Par Mārci Judzi, par datu aizsardzību, par Dzelzs vilku
2023. gada 14. decembris
Ņemot vērā, ka gandrīz visos ziņu portālos pēdējās dienās TOP tēma ir Dzelzs vilka bundzinieks Mārcis Judzis, gribēju šo situāciju paanalizēt no juridiskā aspekta. Skaidrībai - es neesmu ne Mārča Judža, ne viņa sievas advokāts.
- Saskaņā ar Satversmes 82. pantu tiesu Latvijā spriež rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākā tiesa, bet kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā — arī kara tiesas. Tātad tikai un vienīgi tiesa (nevis žurnālisti, Evika Siliņa vai grupa “Dzelzs vilks”), izvērtējot pierādījumus un ņemot vērā likumdošanu, ir tiesīga spriest, vai Mārcis Judzis ir vainojams viņa sievas aprakstītajos nodarījumos.
- Satversmes 92. pants nosaka, ka ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Diemžēl, kādreiz cienījamā rokgrupa “Dzelzs vilks”, apturot sadarbību ar Mārci Judzi, minēto pamatprincipu netika ņēmusi vērā, līdz ar to ir zaudējusi jebkādu cieņu manās acīs.
- Krimināllikuma 157. pants nosaka, ka par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. Tātad, vai nu Judzis ir sitis sievu un viņš ir jātiesā, vai arī Judža sieva ir tiesājama par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī.
- Krimināllikuma 145. pants nosaka, ka par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja ar to radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
- Tas nozīmē, ka neatkarīgi, vai Judža sievas rakstītais ir taisnība, vai meli, publiska ģimenes “netīrās veļas mazgāšana” var radīt būtisku kaitējumu (psihoemocionālu traumu) arī bērniem, kuri tagad ir spiesti taisnoties saviem draugiem un klasesbiedriem, un tas jau var būt vērtējams, kā emocionālā vardarbība pret bērniem.
No šodienas Latvijā stājas spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas būtiski saīsinās alkohola tirdzniecības laiku veikalos.
Populārā mākslīgā intelekta (MI) tērzēšanas robota ChatGPT un citu līdzīgu rīku straujā izplatība ir radījusi jaunas iespējas, bet vienlaikus arī jaunus juridiskus un konfidencialitātes riskus.
Kriptovalūtas no tehnoloģiju entuziastu hobija ir kļuvušas par nopietnu investīciju aktīvu, kas piesaista gan privātpersonu, gan uzņēmumu interesi. Tomēr līdz ar potenciālo peļņu nāk arī pienākumi pret valsti.
Mūsdienu pasaulē praktiski katra mūsu darbība atstāj digitālu pēdu nospiedumu. Saziņa, komercija, sociālā dzīve – tas viss tiek glabāts mūsu datoros, viedtālruņos un mākoņkrātuvēs.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņojums par ieceri izmantot modernu Izraēlas uzņēmuma "Cellebrite" izstrādātu programmatūru nodokļu nemaksātāju identificēšanai ir radījis plašu rezonansi sabiedrībā.
Daudziem Latvijas iedzīvotājiem "Superbingo" vai "Latloto" biļešu iegāde ir iknedēļas rituāls – neliels cerību stariņš un nevainīga izklaide.
Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs pārstāv savus klientus nekustamā īpašuma jautājumos un sniedz šādus pakalpojumus ...
Jebkura uzņēmuma izaugsme ir cieši saistīta ar tā partneru tīklu. Izvēloties stratēģiski svarīgu piegādātāju, izplatītāju vai ārpakalpojumu sniedzēju, jūs veidojat attiecības, no kurām var būt atkarīga jūsu ražošanas nepārtrauktība, pakalpojumu kvalitāte un reputācija klientu acīs.
Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku un veicinātu caurspīdīgāku finanšu sistēmu, Latvijā tiek ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā attiecībā uz skaidras naudas darījumiem. Jaunā kārtība paredz, ka bankas un citas finanšu iestādes sniegs Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par klientu veiktajiem lielāka apjoma skai
Latvijas tiesiskajā regulējumā ir skaidri noteikti stingri ierobežojumi fizisko personu jeb patērētāju kreditēšanas reklāmai. Šo normu mērķis ir cēls – pasargāt patērētājus no pārsteidzīgas un neapdomīgas aizņemšanās, kas var novest pie pārmērīgām parādsaistībām.