Par Mārci Judzi, par datu aizsardzību, par Dzelzs vilku
2023. gada 14. decembris
Ņemot vērā, ka gandrīz visos ziņu portālos pēdējās dienās TOP tēma ir Dzelzs vilka bundzinieks Mārcis Judzis, gribēju šo situāciju paanalizēt no juridiskā aspekta. Skaidrībai - es neesmu ne Mārča Judža, ne viņa sievas advokāts.
- Saskaņā ar Satversmes 82. pantu tiesu Latvijā spriež rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākā tiesa, bet kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā — arī kara tiesas. Tātad tikai un vienīgi tiesa (nevis žurnālisti, Evika Siliņa vai grupa “Dzelzs vilks”), izvērtējot pierādījumus un ņemot vērā likumdošanu, ir tiesīga spriest, vai Mārcis Judzis ir vainojams viņa sievas aprakstītajos nodarījumos.
- Satversmes 92. pants nosaka, ka ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Diemžēl, kādreiz cienījamā rokgrupa “Dzelzs vilks”, apturot sadarbību ar Mārci Judzi, minēto pamatprincipu netika ņēmusi vērā, līdz ar to ir zaudējusi jebkādu cieņu manās acīs.
- Krimināllikuma 157. pants nosaka, ka par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. Tātad, vai nu Judzis ir sitis sievu un viņš ir jātiesā, vai arī Judža sieva ir tiesājama par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī.
- Krimināllikuma 145. pants nosaka, ka par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja ar to radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
- Tas nozīmē, ka neatkarīgi, vai Judža sievas rakstītais ir taisnība, vai meli, publiska ģimenes “netīrās veļas mazgāšana” var radīt būtisku kaitējumu (psihoemocionālu traumu) arī bērniem, kuri tagad ir spiesti taisnoties saviem draugiem un klasesbiedriem, un tas jau var būt vērtējams, kā emocionālā vardarbība pret bērniem.


Būt valdes loceklim nav tikai prestižs amats, bet arī nopietna juridiska atbildība, kas var skart jūsu personīgo maku. Viens no bīstamākajiem punktiem Latvijas likumdošanā ir brīdis, kad uzņēmuma nodokļu parāds pārsniedz noteiktu slieksni, ļaujot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) vērsties tieši pret valdes locekļa privāt

✔️ Pēdējā laikā administratīvās tiesas un Senāts arvien biežāk ir spiesti labot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieļautās kļūdas, norādot uz iestādes nepieļaujami formālo pieeju lēmumu pieņemšanā. Jaunākā Senāta judikatūra liecina par sistēmisku problēmu – VID tendenci ignorēt uzņēmējdarbības ekonomisko realitāti par labu vienkāršotai, "Excel tabulu" administrēšanai. Viens no spilgtākajiem piemēriem šai tendencei ir 2025. gada 30. decembra Senāta spriedums lietā SKA-86/2025, kurā Augstākā tiesa kārtējo reizi bija spiesta iejaukties strīdā par valsts atbalsta piešķiršanu, norādot, ka nodokļu administrācija nepareizi interpretē jēdzienu "apgrozījums". ✔️ Konkrētajā lietā strīds izcēlās par valsts atbalstu Covid-19 krīzes skartam tirdzniecības centra pārvaldniekam, SIA "SKAI PLUSS". Uzņēmums bija piešķīris būtiskas atlaides saviem nomniekiem (veikaliem), kuriem valstī noteikto ierobežojumu dēļ bija liegta iespēja strādāt, tādējādi faktiski samazinot savus ieņēmumus. VID atteica atbalstu, pamatojoties uz formālu aprēķinu: dienests skatījās tikai uz PVN deklarācijas 40. aili ("Kopējā darījumu vērtība"), neņemot vērā vēlāk izrakstītos kredītrēķinus (atlaides). VID arguments bija administratīvi ērts – ņemot vērā katra uzņēmuma grāmatvedības specifiku, atbalsta piešķiršanas process būtu pārāk lēns. Tomēr tiesa šādu pieeju noraidīja. Senāts uzsvēra, ka VID nedrīkst rīkoties formāli un tam ir pienākums vērtēt individuālos apstākļus, lai sasniegtu taisnīgu rezultātu. ✔️ Šis spriedums izgaismo būtisku VID darba trūkumu – nespēju vai nevēlēšanos iedziļināties darījumu ekonomiskajā būtībā. Nepareiza tiesību normu piemērošana. Senāts konstatēja, ka strīdā bija jāpiemēro tās tiesību normas, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas brīdī, nevis tās, kuras VID un apgabaltiesa piemēroja vēlāk (kad noteikumi jau bija mainīti par sliktu uzņēmējam). Apgrozījuma patiesā izpratne. Senāts norādīja, ka jēdziens "apgrozījums" ir jāinterpretē pēc būtības – atbilstoši Gada pārskatu likumam, kas atspoguļo reālo saimniecisko darbību, nevis tikai šaurā PVN deklarācijas ailē ierakstīto ciparu. Sistēmiska kļūda. Šis nav izolēts gadījums. Spriedumā Senāts atsaucas uz vairākām citām nesenām lietām (SKA-16/2025, SKA-70/2025), kurās jau iepriekš nostiprināta atziņa, ka VID metodika apgrozījuma krituma aprēķināšanā ir bijusi kļūdaina. ✔️ Šis nolēmums ir skaidrs signāls: VID lēmums nav galīgā patiesība. Kā redzams no tiesu prakses, dienests bieži kļūdās, izvēloties vienkāršāko, nevis tiesisko ceļu. Būtiski ir arī tas, ka Senāts atzina – atbalstu var izmaksāt arī pēc Eiropas Komisijas noteiktajiem termiņiem, ja atteikums sākotnēji bijis prettiesisks. Tas paver durvis daudziem uzņēmējiem cīnīties par savām tiesībām pat tad, ja šķiet, ka "vilciens ir aizgājis". Ja jūsu uzņēmums ir saskāries ar nepamatotu VID lēmumu vai formālu atteikumu, kas neatbilst faktiskajai situācijai, aicinām vērsties pie kvalificētiem advokātiem. Tiesu prakse rāda – taisnību ir iespējams panākt.








