Kara māksla jurisprudencē
2024. gada 18. jūnijs
- Antīkās Ķīnas ģenerālis, militārais stratēģis, rakstnieks un filozofs Sun Dzi savā grāmatā “Kara māksla” ir paudis daudzas ģeniālas kara taktikas atziņas, no kurām daudzas var attiecināt arī uz juridiskajām cīņām.
- Dažas no Sun Dzi atziņām: “Tas, kurš zina pretinieku un zina sevi, nepazīs neveiksmju pat simtu kaujās. Tas, kurš nezina pretinieku, bet zina sevi, tiks gan sakauts, gan arī uzvarēs. Bet tas, kurš nezina ne pretinieku, ne sevi, neizbēgami tiks sakauts vienmēr. Sakaut pretinieku katrā kaujā nav izcilība. Izcilība ir spēja sagraut pretinieka pretestību bez cīņas. Kara plāniem ir nepieciešams būt neizdibināmiem, pretiniekus ir nepieciešams maldināt un rīcībai ir jābūt ļoti ātrai. Izvērtē, kurās kaujās ir vērts iesaistīties”.
- Kā vienu juridiskās kara mākslas piemēru var minēt, tā saucamo juridisko huligānismu, ko mēdz realizēt gadījumos, ja vienai no pusēm ir pieejami ievērojami lielāki finansiālie un juridiskie resursi. Šī strīdus puse nolīgst advokātu un iesniedz pret otru pusi tiesā piecas nepamatotas prasības, katru pa 50 000 euro, kā rezultātā atbildētājs ir spiests algot advokātu un katrā no piecām lietām trīs instancēs pierādīt savu taisnību.
- Ja vienā lietā advokāts juridiskās palīdzības sniegšanai velta 30 stundas, pēc likmes 150 euro + PVN stundā, tad klients par katru lietu advokātam samaksā 5445 euro. Taču Civilprocesa likums nosaka, ka atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai šāda apmēra prasībā ir ne vairāk par 2850 euro.
- Tātad, pat uzvarot visas tiesas, pretējā puse uz katru lietu zaudēs 2595 euro jeb kopā 12 975 euro. Turklāt, ja prasības būs iesniegtas no “čaulas” uzņēmuma, tad pretējā puse pazaudēs (neatgūs) 27 225 euro.
- Kā tika teicis antīkās Ķīnas ģenerālis Sun Dzi, izvērtē, kurās kaujās ir vērts iesaistīties! Mūsu birojs vienmēr iepazīst gan klientu, gan tā pretiniekus, un vienmēr izvērtē un brīdina Klientu, vai konkrētajā kaujā vispār vajag doties.

Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku un veicinātu caurspīdīgāku finanšu sistēmu, Latvijā tiek ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā attiecībā uz skaidras naudas darījumiem. Jaunā kārtība paredz, ka bankas un citas finanšu iestādes sniegs Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par klientu veiktajiem lielāka apjoma skai