Būtiskā spriedumā, kas ietekmē uzņēmumu valdes locekļu atbildības robežas, Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2025. gada 17. jūnijā lietā Nr. SKA-82/2025 ir nospriedis, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nav tiesību piedzīt nokavētos nodokļu maksājumus no bijušā valdes locekļa, ja pati juridiskā persona jau ir likvidēta (izslēgta no komercreģistra) un tās nodokļu parādi ir dzēsti. Šis spriedums precizē likuma "Par nodokļiem un nodevām" normu interpretāciju un sniedz skaidrību situācijās, kad uzņēmums beidz pastāvēt, bet tā nodokļu saistības paliek neatrisinātas.

     Lieta tika ierosināta pēc tam, kad VID uzlika kāda uzņēmuma bijušajam valdes loceklim pienākumu atlīdzināt uzņēmuma nokavētos nodokļu maksājumus 99 117,03 eiro apmērā. Lēmums tika pieņemts pēc tam, kad uzņēmums jau bija izslēgts no komercreģistra un tā nodokļu parādi bija dzēsti saskaņā ar likumu. Zemākas instances tiesas pieteicēja sūdzību noraidīja, uzskatot, ka uzņēmuma likvidācija un parādu dzēšana neatbrīvo valdes locekli no personīgās atbildības, ja viņa darbības vai bezdarbības rezultātā valstij radīti zaudējumi. Lieta nonāca Senātā, kuram bija jāatbild uz principiālu jautājumu – vai valdes locekļa atbildība pastāv neatkarīgi no uzņēmuma juridiskā statusa un tā saistību dzēšanas. Senāts atcēla apgabaltiesas spriedumu, nonākot pie vairākiem būtiskiem secinājumiem:

     Nodokļu parāda dzēšana nozīmē tā izbeigšanos. Senāts uzsvēra, ka nodokļu parāda dzēšana, kas notiek pēc uzņēmuma izslēgšanas no komercreģistra, rada tiesiskas sekas – parāds juridiski vairs neeksistē. Valsts, dzēšot parādu, galīgi atsakās no savām prasījuma tiesībām. Līdz ar to nav iespējams pieprasīt atlīdzināt parādu, kura vairs nav.

     Atlīdzināšanas process paredz juridiskās personas pastāvēšanu. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" normas, kas regulē parādu piedziņu no valdes locekļa, ir veidotas, paredzot, ka pati juridiskā persona joprojām pastāv. Likums nosaka solidāru atbildību, tas nozīmē, ka valdes loceklis par parādu atbild solidāri ar juridisko personu, kas nozīmē, ka ir jābūt diviem atbildīgajiem subjektiem. Tāpat, likums paredz gan uzņēmumam, gan valdes loceklim tiesības pēc VID brīdinājuma saņemšanas iesniegt tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu. Šāda procesa ierosināšana kalpo par pamatu, lai izbeigtu parādu piedziņas procesu no valdes locekļa. Ja uzņēmums ir likvidēts, valdes loceklis šīs tiesības izmantot nevar.

  Likumdevēja mērķis ir veicināt maksātnespējas procesus, nevis sodīt pēc fakta. Analizējot likuma mērķi, Senāts secināja, ka valdes locekļa personiskās atbildības mehānisms tika ieviests, lai motivētu uzņēmumus, kuri nonākuši finansiālās grūtībās, savlaicīgi iesniegt maksātnespējas pieteikumu. Tas palīdz sakārtot komercvidi un aizsargāt kreditoru intereses, kamēr uzņēmums vēl pastāv. Regulējums nav paredzēts, lai vērstos pret valdes locekļiem pēc tam, kad uzņēmums jau ir beidzis savu darbību un izslēgts no reģistra.

     Uzņēmuma izslēgšana no reģistra ir noslēdzoša darbība. Ja uzņēmums tiek izslēgts no komercreģistra, tiek prezumēts, ka visas nepieciešamās procedūras, kas vērstas uz parādu piedziņu un kreditoru prasījumu apmierināšanu (tostarp maksātnespējas process), ir īstenotas. Tāpēc uzņēmuma izslēgšana ir noslēdzošs solis, kas apstiprina, ka parādu atgūšana vairs nav iespējama.

     Šis Senāta spriedums ir nozīmīgs signāls gan uzņēmējiem, gan VID. Tas skaidri norāda, ka valdes locekļa atbildība par uzņēmuma nodokļu parādiem administratīvajā procesā ir cieši saistīta ar paša uzņēmuma pastāvēšanu. Līdz ar uzņēmuma izslēgšanu no komercreģistra un parādu dzēšanu izbeidzas arī VID tiesības vērst piedziņu pret tā bijušajiem valdes locekļiem.