Mākslīgais intelekts finansēs: Jaunais likums ievieš drošības standartus un konkrētus aizliegumus

Lauris Klagišs • 2025. gada 2. oktobris

     Līdz ar jaunā Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likuma spēkā stāšanos 2025. gada 1. oktobrī, Latvijas finanšu nozare saskaras ar fundamentālām pārmaiņām. Ja līdz šim galvenais uzsvars tika likts uz tehnisko noturību, tad tagad uzmanības centrā ir mākslīgā intelekta (MI) droša un atbildīga izmantošana. Likums, kas balstīts ES Mākslīgā intelekta aktā, nosaka skaidrus spēles noteikumus, lai novērstu diskrimināciju, manipulāciju un citus riskus, ko var radīt nekontrolēta MI pielietošana.

 

     Jaunais regulējums definē drošu MI izmantošanu ne tikai kā tehniski nevainojamu darbību, bet gan kā ētisku, pārredzamu un godprātīgu tehnoloģiju pielietojumu. Finanšu tirgus dalībniekiem tagad ir pienākums nodrošināt, ka to izmantotās MI sistēmas atbilst vairākiem pamatprincipiem:

  • Pārredzamība: Klientiem ir jābūt informētiem, ja viņi sadarbojas ar MI sistēmu, piemēram, čatbotu vai automatizētu konsultantu. Tāpat ir skaidri jānorāda, ja saturs, piemēram, investīciju analīze vai mārketinga materiāls, ir radīts ar MI palīdzību.
  • Augsta riska sistēmu uzraudzība: Īpaši stingras prasības attiecas uz augsta riska MI sistēmām, piemēram, tām, kas tiek izmantotas kredītspējas novērtēšanai vai apdrošināšanas risku noteikšanai. Šo sistēmu nodrošinātājiem un lietotājiem jānodrošina kvalitātes vadība, pilnīga tehniskā dokumentācija un nepārtraukta darbības uzraudzība.
  • Atbildības sadalījums: Likums nosaka skaidru atbildību visā piegādes ķēdē – no MI sistēmas izstrādātāja (nodrošinātājs) līdz uzņēmumam, kas to izmanto (uzturētājs). Par uzraudzību atbild Latvijas Banka, kurai ir tiesības veikt pārbaudes un piemērot bargas sankcijas.

 

      Likums ievieš virkni konkrētu aizliegumu, lai pasargātu patērētājus no negodīgas un kaitnieciskas MI prakses. Šeit ir daži piemēri, kā tas izpaudīsies finanšu sektorā:

  1. Aizliegta "sociālā vērtēšana" kredītu piešķiršanā. Piemēram, banka nedrīkst izmantot MI sistēmu, kas analizē personas uzvedību sociālajos tīklos, draugu loku, publicētos attēlus vai izteiktos viedokļus, lai izveidotu "sociālo reitingu" un uz tā pamata pieņemtu lēmumu par kredīta piešķiršanu vai atteikšanu. Kredītspējas izvērtēšanai jābalstās uz objektīviem un pārbaudāmiem finanšu datiem, nevis uz izsecinātām personības iezīmēm.
  2. Aizliegtas manipulatīvas un maldinošas tehnikas. Piemēram, investīciju platforma nedrīkst pielietot MI, kas, balstoties uz lietotāja psiholoģisko profilu un uzvedības analīzi, izmanto viņa neaizsargātību (piemēram, bailes zaudēt naudu vai vēlmi ātri gūt peļņu), lai ar sublimināliem vai manipulatīviem paņēmieniem mudinātu veikt riskantus ieguldījumus, kurus lietotājs citādi nebūtu veicis.
  3. Aizliegta emociju analīze darbavietā un klientu apkalpošanā. Piemēram Aapdrošināšanas sabiedrība nevar ieviest MI sistēmu, kas videozvana laikā ar klientu analizē viņa sejas izteiksmes vai balss toni, lai noteiktu emocionālo stāvokli (piem., satraukumu vai nedrošību) un izmantotu šo informāciju pārdošanas stratēģijas pielāgošanai. Šādas sistēmas ir aizliegtas, izņemot gadījumus, kad to izmantošana ir pamatota ar medicīniskiem vai drošības iemesliem.
  4. Aizliegta diskriminējoša kategorizēšana. Piemēram, finanšu iestāde nedrīkst izmantot MI, kas uz biometrisko datu pamata (piemēram, sejas attēla) mēģina izsecināt personas rasi, politiskos vai filozofiskos uzskatus, lai pēc tam šīs personas kategorizētu un piedāvātu tām atšķirīgus, potenciāli nelabvēlīgākus pakalpojumu nosacījumus (piemēram, augstāku apdrošināšanas prēmiju).

