Latvijas tiesas turpina pārsteigt un paliek arvien progresīvākas. Piemēram, Senāta 2023. gada 6. septembra spriedumā lietā Nr. SKC-565/2023 (turpmāk – Spriedums), kurš ir pieejams https://www.at.gov.lv/downloadlawfile/9516, tiesa ir vērtējusi tīmekļvietnes izdrukas un ekrānšāviņa kā pierādījumu pieļaujamību un paudusi vairākas interesantas atziņas.

•  Tiesa norāda, ka tīmekļvietņu izdrukas un ekrānšāviņi atbilst rakstveida pierādījumu jēdzienam un attiecīgi ir pieļaujami kā pierādījumi. Tiesai nav pamata par nepieļaujamu pierādījumu atzīt lietas dalībnieka iesniegtu tīmekļvietnes izdruku vai ekrānšāviņu tikai tādēļ, ka to nav fiksējis tiesu izpildītājs.

•  Dokumenta īstuma pierādīšanas nasta vispirms gulstas uz prāvnieku, kurš apšaubīto pierādījumu iesniedzis. Tomēr, lai puse šo pienākumu varētu izpildīt, otrai pusei, iebilstot pret šāda pierādījuma īstumu, ir jānorāda apstākļi, kas var pamatoti radīt šaubas par konkrētā pierādījuma patiesīgumu. Citu pierādījumu neesība pati par sevi nav pamats atzinumam, ka iesniegtais pierādījums ir neīsts.

•  Ja tiesas procesā ir apstrīdēts attiecīgā ekrānšāviņa kā rakstveida pierādījuma īstums, tiesai jāpārbauda tā metadati, kas sniedz ziņas par datni, tostarp tās radīšanas laiku.

•  Minētais Spriedums ir uzskatāms par ļoti progresīvu, jo iepriekš dažādās tiesās nebija vienprātīgs viedoklis par tīmekļvietnes izdrukas un ekrānšāviņa kā pierādījumu pieļaujamību. Tomēr jāņem vērā, ka pastāv iespējamība, ka ar mākslīgā intelekta palīdzību var tikt rediģēts arī ekrānšāviņa radīšanas datums un laiks, līdz ar to tiesai būs rūpīgi jāapsver pierādījuma ietekmēšanas tehniskā iespējamība, kā arī tas, cik ticami pierādījumu iesniegusī puse varētu būt ieinteresēta attiecīgā datuma sagrozīšanā lietas konkrētajos apstākļos.