatpersona, bet algoritms.
Valdes locekļa atbildība nebeidzas līdz ar amata atstāšanu
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 10. decembris
Vai bijušais valdes loceklis var tikt iekļauts riska personu sarakstā par nodokļu parādiem, kurus Valsts ieņēmumu dienests (VID) aprēķinājis jau pēc viņa aiziešanas no amata?
Holivuda pret realitāti, jeb būtiskākās atšķirības starp ASV un Latvijas tiesu sistēmām
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 9. decembris
Daudzi no mums savu priekšstatu par tiesu zāli ir guvuši, skatoties populāras amerikāņu filmas un seriālus, piemēram, "Suits" vai "Law & Order". Mēs redzam kaislīgas runas, zvērinātos, kuri raud, un pēkšņus "pārsteiguma pierādījumus", kas apgriež lietu kājām gaisā. Taču, nonākot reālā Latvijas tiesā, klients bieži pied