 

     Šo noteikumu ievērošana nav tikai juridisks pienākums – tas ir pamats ilgtermiņa uzticības veidošanai ar klientiem. Uzņēmumi, kas spēs demonstrēt atbildīgu un ētisku pieeju MI izmantošanai, iegūs būtisku konkurences priekšrocību.Pārkāpumu sekas ir ļoti nopietnas. Par aizliegtas MI prakses izmantošanu juridiskām personām var tikt piemērots naudas sods līdz 35 miljoniem eiro vai 7% no kopējā gada apgrozījuma. Tāpēc ikvienam finanšu tirgus dalībniekam ir kritiski svarīgi veikt savu MI sistēmu auditu un nodrošināt to pilnīgu atbilstību jaunajam regulējumam.

 

     Mūsu komanda ir gatava sniegt padziļinātu juridisko analīzi un palīdzēt Jums pielāgoties jaunajām prasībām, lai Jūs varētu droši izmantot tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, neradot riskus savam biznesam un klientiem.

Mākslīgais intelekts finansēs: Jaunais likums ievieš drošības standartus un konkrētus aizliegumus
10 bērni, 40 darba gadi un 503 eiro pensija: Vai valsts adekvāti novērtē vecāku ieguldījumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 8. aprīlis
Nesen portālā “Delfi” izskanēja stāsts par Maiju no Lizuma pagasta. Viņa ir izaudzinājusi 10 bērnus un, neraugoties uz kuplo ģimeni, viņas darba stāžs ir 40 gadi.
Netaisnīgi zaudēts iepirkums? Kā veiksmīgi piedzīt neiegūto peļņu no pasūtītāja
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 7. aprīlis
Dalība publiskajos iepirkumos prasa milzīgus resursus, tāpēc situācija, kad pasūtītājs pieļauj pārkāpumus un netaisnīgi liedz jums uzvaru, ir ne tikai nomācoša, bet arī finansiāli sāpīga.
Skaļa mūzika, naktsmiers un policijas bezdarbība: vai un kā var iesūdzēt pašvaldību
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 1. aprīlis
Iedomājieties situāciju: kaimiņos esošā kafejnīca visu vasaru rīko trokšņainus pasākumus, kas traucē jūsu naktsmieru, bet pašvaldības policija uz izsaukumiem reaģē kūtri vai nespēj nodrošināt sabiedrisko kārtību.
Kā izvairīties no nepatīkamiem nodokļu pārsteigumiem, pārdodot nekustamo īpašumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 1. aprīlis
Pārdodot nekustamo īpašumu, bieži vien nākas saskarties ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no gūtā kapitāla pieauguma.
Valsts valodas sardzē: Satversmes tiesas vēsturiskais spriedums par latviešu valodas lomu sabiedrisk
2026. gada 31. marts
Vakar, 2026. gada 30. martā, Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir pasludinājusi nozīmīgu spriedumu lietā Nr. 2024-30-01.
Kārtējā uzvara pār VID: Nepamatots atteikums un izcīnīti 200 000 eiro mūsu klientam
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. marts
2026. gada 26. martā, Latvijas Republikas Senāts pieņēma lēmumu atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību, tādējādi stājoties spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedumam, ar kuru pilnībā apmierināts mūsu biroja klienta pieteikums pret Valsts ieņēmumu dienestu.
Videonovērošana privātīpašumā: Kur beidzas jūsu drošība un sākas kaimiņa privātums
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. marts
Ikviens vēlas pasargāt savu īpašumu, un videonovērošanas kameras bieži šķiet visātrākais un drošākais risinājums.
Tiesa un skolas sols: Vai tiesnesis drīkst labot matemātikas eksāmena atzīmi
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 26. marts
Eksāmenu laiks ir emocionāli saspringts brīdis ikvienam skolēnam. Bet kā rīkoties situācijā, ja pēc mēnešiem ilgas gatavošanās saņemtais vērtējums šķiet netaisnīgs un iestāde atsakās to paaugstināt
Vai ārvalstu pašvaldība var apstrīdēt vēja parka būvniecību Latvijā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 25. marts
Vēja parku attīstība valsts pierobežā bieži rada jautājumus ne tikai vietējo iedzīvotāju, bet arī kaimiņvalstu vidū.
Vai VID drīkst sodīt godprātīgu uzņēmēju par partneru grēkiem
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 24. marts
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prakse pieprasīt no uzņēmējiem teju detektīva cienīgu izmeklēšanu par saviem sadarbības partneriem ilgstoši ir bijis klupšanas akmens daudziem godprātīgiem nodokļu maksātājiem.