Par Stambulas konvenciju
2023. gada 7. novembris
Temats par Stambulas konvenciju ziņu portālu virsrakstos parādās gandrīz vai katru dienu, turklāt pašlaik šī tēma ir arī Saeimas dienas kārtībā. Par Stambulas konvenciju viedoklis ir gandrīz katram, tomēr reti kurš šo konvenciju ir izlasījis no A līdz Z, tāpēc to varat izdarīt šeit https://rm.coe.int/1680a1c774.
- Absolūti lielākā daļa Stambulas konvencijā pausto apsvērumu, manā ieskatā, būtu atbalstāmi (kaut gan apšaubu, ka šīs konvencijas apstiprināšana kaut ko mainīs), tomēr Stambulas konvencijā parādās ļoti nevēlama tendence jeb “sociālais dzimums”.
- Stambulas konvencija nosaka, ka konvencijas dalībvalstis garantē to, ka, īstenojot šīs Konvencijas noteikumus, it īpaši veicot vardarbības upuru tiesību aizsardzības pasākumus, nenotiek nekāda diskriminācija neatkarīgi no tā, vai šādas diskriminācijas pamatā ir dzimums, sociālais dzimums, rase, ādas krāsa, valoda, reliģiskā pārliecība, politiskie vai citi uzskati, nacionālā piederība, sociālā izcelsme, piederība mazākumtautībai, īpašums, izcelšanās, dzimumorientācija, dzimuma identitāte, vecums, veselības stāvoklis, invaliditāte, ģimenes stāvoklis, migranta vai bēgļa statuss vai cits statuss.
- Tātad jēdzieni “dzimums” un “sociālais dzimums” ir izdalīti atsevišķi. Kas ir “dzimums”, mums visiem ir zināms un saprotams, bet kas ir šis “sociālais dzimums”? Stambulas konvencijā ir norādīts, ka ar terminu “sociālais dzimums” tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem.
- Tātad, ja persona (piemēram, Jānis) ir piedzimis kā puisis, bet pusaudžu gados sāk sajusties vairāk piederīgs sieviešu dzimtei, tad mums šis Jānis turpmāk būtu jāuzskata par sievieti? Un, ja šis pats Jānis sakausies ar savu klasesbiedru Juri, tad tā no Jura puses būs vardarbība pret sievieti? Un uz kuru ģērbtuvi vai tualeti skolā šis Jānis ies – sieviešu vai vīriešu? Un vai uz Jāni attieksies Valsts aizsardzības dienesta likums, kurš nosaka, ka Valsts aizsardzības dienestam ir pakļauti vīrieši, bet sievietēm šis dienests ir brīvprātīgs?
- Manā ieskatā Stambulas konvencija uzdod pārāk daudz jautājumus, un mums pašlaik ir pārāk sarežģīta ģeopolitiskā situācija, tāpēc jautājumus, ko attiecīgajām personām vajadzētu risināt Taizemē pie dzimuma maiņas speciālistiem, vajadzētu noņemt no Saeimas dienaskārtības.
No šodienas Latvijā stājas spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas būtiski saīsinās alkohola tirdzniecības laiku veikalos.
Populārā mākslīgā intelekta (MI) tērzēšanas robota ChatGPT un citu līdzīgu rīku straujā izplatība ir radījusi jaunas iespējas, bet vienlaikus arī jaunus juridiskus un konfidencialitātes riskus.
Kriptovalūtas no tehnoloģiju entuziastu hobija ir kļuvušas par nopietnu investīciju aktīvu, kas piesaista gan privātpersonu, gan uzņēmumu interesi. Tomēr līdz ar potenciālo peļņu nāk arī pienākumi pret valsti.
Mūsdienu pasaulē praktiski katra mūsu darbība atstāj digitālu pēdu nospiedumu. Saziņa, komercija, sociālā dzīve – tas viss tiek glabāts mūsu datoros, viedtālruņos un mākoņkrātuvēs.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņojums par ieceri izmantot modernu Izraēlas uzņēmuma "Cellebrite" izstrādātu programmatūru nodokļu nemaksātāju identificēšanai ir radījis plašu rezonansi sabiedrībā.
Daudziem Latvijas iedzīvotājiem "Superbingo" vai "Latloto" biļešu iegāde ir iknedēļas rituāls – neliels cerību stariņš un nevainīga izklaide.
Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs pārstāv savus klientus nekustamā īpašuma jautājumos un sniedz šādus pakalpojumus ...
Jebkura uzņēmuma izaugsme ir cieši saistīta ar tā partneru tīklu. Izvēloties stratēģiski svarīgu piegādātāju, izplatītāju vai ārpakalpojumu sniedzēju, jūs veidojat attiecības, no kurām var būt atkarīga jūsu ražošanas nepārtrauktība, pakalpojumu kvalitāte un reputācija klientu acīs.
Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku un veicinātu caurspīdīgāku finanšu sistēmu, Latvijā tiek ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā attiecībā uz skaidras naudas darījumiem. Jaunā kārtība paredz, ka bankas un citas finanšu iestādes sniegs Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par klientu veiktajiem lielāka apjoma skai
Latvijas tiesiskajā regulējumā ir skaidri noteikti stingri ierobežojumi fizisko personu jeb patērētāju kreditēšanas reklāmai. Šo normu mērķis ir cēls – pasargāt patērētājus no pārsteidzīgas un neapdomīgas aizņemšanās, kas var novest pie pārmērīgām parādsaistībām.