Latvijas Republikas Senāts 2025. gada 28. februāra spriedumā lietā Nr. SKA-1/2025, balstoties uz iepriekš saņemtu Eiropas Savienības Tiesas (EST) nolēmumu, ir sniedzis izšķirošu interpretāciju par to, kas uzskatāms par "ārpakalpojuma grāmatvedi" Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (AML likums) izpratnē. Spriedums būtiski sašaurina to personu loku, kuras ir pakļautas šī likuma prasībām.

    Lieta aizsākās, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) veica pārbaudi kādā uzņēmumā, kas bija paziņojis par grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanas uzsākšanu. Konstatējot AML likuma prasību pārkāpumus, VID piemēroja uzņēmumam 5000 eiro lielu naudas sodu. Uzņēmums lēmumu apstrīdēja, argumentējot, ka grāmatvedības pakalpojumi tikuši sniegti tikai trim saistītām personām, ar kurām tam ir identiski valdes locekļi, kapitāldaļu turētāji un patiesā labuma guvēji. Šāds modelis ticis izvēlēts, lai ekonomētu resursus, piemēram, katrai sabiedrībai nebūtu jāiegādājas atsevišķas grāmatvedības programmatūras licences. Administratīvā apgabaltiesa sākotnēji noraidīja pieteikumu, uzskatot, ka likums neparedz nekādus atvieglojumus vai izņēmumus gadījumiem, kad pakalpojumi tiek sniegti saistītām personām.

    Ņemot vērā, ka Latvijas AML likums transponē Eiropas Savienības direktīvu 2015/849, Senāts vērsās EST ar prejudiciālu jautājumu, lūdzot skaidrot direktīvā lietoto jēdzienu "ārštata grāmatvedis", kas Latvijas likumā atbilst terminam "ārpakalpojuma grāmatvedis". Savā 2024. gada 5. decembra spriedumā lietā C-3/24 EST sniedza skaidru un Latvijas iestādēm saistošu interpretāciju:

• Jēdziens "ārštata grāmatvedis" attiecas uz fiziskām vai juridiskām personām, kas savas profesionālās darbības ietvaros neatkarīgi sniedz grāmatvedības pakalpojumus trešajām personām. Šis termins tiek lietots, lai nošķirtu šādus pakalpojumu sniedzējus no "iekšējiem" jeb štata grāmatvežiem.
• Izņēmums attiecībā uz saistītām personām: Šajā jēdzienā neietilpst juridiska persona, kas nodrošina grāmatvedības kārtošanu ar to saistītām sabiedrībām, ja mērķis ir resursu optimizācija.

    Balstoties uz EST sprieduma saistošo spēku, Senāts atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, un norādīja, ka uzņēmums, kas sniedz grāmatvedības pakalpojumus vienīgi savām saistītajām sabiedrībām resursu optimizācijas nolūkos, nav uzskatāms par AML likuma subjektu. Tāpat, Senāts norādīja, ka EST spriedumi un tajos sniegtā tiesību normu interpretācija ir obligāta visām dalībvalstu iestādēm, tādējādi nodrošinot vienveidīgu ES tiesību piemērošanu. Valsts iestādes rīcība, neievērojot EST spriedumu, var tikt uzskatīta par Eiropas Savienības tiesību pārkāpumu.