Vai parādu piedzinējs drīkst sazināties ar parādnieka ģimeni vai darba vietu?
2024. gada 10. jūnijs
- Praksē nereti ir nācies saskarties ar situācijām, kad parādu piedzinējs, nespējot atrast un sazināties ar parādnieku, cenšas sazināties ar parādnieka ģimenes locekļiem vai darba devēju, tādā veidā mēģinot nodot ziņu parādniekam par nepieciešamību segt parādsaistības. Pēc Vispārīgās datu aizsardzības regulas spēkā stāšanās (GDPR) šāda prakse gan ir mazinājusies, bet ne izzudusi.
- Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 9. pants nosaka, ka saskarsmē ar trešajām personām kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nav tiesīgs bez parādnieka piekrišanas izpaust informāciju par parādnieku.
- Datu valsts inspekcija ir skaidrojusi, ka personas datu iegūšana par parādnieku, ja ar to nav iespējams sazināties, ir jāveic tādā veidā, lai netiktu iegūta informācija par trešajām personām vai tām sniegta informācija par parādnieku.
- Datu valsts inspekcijas ieskatā, gadījumā, ja nav iespējams, ievērojot Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā noteikto kārtību, sazināties ar parādnieku un parādnieks turpina izvairīties un nav sasniedzams, kreditors var izmantot Civilprocesa likuma 1. pantā paredzētās tiesības uz tiesas aizsardzību. Savu tiesību un interešu aizsardzībai Sabiedrība var vērsties tiesā civilprocesuālā kārtībā, ceļot prasību pret parādnieku, nevis apstrādājot trešo personu datus, lai sasniegtu parādnieku.
- Saskaņā ar GDPR 6. panta 1. punktu apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no turpmāk minētajiem pamatojumiem - piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana. Tā kā saziņai ar parādnieka darba vietu vai radiniekiem, neviens no minētajiem datu apstrādes tiesiskajiem pamatiem nav konstatējams, tad parādu piedzinējiem nav pieļaujams sazināties ne ar parādnieka ģimenes locekļiem, ne ar darba vietu.
Mūsdienu dinamiskajā biznesa vidē līgumu parakstīšana klātienē kļūst par retumu. Uzņēmēji arvien biežāk paļaujas uz e-pastiem, skenētiem dokumentiem un drošiem elektroniskajiem parakstiem.
Jau ilgstoši juridiskajā vidē un sabiedrībā ir virmojušas diskusijas par nepieciešamību līdzsvarot darbaspēka piesaisti ar nacionālo drošību.
Mūsdienu dinamiskajā biznesa vidē laiks ir nauda. Situācijā, kad nepieciešams nomainīt valdes locekli, uzņēmēji rēķinās ar dažām dienām, lai jaunā amatpersona varētu sākt darbu – parakstīt līgumus, veikt maksājumus un pārstāvēt uzņēmumu.
Saeima vakardien, 11. decembrī, konceptuāli atbalstīja apjomīgus grozījumus Darba likumā. Lai gan likumprojekta anotācijā tiek uzsvērta nepieciešamība "pilnveidot darba tiesisko attiecību regulējumu" un veicināt elastību, juridiskā analīze liecina par būtisku svara kausu nosvēršanos par labu darba devējiem, atsevišķos
Sākot ar šodienu, 11. decembri, Valsts policija spers soli jaunā ērā – vai drīzāk ievedīs mūs "drosmīgajā jaunajā pasaulē", kur lēmumu par sodu pieņems nevis amatpersona, bet algoritms.
Vai bijušais valdes loceklis var tikt iekļauts riska personu sarakstā par nodokļu parādiem, kurus Valsts ieņēmumu dienests (VID) aprēķinājis jau pēc viņa aiziešanas no amata?
Daudzi no mums savu priekšstatu par tiesu zāli ir guvuši, skatoties populāras amerikāņu filmas un seriālus, piemēram, "Suits" vai "Law & Order". Mēs redzam kaislīgas runas, zvērinātos, kuri raud, un pēkšņus "pārsteiguma pierādījumus", kas apgriež lietu kājām gaisā. Taču, nonākot reālā Latvijas tiesā, klients bieži pied
Sabiedrībā joprojām valda spēcīgs uzskats, ka viss, kas tiek teikts zvērinātam advokātam, paliek stingri "starp mums".
Daudzi uzņēmēji joprojām dzīvo ar pārliecību, ka finanšu noziegumi, piemēram, "aplokšņu algu" izmaksa vai izvairīšanās no nodokļiem, ir "balto apkaklīšu" pārkāpumi, par kuriem draud naudas sods vai nosacīta brīvības atņemšana.
Daudzi autovadītāji ir saskārušies ar situāciju, kad pēkšņi uzstādīta ceļa zīme būtiski apgrūtina ikdienas maršrutu – nokļūšanu mājās, darbā vai bērna nogādāšanu skolā.