Vai parādu piedzinējs drīkst sazināties ar parādnieka ģimeni vai darba vietu?
2024. gada 10. jūnijs
- Praksē nereti ir nācies saskarties ar situācijām, kad parādu piedzinējs, nespējot atrast un sazināties ar parādnieku, cenšas sazināties ar parādnieka ģimenes locekļiem vai darba devēju, tādā veidā mēģinot nodot ziņu parādniekam par nepieciešamību segt parādsaistības. Pēc Vispārīgās datu aizsardzības regulas spēkā stāšanās (GDPR) šāda prakse gan ir mazinājusies, bet ne izzudusi.
- Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 9. pants nosaka, ka saskarsmē ar trešajām personām kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nav tiesīgs bez parādnieka piekrišanas izpaust informāciju par parādnieku.
- Datu valsts inspekcija ir skaidrojusi, ka personas datu iegūšana par parādnieku, ja ar to nav iespējams sazināties, ir jāveic tādā veidā, lai netiktu iegūta informācija par trešajām personām vai tām sniegta informācija par parādnieku.
- Datu valsts inspekcijas ieskatā, gadījumā, ja nav iespējams, ievērojot Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā noteikto kārtību, sazināties ar parādnieku un parādnieks turpina izvairīties un nav sasniedzams, kreditors var izmantot Civilprocesa likuma 1. pantā paredzētās tiesības uz tiesas aizsardzību. Savu tiesību un interešu aizsardzībai Sabiedrība var vērsties tiesā civilprocesuālā kārtībā, ceļot prasību pret parādnieku, nevis apstrādājot trešo personu datus, lai sasniegtu parādnieku.
- Saskaņā ar GDPR 6. panta 1. punktu apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no turpmāk minētajiem pamatojumiem - piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana. Tā kā saziņai ar parādnieka darba vietu vai radiniekiem, neviens no minētajiem datu apstrādes tiesiskajiem pamatiem nav konstatējams, tad parādu piedzinējiem nav pieļaujams sazināties ne ar parādnieka ģimenes locekļiem, ne ar darba vietu.
VSAA bieži ieņem valsts budžetu sargājošu pozīciju, reizēm aizmirstot par personu pamattiesībām un starptautiskajiem tiesību aktiem.
Nepamatota darbinieka atlaišana darba devējam var radīt ārkārtīgi smagas finansiālas sekas, īpaši situācijās, kad uzņēmuma vadība ignorē tiesvedības procesu.
Bieži vien, saskaroties ar negodprātīgu rīcību komercdarījumos un atklājot, ka darījuma partneris ir kaut ko būtisku noklusējis, pirmais impulss ir vērsties policijā ar iesniegumu par krāpšanu.
Kopš 2026. gada 1. janvāra ir stājies spēkā jauns tiesiskais regulējums, kas būtiski maina nekustamā īpašuma pircēja atbildību par iepriekšējā īpašnieka komunālo pakalpojumu un apsaimniekošanas parādiem.
Kavēti, atcelti lidojumi vai atteikta iekāpšana ir ārkārtīgi nepatīkama pieredze, kas var izjaukt visus ceļojuma plānus.
Mūsdienu dinamiskajā komercdarbības un tiesiskajā vidē sastapšanās ar valsts pārvaldes iestādēm – vai tas būtu Valsts ieņēmumu dienests (VID), Datu valsts inspekcija vai vietējā būvvalde – bieži vien rada jautājumus un neskaidrības.
Tiesas process vairumam cilvēku asociējas ar formālu un svinīgu atmosfēru tiesas zālē. Taču noteiktās situācijās lietas apstākļu noskaidrošanai ar papīra formāta dokumentiem vai plāniem vien nepietiek.
Mūsdienu tehnoloģiju attīstība būtiski maina sabiedriskās ēdināšanas nozari, arvien vairāk restorāniem ieviešot elektroniskus pasūtījumu pieņemšanas risinājumus.
Saskaroties ar uzņēmuma maksātnespēju, viens no lielākajiem riskiem bijušajiem valdes locekļiem ir solidāra mantiskā atbildība par grāmatvedības dokumentu nenodošanu administratoram.
Darba tiesisko attiecību strīdi starp pašvaldībām un to darbiniekiem nereti atklāj būtiskus trūkumus iestāžu iekšējā pārvaldībā un darba organizācijā.