Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna absurdie punkti
2023. gada 1. novembris
Ministru kabinetā top Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024–2027. gadam (turpmāk – Plāns), kurš ir pieejams šeit - https://tapportals.mk.gov.lv/.../eba6305e-6a47.../download). Šajā rakstā pievērsīšos pašiem absurdākajiem šī Plāna punktiem:
- Dzīvojamās mājas būvniecības gadījumā samazināt būvobjekta platību, kad būvētājs var būvēt paša spēkiem, darbos neiesaistot būvkomersantu, no 400 m2 uz 170 m2. Paredzēt pienākumu privātpersonai, visā būvniecības procesā, sniegt informāciju BIS par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi. Noteikt pienākumu, ka norēķini par pakalpojumiem, par kuriem pasūtītājam obligāti jāiesniedz dokumenti pēc projektā paredzēto būvdarbu pabeigšanas, lai nodotu ēku vai inženierbūvi ekspluatācijā, notiek tikai bezskaidras naudas norēķinu veidā. Nu ko, ja būvējam privātmāju ar platību, kas pārsniedz 170 m2, nāksies piesaistīt oficiālus būvuzņēmējus un būt gataviem VID atskaitīties ne tikai par katru iztērēto euro, bet arī par tā izcelsmi. Vai tiešām šis ierobežojums samazinās ēnu ekonomiku? Es teiktu, ka nē, jo sāksies visādas “būvniecības shēmas”, piemēram, sākotnējā projektā paredzot māju 170 m2 platībā, kuru, pēc nodošanas ekspluatācijā, jau cita būvprojekta ietvaros tiks piebūvēta terase vai izbūvēti bēniņi.
- Iedzīvotājiem jādeklarē visi taksācijas gadā gūtie ienākumi, t.sk. ienākumi, kurus tie šobrīd nedeklarē. Attiecībā uz šo plāna punktu, cik saprotu, ir nolemts to tomēr tālāk nevirzīt, kas, manā ieskatā, ir vienīgais sapratīgais lēmums, jo pretējā gadījumā lielākajai daļai pensionāru nāktos apgūt IT pamatus tādā līmenī, lai iesniegtu deklarāciju VID EDS sistēmā.
- Noteikt par primāro algas izmaksas veidu bezskaidras naudas maksājumu, kā arī noteikt darba devējam pienākumu - informēt VID par faktu, ka darbiniekam darba alga tiek izmaksāta skaidrā naudā. Attiecībā uz šo plāna punktu ļoti ceru, ka netiks nolemts algu maksāt tikai bezskaidrā maksājumā, jo pretējā gadījumā ļoti daudzi darbinieki, dzīvojot laukos, būs spiesti mērot desmitiem kilometrus garus ceļus līdz bankomātam.
- Paredzēt, ka gadījumā, ja nodokļu maksātāja darbinieka darba samaksa mēnesī tiek noteikta par 80 % mazāk nekā attiecīgās profesijas nozarē vidējā mēneša darba samaksa, un, ja nodokļu maksātājs nevar sniegt pārliecinošus paskaidrojumus, nodokļu maksātājam tiem izrakstīts “nodokļu kontroles rēķins” IIN un VSAOI iemaksu apmērā par samaksātās un aprēķinātās algas starpību. Attiecībā uz šo plānu rodas jautājums, vai tiešām uzņēmuma īpašniekam un valdes loceklim vairs nebūs tiesību sev maksāt minimālo algu, bet visus pārējos ienākumus maksāt, kā dividendes?
- Īstenot attaisnojuma dokumentu (e-rēķinu) elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. Šeit rodas jautājums, kurš apmaksās komersantu grāmatvedības sistēmu integrāciju ar šiem e-rēķinu risinājumiem?
No šodienas Latvijā stājas spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas būtiski saīsinās alkohola tirdzniecības laiku veikalos.
Populārā mākslīgā intelekta (MI) tērzēšanas robota ChatGPT un citu līdzīgu rīku straujā izplatība ir radījusi jaunas iespējas, bet vienlaikus arī jaunus juridiskus un konfidencialitātes riskus.
Kriptovalūtas no tehnoloģiju entuziastu hobija ir kļuvušas par nopietnu investīciju aktīvu, kas piesaista gan privātpersonu, gan uzņēmumu interesi. Tomēr līdz ar potenciālo peļņu nāk arī pienākumi pret valsti.
Mūsdienu pasaulē praktiski katra mūsu darbība atstāj digitālu pēdu nospiedumu. Saziņa, komercija, sociālā dzīve – tas viss tiek glabāts mūsu datoros, viedtālruņos un mākoņkrātuvēs.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņojums par ieceri izmantot modernu Izraēlas uzņēmuma "Cellebrite" izstrādātu programmatūru nodokļu nemaksātāju identificēšanai ir radījis plašu rezonansi sabiedrībā.
Daudziem Latvijas iedzīvotājiem "Superbingo" vai "Latloto" biļešu iegāde ir iknedēļas rituāls – neliels cerību stariņš un nevainīga izklaide.
Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs pārstāv savus klientus nekustamā īpašuma jautājumos un sniedz šādus pakalpojumus ...
Jebkura uzņēmuma izaugsme ir cieši saistīta ar tā partneru tīklu. Izvēloties stratēģiski svarīgu piegādātāju, izplatītāju vai ārpakalpojumu sniedzēju, jūs veidojat attiecības, no kurām var būt atkarīga jūsu ražošanas nepārtrauktība, pakalpojumu kvalitāte un reputācija klientu acīs.
Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku un veicinātu caurspīdīgāku finanšu sistēmu, Latvijā tiek ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā attiecībā uz skaidras naudas darījumiem. Jaunā kārtība paredz, ka bankas un citas finanšu iestādes sniegs Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par klientu veiktajiem lielāka apjoma skai
Latvijas tiesiskajā regulējumā ir skaidri noteikti stingri ierobežojumi fizisko personu jeb patērētāju kreditēšanas reklāmai. Šo normu mērķis ir cēls – pasargāt patērētājus no pārsteidzīgas un neapdomīgas aizņemšanās, kas var novest pie pārmērīgām parādsaistībām.