Senāts precizē "ārpakalpojuma grāmatveža" jēdzienu pēc būtiska Eiropas savienības tiesas sprieduma

Lauris Klagišs • 2025. gada 7. oktobris

     Latvijas Republikas Senāts 2025. gada 28. februāra spriedumā lietā Nr. SKA-1/2025, balstoties uz iepriekš saņemtu Eiropas Savienības Tiesas (EST) nolēmumu, ir sniedzis izšķirošu interpretāciju par to, kas uzskatāms par "ārpakalpojuma grāmatvedi" Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (AML likums) izpratnē. Spriedums būtiski sašaurina to personu loku, kuras ir pakļautas šī likuma prasībām.

 

    Lieta aizsākās, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) veica pārbaudi kādā uzņēmumā, kas bija paziņojis par grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanas uzsākšanu. Konstatējot AML likuma prasību pārkāpumus, VID piemēroja uzņēmumam 5000 eiro lielu naudas sodu. Uzņēmums lēmumu apstrīdēja, argumentējot, ka grāmatvedības pakalpojumi tikuši sniegti tikai trim saistītām personām, ar kurām tam ir identiski valdes locekļi, kapitāldaļu turētāji un patiesā labuma guvēji. Šāds modelis ticis izvēlēts, lai ekonomētu resursus, piemēram, katrai sabiedrībai nebūtu jāiegādājas atsevišķas grāmatvedības programmatūras licences. Administratīvā apgabaltiesa sākotnēji noraidīja pieteikumu, uzskatot, ka likums neparedz nekādus atvieglojumus vai izņēmumus gadījumiem, kad pakalpojumi tiek sniegti saistītām personām.

 

    Ņemot vērā, ka Latvijas AML likums transponē Eiropas Savienības direktīvu 2015/849, Senāts vērsās EST ar prejudiciālu jautājumu, lūdzot skaidrot direktīvā lietoto jēdzienu "ārštata grāmatvedis", kas Latvijas likumā atbilst terminam "ārpakalpojuma grāmatvedis". Savā 2024. gada 5. decembra spriedumā lietā C-3/24 EST sniedza skaidru un Latvijas iestādēm saistošu interpretāciju:

  • Jēdziens "ārštata grāmatvedis" attiecas uz fiziskām vai juridiskām personām, kas savas profesionālās darbības ietvaros neatkarīgi sniedz grāmatvedības pakalpojumus trešajām personām. Šis termins tiek lietots, lai nošķirtu šādus pakalpojumu sniedzējus no "iekšējiem" jeb štata grāmatvežiem.
  • Izņēmums attiecībā uz saistītām personām: Šajā jēdzienā neietilpst juridiska persona, kas nodrošina grāmatvedības kārtošanu ar to saistītām sabiedrībām, ja mērķis ir resursu optimizācija.

 

    Balstoties uz EST sprieduma saistošo spēku, Senāts atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, un norādīja, ka uzņēmums, kas sniedz grāmatvedības pakalpojumus vienīgi savām saistītajām sabiedrībām resursu optimizācijas nolūkos, nav uzskatāms par AML likuma subjektu. Tāpat, Senāts norādīja, ka EST spriedumi un tajos sniegtā tiesību normu interpretācija ir obligāta visām dalībvalstu iestādēm, tādējādi nodrošinot vienveidīgu ES tiesību piemērošanu. Valsts iestādes rīcība, neievērojot EST spriedumu, var tikt uzskatīta par Eiropas Savienības tiesību pārkāpumu.

