Partnerības vai tomēr naudas legalizācijas un nodokļu “shēmošanas” likums?
2024. gada 3. jūlijs
- 2024. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas faktiski minētajā likumā paredzētos izņēmumus attiecībā uz laulātajiem attiecina arī uz personām, par kurām Fizisko personu reģistrā iekļautas ziņas par partnerību.
- Šeit rodas jautājums, vai attiecīgais tiesiskais regulējums ir vērsts uz partnerības jautājumu sakārtošanu, vai tomēr naudas legalizācijas un nodokļu “shēmošanas” atvieglošanu?
- No Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta 1. punkta 35. apakšpunkta izriet, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietvertas un ar nodokli neapliekas dāvanas no fiziskajām personām, ja dāvinātāju ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei.
- Ar šā gada 1. jūliju ar nodokli vairs neapliek dāvanas no personām, par kurām Fizisko personu reģistrā iekļautas ziņas par partnerību.
- Iedomāsimies divas fiziskas personas – Ādamu un Ievu. Ieva pirms trīs gadiem mantota māju Jūrmalā, kuras tirgus vērtība ir 1 000 000 euro. Mantojuma apliecībā mājas vērtība bija ierakstīta 100 000 euro, līdz ar to no peļņas (900 000 euro) būtu maksājams kapitāla pieauguma nodoklis 20 % apmērā jeb 180 000 euro. Savukārt Ādams ir korumpēts muitas ierēdnis, kurš “kukuļos” ir saņēmis (un skaidrā naudā uzkrājis) mājas iegādei nepieciešamos 1 000 000 euro. Tā kā Ādams savu naudu legalizēt un māju oficiāli iegādāties nevar, tad pastāv iespēja šo naudu skaidrā naudā samaksāt Ievai, bet Ieva māju uzdāvina Ādamam. Tomēr tas Ādamam radītu būtiskas problēmas, kas ne tikai saistītas ar amatpersonas ierobežojumiem pieņemt dāvanas, bet arī ar to, ka no šādas dāvanas būtu jānomaksā nodoklis 20 % apmērā.
- Situāciju ļoti labi atrisina jaunais partnerības regulējums, kas ļauj Ievai un Ādamam aiziet pie notāra, nodeklarēt partnerību un jau nākamajā dienā Ieva var šo māju oficiāli uzdāvināt savam partnerim, ar kuru vienu dienu pēc dāvināšanas fakta reģistrācijas zemesgrāmatā var doties pie notāra un partnerības statusu pārtraukt.
- Šis nav padoms korumpētiem ierēdņiem un nodokļu nemaksātājiem, šis ir piemērs, kas lieliski raksturo šos absurdos likumdošanas grozījumus.
No šodienas Latvijā stājas spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas būtiski saīsinās alkohola tirdzniecības laiku veikalos.
Populārā mākslīgā intelekta (MI) tērzēšanas robota ChatGPT un citu līdzīgu rīku straujā izplatība ir radījusi jaunas iespējas, bet vienlaikus arī jaunus juridiskus un konfidencialitātes riskus.
Kriptovalūtas no tehnoloģiju entuziastu hobija ir kļuvušas par nopietnu investīciju aktīvu, kas piesaista gan privātpersonu, gan uzņēmumu interesi. Tomēr līdz ar potenciālo peļņu nāk arī pienākumi pret valsti.
Mūsdienu pasaulē praktiski katra mūsu darbība atstāj digitālu pēdu nospiedumu. Saziņa, komercija, sociālā dzīve – tas viss tiek glabāts mūsu datoros, viedtālruņos un mākoņkrātuvēs.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņojums par ieceri izmantot modernu Izraēlas uzņēmuma "Cellebrite" izstrādātu programmatūru nodokļu nemaksātāju identificēšanai ir radījis plašu rezonansi sabiedrībā.
Daudziem Latvijas iedzīvotājiem "Superbingo" vai "Latloto" biļešu iegāde ir iknedēļas rituāls – neliels cerību stariņš un nevainīga izklaide.
Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs pārstāv savus klientus nekustamā īpašuma jautājumos un sniedz šādus pakalpojumus ...
Jebkura uzņēmuma izaugsme ir cieši saistīta ar tā partneru tīklu. Izvēloties stratēģiski svarīgu piegādātāju, izplatītāju vai ārpakalpojumu sniedzēju, jūs veidojat attiecības, no kurām var būt atkarīga jūsu ražošanas nepārtrauktība, pakalpojumu kvalitāte un reputācija klientu acīs.
Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku un veicinātu caurspīdīgāku finanšu sistēmu, Latvijā tiek ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā attiecībā uz skaidras naudas darījumiem. Jaunā kārtība paredz, ka bankas un citas finanšu iestādes sniegs Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par klientu veiktajiem lielāka apjoma skai
Latvijas tiesiskajā regulējumā ir skaidri noteikti stingri ierobežojumi fizisko personu jeb patērētāju kreditēšanas reklāmai. Šo normu mērķis ir cēls – pasargāt patērētājus no pārsteidzīgas un neapdomīgas aizņemšanās, kas var novest pie pārmērīgām parādsaistībām.