Partnerības vai tomēr naudas legalizācijas un nodokļu “shēmošanas” likums?
2024. gada 3. jūlijs
- 2024. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas faktiski minētajā likumā paredzētos izņēmumus attiecībā uz laulātajiem attiecina arī uz personām, par kurām Fizisko personu reģistrā iekļautas ziņas par partnerību.
- Šeit rodas jautājums, vai attiecīgais tiesiskais regulējums ir vērsts uz partnerības jautājumu sakārtošanu, vai tomēr naudas legalizācijas un nodokļu “shēmošanas” atvieglošanu?
- No Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta 1. punkta 35. apakšpunkta izriet, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietvertas un ar nodokli neapliekas dāvanas no fiziskajām personām, ja dāvinātāju ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei.
- Ar šā gada 1. jūliju ar nodokli vairs neapliek dāvanas no personām, par kurām Fizisko personu reģistrā iekļautas ziņas par partnerību.
- Iedomāsimies divas fiziskas personas – Ādamu un Ievu. Ieva pirms trīs gadiem mantota māju Jūrmalā, kuras tirgus vērtība ir 1 000 000 euro. Mantojuma apliecībā mājas vērtība bija ierakstīta 100 000 euro, līdz ar to no peļņas (900 000 euro) būtu maksājams kapitāla pieauguma nodoklis 20 % apmērā jeb 180 000 euro. Savukārt Ādams ir korumpēts muitas ierēdnis, kurš “kukuļos” ir saņēmis (un skaidrā naudā uzkrājis) mājas iegādei nepieciešamos 1 000 000 euro. Tā kā Ādams savu naudu legalizēt un māju oficiāli iegādāties nevar, tad pastāv iespēja šo naudu skaidrā naudā samaksāt Ievai, bet Ieva māju uzdāvina Ādamam. Tomēr tas Ādamam radītu būtiskas problēmas, kas ne tikai saistītas ar amatpersonas ierobežojumiem pieņemt dāvanas, bet arī ar to, ka no šādas dāvanas būtu jānomaksā nodoklis 20 % apmērā.
- Situāciju ļoti labi atrisina jaunais partnerības regulējums, kas ļauj Ievai un Ādamam aiziet pie notāra, nodeklarēt partnerību un jau nākamajā dienā Ieva var šo māju oficiāli uzdāvināt savam partnerim, ar kuru vienu dienu pēc dāvināšanas fakta reģistrācijas zemesgrāmatā var doties pie notāra un partnerības statusu pārtraukt.
- Šis nav padoms korumpētiem ierēdņiem un nodokļu nemaksātājiem, šis ir piemērs, kas lieliski raksturo šos absurdos likumdošanas grozījumus.
Valsts pārvaldes iestāžu lēmumi bieži tiek uztverti kā neapstrīdama patiesība, taču realitāte, ar kuru saskaramies administratīvajās tiesās, parāda gluži citu ainu.
Pēdējo trīs gadu laikā, no 2023. līdz 2026. gadam, apkopotā tiesu prakse atklāj būtisku tendenci strīdos starp patērētājiem un akciju sabiedrību “Gaso”.
Sarežģītas darba tiesiskās attiecības, jo īpaši iestāžu vai uzņēmumu reorganizācijas laikā, bieži pāraug konfliktos.
Rokoties tiesu prakses datubāzē, nejauši atradu pavedienu, kas aizveda pie lietas materiāliem, starp kuriem bija arī Rīgas pilsētas tiesas spriedums civillietā Nr. C-09607-24/105.
Juridiskajā praksē ikdiena bieži paiet, cīnoties par klientu tiesībām pret valsts iestāžu formālu pieeju vai kļūdām.
Plānojot ārvalstu braucienus, ceļojumu apdrošināšana ir kļuvusi par neatņemamu drošības garantu.
Darba tiesībās nereti saduras darba devēja vēlme rīkoties saimnieciski un valsts iestāžu centieni burtiski un formāli tulkot tiesību normas.
Latvijas Republikas Senāts savā 2026. gada 17. marta spriedumā (lieta Nr. SPC-6/2026) ir sniedzis būtiskas atziņas par juridiskās personas maksātnespējas procesa piemērošanu situācijās, kad starp kreditoru un debitoru pastāv aktīvs civiltiesisks strīds par pašu parādu.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) bieži vien ir pēdējā instance taisnīguma atjaunošanai, kad nacionālā līmenī visi tiesību aizsardzības mehānismi ir izsmelti.
Uzņēmumu reģistrs (UR) ir viens no nozīmīgākajiem valsts pārvaldes stūrakmeņiem komercdarbības jomā.