Senāts precizē
2026. gada 6. jūlijs
✔️ Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs ir veiksmīgi pārstāvējis klientu apelācijas instances tiesā, panākot pilnīgu pretējās puses apvērsuma prasības noraidīšanu komercstrīdā. Šī mūsu biroja vinnētā lieta kalpo kā būtisks un pamācošs atgādinājums – saistību nepildīšanu nevar attaisnot ar formāliem iebildumiem pret paraksta tehnisko dabu, ja paša klienta reālā rīcība skaidri apliecina līguma atzīšanu un izpildi. ✔️ Mūsu klients – pakalpojumu sniedzējs – saskārās ar negodprātīgu situāciju, kurā abonēšanas pakalpojuma saņēmējs apstrīdēja līguma esamību un lūdza tiesu atbrīvot viņu no parādsaistību izpildes. Parādnieka galvenais arguments bija apgalvojums, ka viņš abonēšanas pakalpojumu līgumu nav fiziski parakstījis un tādēļ saistības nav spēkā. Tā kā dokuments sākotnēji tika parakstīts digitāli uz planšetdatora ekrāna, tiesu eksperts atzina, ka kategoriska paraksta piederības izpēte no kopijas nav iespējama. Iztrūkstot eksperta slēdzienam, pirmās instances tiesa strīdu tulkoja par ļaunu mūsu klientam, atbrīvojot parādnieku no saistību izpildes. ✔️ Mēs nepiekritām šādai sašaurinātai tiesību normu interpretācijai un apelācijas sūdzībā norādījām uz apstākļu un pierādījumu nepilnīgu vērtējumu. Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs vērsa tiesas uzmanību uz Civillikumā nostiprināto principu par gribas izteikšanu ar konkludentām (klusējot izdarītām) darbībām. Mēs tiesai veiksmīgi pierādījām, ka līguma reāla izpilde ir daudz spēcīgāks pierādījums par tehnisku strīdu ap planšetdatorā atstātu parakstu. Mēs iesniedzām bankas izrakstus, kas apliecināja, ka parādnieks vairāku mēnešu garumā bija veicis regulārus, precīzus maksājumus par saņemto pakalpojumu. Katra maksājuma uzdevumā parādnieks bija precīzi norādījis strīdus līguma numuru un savu klienta identifikatoru. Tāpat mēs nodrošinājām e-pasta sarakstes izdruku, kas neapgāžami pierādīja klienta aktīvu iesaisti – viņš pats bija nosūtījis detalizētu reklāmas saturu mūsu klientam. ✔️ Uzklausot mūsu biroja argumentus, apelācijas instances tiesa atzina parādnieka prasību par nepamatotu, noraidot to pilnā apmērā. Tiesa atzina mūsu argumentāciju par konkludentām darbībām un savā spriedumā nostiprināja vairākas nozīmīgas atziņas. Vairākkārtēja rēķinu apmaksa un pakalpojumam nepieciešamās informācijas nosūtīšana kalpo kā nepārprotams gribas izteikums stāties darījuma attiecībās. Ja persona ar savām darbībām, maksājot par sniegto pakalpojumu, ir akceptējusi darījumu, tā ir pieņēmusi darbību ar visām tās tiesiskajām sekām. Klients vēlāk nevar ierobežot savu piekrišanu un izvairīties no saistībām, apzināti un negodprātīgi noliedzot līguma slēgšanas faktu tiesā. ✔️ Šī lieta demonstrē, ka mūsdienu mainīgajā komercvidē, kur arvien vairāk līgumu tiek slēgti attālināti vai izmantojot digitālus risinājumus, uzņēmēji nav bezspēcīgi negodprātīgu klientu priekšā. Mūsu biroja izstrādātā stratēģija un panāktais rezultāts apstiprina - reālas darbības, komunikācija un maksājumi ir tikpat saistoši kā tradicionāls paraksts. Mēs turpinām veiksmīgi aizstāvēt uzņēmēju tiesības un komerciālo drošību!
2026. gada 6. jūlijs
Tiek plānots jauns, vienkāršots nodokļu režīms ikdienas pakalpojumu sniedzējiem
Absurda teātra beigas: VID atzīst kļūdu un atjauno uzņēmuma
Autors Lauris Kalgišs 2026. gada 3. jūlijs
Kā biju solījis saviem lasītājiem un klientiem, vēlos dalīties ar turpinājumu stāstam par "Absurda teātri VID gaumē".
Elektrības slēdzis kā šantāžas instruments: vai valsts monopols drīkst izslēgt gaismu 40 eiro soda
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 3. jūlijs
Iedomājieties situāciju: Jūsu uzņēmums ir pilnībā norēķinājies par faktiski patērēto elektroenerģiju un sadales pakalpojumiem.
Kiberdrošības eksperts pret valsts aparātu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūnijs
Pēc mūsu iepriekšējās juridiskās analīzes, kas izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā un IT nozarē, Valsts policija ir nākusi klajā ar precizējošu paziņojumu par kiberdrošības pētnieka Elvisa Strazdiņa iesaisti AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kiberuzbrukuma izmeklēšanā.
Sods par patriotismu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūnijs
Latvijas valsts politika pēdējos gados mērķtiecīgi tiek virzīta uz diviem būtiskiem pīlāriem – demogrāfijas veicināšanu un valsts aizsardzības spēju stiprināšanu.
Kiberdrošības ģēnijs pret valsts aparātu: Elvja Strazdiņa lietas juridiskā analīze un aizstāvība
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūnijs
Pēdējās dienās plašu sabiedrības rezonansi izraisījis kiberdrošības eksperta Elvja Strazdiņa gadījums.
Kārtējā biroja uzvara: Kāpēc tiesa lēma saglabāt prasības nodrošinājumu un apķīlāt atbildētāja kontu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 29. jūnijs
Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs ir guvis kārtējo panākumu, veiksmīgi aizstāvot klienta intereses sarežģītā civiltiesiskā strīdā par būtisku zaudējumu piedziņu.
Strādājošā sestdiena – 27. jūnijs
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 26. jūnijs
Šodien daudziem ir strādājošā sestdiena. Vai zināji, ka Tavas tiesības un atalgojums šajā dienā ir atkarīgs no tā, kādēļ tieši šodien atrodies darba vietā?
Kad pašvaldības policijas aizbildināšanās ar datu aizsardzību neiztur tiesas kritiku
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 26. jūnijs
Iedomājieties situāciju: Jūsu kaimiņos atrodas komercobjekts (piemēram, kafejnīca vai klubs), kas regulāri traucē sabiedrisko mieru.