Par Mārci Judzi, par datu aizsardzību, par Dzelzs vilku
2023. gada 14. decembris
Ņemot vērā, ka gandrīz visos ziņu portālos pēdējās dienās TOP tēma ir Dzelzs vilka bundzinieks Mārcis Judzis, gribēju šo situāciju paanalizēt no juridiskā aspekta. Skaidrībai - es neesmu ne Mārča Judža, ne viņa sievas advokāts.
- Saskaņā ar Satversmes 82. pantu tiesu Latvijā spriež rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākā tiesa, bet kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā — arī kara tiesas. Tātad tikai un vienīgi tiesa (nevis žurnālisti, Evika Siliņa vai grupa “Dzelzs vilks”), izvērtējot pierādījumus un ņemot vērā likumdošanu, ir tiesīga spriest, vai Mārcis Judzis ir vainojams viņa sievas aprakstītajos nodarījumos.
- Satversmes 92. pants nosaka, ka ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Diemžēl, kādreiz cienījamā rokgrupa “Dzelzs vilks”, apturot sadarbību ar Mārci Judzi, minēto pamatprincipu netika ņēmusi vērā, līdz ar to ir zaudējusi jebkādu cieņu manās acīs.
- Krimināllikuma 157. pants nosaka, ka par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. Tātad, vai nu Judzis ir sitis sievu un viņš ir jātiesā, vai arī Judža sieva ir tiesājama par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī.
- Krimināllikuma 145. pants nosaka, ka par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja ar to radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
- Tas nozīmē, ka neatkarīgi, vai Judža sievas rakstītais ir taisnība, vai meli, publiska ģimenes “netīrās veļas mazgāšana” var radīt būtisku kaitējumu (psihoemocionālu traumu) arī bērniem, kuri tagad ir spiesti taisnoties saviem draugiem un klasesbiedriem, un tas jau var būt vērtējams, kā emocionālā vardarbība pret bērniem.
Viesmīlības nozarē un sabiedrībā kopumā jau gadiem ilgi pastāv viena no noturīgākajām juridiskajām dilemmām – vai no dzeramnaudas, ko viesmīlis saņem par labu apkalpošanu, ir jāmaksā nodokļi?
Eiropas Savienībā tiek virzīts pretrunīgi vērtēts regulas priekšlikums (COM(2022) 209), kura mērķis ir cīņa pret bērnu seksuālas izmantošanas materiālu (CSAM) tiešsaistē.
Administratīvā apgabaltiesa 2025. gada 14. augustā ir pasludinājusi spriedumu lietā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķinu ienākumiem no virtuālās valūtas atsavināšanas.
No 2026. gada 1. janvāra Latvijā, tāpat kā visā Eiropas Savienībā, stāsies spēkā jauni noteikumi, kas paredz starptautisku automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem.
Eiropas Savienībā tiek aktīvi virzīta ideja par digitālā eiro ieviešanu – Eiropas Centrālās bankas (ECB) emitētu digitālu valūtu, kas būtu pieejama visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Sākot ar šī gada 1. septembri, Latvijas politiskajā un uzņēmējdarbības vidē tiek ieviests jauns spēles laukums – darbu sāk brīvprātīgs Interešu pārstāvju saraksts.
Šajā rakstā aplūkosim kritiskākos grozījumu punktus, izvērtējot tos no abām perspektīvām.
Nesenā pagātnē mediju telpu pāršalca portāla TVNET publikācija "Cik maksā jūsu smaids?
Mūsu birojā mēs augstu vērtējam jūsu laiku, ērtības un individuālās vajadzības.
Mūsdienu dinamiskajā vidē, kur informācijas aprite ir ātra un nemitīga, spēja būt sasniedzamam oficiālai saziņai ir ne tikai labas prakses jautājums, bet arī juridiski nostiprināts pienākums ar nopietnām sekām tā neievērošanas gadījumā.