Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna absurdie punkti

2023. gada 1. novembris

Ministru kabinetā top Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024–2027. gadam (turpmāk – Plāns), kurš ir pieejams šeit - https://tapportals.mk.gov.lv/.../eba6305e-6a47.../download). Šajā rakstā pievērsīšos pašiem absurdākajiem šī Plāna punktiem:



  •  Dzīvojamās mājas būvniecības gadījumā samazināt būvobjekta platību, kad būvētājs var būvēt paša spēkiem, darbos neiesaistot būvkomersantu, no 400 m2 uz 170 m2. Paredzēt pienākumu privātpersonai, visā būvniecības procesā, sniegt informāciju BIS par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi. Noteikt pienākumu, ka norēķini par pakalpojumiem, par kuriem pasūtītājam obligāti jāiesniedz dokumenti pēc projektā paredzēto būvdarbu pabeigšanas, lai nodotu ēku vai inženierbūvi ekspluatācijā, notiek tikai bezskaidras naudas norēķinu veidā. Nu ko, ja būvējam privātmāju ar platību, kas pārsniedz 170 m2, nāksies piesaistīt oficiālus būvuzņēmējus un būt gataviem VID atskaitīties ne tikai par katru iztērēto euro, bet arī par tā izcelsmi.  Vai tiešām šis ierobežojums samazinās ēnu ekonomiku? Es teiktu, ka nē, jo sāksies visādas “būvniecības shēmas”, piemēram, sākotnējā projektā paredzot māju 170 m2 platībā, kuru, pēc nodošanas ekspluatācijā, jau cita būvprojekta ietvaros tiks piebūvēta terase vai izbūvēti bēniņi.


  •  Iedzīvotājiem jādeklarē visi taksācijas gadā gūtie ienākumi, t.sk. ienākumi, kurus tie šobrīd nedeklarē. Attiecībā uz šo plāna punktu, cik saprotu, ir nolemts to tomēr tālāk nevirzīt, kas, manā ieskatā, ir vienīgais sapratīgais lēmums, jo pretējā gadījumā lielākajai daļai pensionāru nāktos apgūt IT pamatus tādā līmenī, lai iesniegtu deklarāciju VID  EDS sistēmā.


  •  Noteikt par primāro algas izmaksas veidu bezskaidras naudas maksājumu, kā arī noteikt darba devējam pienākumu - informēt VID par faktu, ka darbiniekam darba alga tiek izmaksāta skaidrā naudā. Attiecībā uz šo plāna punktu ļoti ceru, ka netiks nolemts algu maksāt tikai bezskaidrā maksājumā, jo pretējā gadījumā ļoti daudzi darbinieki, dzīvojot laukos, būs spiesti mērot desmitiem kilometrus garus ceļus līdz bankomātam.


  •  Paredzēt, ka gadījumā, ja nodokļu maksātāja darbinieka darba samaksa mēnesī tiek noteikta par 80 % mazāk nekā attiecīgās profesijas nozarē vidējā mēneša darba samaksa, un, ja nodokļu maksātājs nevar sniegt pārliecinošus paskaidrojumus, nodokļu maksātājam tiem izrakstīts “nodokļu kontroles rēķins” IIN un VSAOI iemaksu apmērā par samaksātās un aprēķinātās algas starpību. Attiecībā uz šo plānu rodas jautājums, vai tiešām uzņēmuma īpašniekam un valdes loceklim vairs nebūs tiesību sev maksāt minimālo algu, bet visus pārējos ienākumus maksāt, kā dividendes?


  •  Īstenot attaisnojuma dokumentu (e-rēķinu) elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. Šeit rodas jautājums, kurš apmaksās komersantu grāmatvedības sistēmu integrāciju ar šiem e-rēķinu risinājumiem?


VID arvien biežāk atzīst savas kļūdas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 3. augusts
Sabiedrībā un uzņēmēju vidū nereti valda uzskats, ka strīdi ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir sarežģīti un bieži noslēdzas tikai ar ilgstošu tiesāšanos.
Kad iesaldēta nauda zaudē vērtību: Valstij jākompensē inflācijas radītie zaudējumi par nepamatotu ar
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 3. augusts
Jau divdesmit gadus praktizējot jurisprudencē, bieži nākas saskarties ar situācijām, kad valsts iestādes aizbildinās ar formāliem likuma burtiem, ignorējot reālos uzņēmējdarbības zaudējumus.
Kāpēc PTAC zaudē tiesā un kāpēc uzņēmējiem ir vērts cīnīties
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūlijs
Valsts pārvaldes iestāžu lēmumi bieži tiek uztverti kā neapstrīdama patiesība, taču realitāte, ar kuru saskaramies administratīvajās tiesās, parāda gluži citu ainu.
AS “Gaso” nepamatotā apetīte
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Pēdējo trīs gadu laikā, no 2023. līdz 2026. gadam, apkopotā tiesu prakse atklāj būtisku tendenci strīdos starp patērētājiem un akciju sabiedrību “Gaso”.
Darbinieka atstādināšana un reorganizācija
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Sarežģītas darba tiesiskās attiecības, jo īpaši iestāžu vai uzņēmumu reorganizācijas laikā, bieži pāraug konfliktos.
Arī bankas mēdz zaudēt tiesā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. jūlijs
Rokoties tiesu prakses datubāzē, nejauši atradu pavedienu, kas aizveda pie lietas materiāliem, starp kuriem bija arī Rīgas pilsētas tiesas spriedums civillietā Nr. C-09607-24/105.
Kā VID atzina kļūdas, atvainojās un kompensēja zaudējumus
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. jūlijs
Juridiskajā praksē ikdiena bieži paiet, cīnoties par klientu tiesībām pret valsts iestāžu formālu pieeju vai kļūdām.
Ceļojumu apdrošināšanas līgumi: Patērētāju tiesību aizsardzība un jaunākās tiesu prakses atziņas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 23. jūlijs
Plānojot ārvalstu braucienus, ceļojumu apdrošināšana ir kļuvusi par neatņemamu drošības garantu.
Vidzemes slimnīca tiesā uzvar Valsts darba inspekciju
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 22. jūlijs
Darba tiesībās nereti saduras darba devēja vēlme rīkoties saimnieciski un valsts iestāžu centieni burtiski un formāli tulkot tiesību normas.
Maksātnespējas procesa izmantošana strīdīgu parādu piedziņai nav pieļaujama
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 21. jūlijs
Latvijas Republikas Senāts savā 2026. gada 17. marta spriedumā (lieta Nr. SPC-6/2026) ir sniedzis būtiskas atziņas par juridiskās personas maksātnespējas procesa piemērošanu situācijās, kad starp kreditoru un debitoru pastāv aktīvs civiltiesisks strīds par pašu parādu.