Vai parādu piedzinējs drīkst sazināties ar parādnieka ģimeni vai darba vietu?
2024. gada 10. jūnijs
- Praksē nereti ir nācies saskarties ar situācijām, kad parādu piedzinējs, nespējot atrast un sazināties ar parādnieku, cenšas sazināties ar parādnieka ģimenes locekļiem vai darba devēju, tādā veidā mēģinot nodot ziņu parādniekam par nepieciešamību segt parādsaistības. Pēc Vispārīgās datu aizsardzības regulas spēkā stāšanās (GDPR) šāda prakse gan ir mazinājusies, bet ne izzudusi.
- Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 9. pants nosaka, ka saskarsmē ar trešajām personām kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nav tiesīgs bez parādnieka piekrišanas izpaust informāciju par parādnieku.
- Datu valsts inspekcija ir skaidrojusi, ka personas datu iegūšana par parādnieku, ja ar to nav iespējams sazināties, ir jāveic tādā veidā, lai netiktu iegūta informācija par trešajām personām vai tām sniegta informācija par parādnieku.
- Datu valsts inspekcijas ieskatā, gadījumā, ja nav iespējams, ievērojot Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā noteikto kārtību, sazināties ar parādnieku un parādnieks turpina izvairīties un nav sasniedzams, kreditors var izmantot Civilprocesa likuma 1. pantā paredzētās tiesības uz tiesas aizsardzību. Savu tiesību un interešu aizsardzībai Sabiedrība var vērsties tiesā civilprocesuālā kārtībā, ceļot prasību pret parādnieku, nevis apstrādājot trešo personu datus, lai sasniegtu parādnieku.
- Saskaņā ar GDPR 6. panta 1. punktu apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no turpmāk minētajiem pamatojumiem - piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana. Tā kā saziņai ar parādnieka darba vietu vai radiniekiem, neviens no minētajiem datu apstrādes tiesiskajiem pamatiem nav konstatējams, tad parādu piedzinējiem nav pieļaujams sazināties ne ar parādnieka ģimenes locekļiem, ne ar darba vietu.
Valsts pārvaldes iestāžu lēmumi bieži tiek uztverti kā neapstrīdama patiesība, taču realitāte, ar kuru saskaramies administratīvajās tiesās, parāda gluži citu ainu.
Pēdējo trīs gadu laikā, no 2023. līdz 2026. gadam, apkopotā tiesu prakse atklāj būtisku tendenci strīdos starp patērētājiem un akciju sabiedrību “Gaso”.
Sarežģītas darba tiesiskās attiecības, jo īpaši iestāžu vai uzņēmumu reorganizācijas laikā, bieži pāraug konfliktos.
Rokoties tiesu prakses datubāzē, nejauši atradu pavedienu, kas aizveda pie lietas materiāliem, starp kuriem bija arī Rīgas pilsētas tiesas spriedums civillietā Nr. C-09607-24/105.
Juridiskajā praksē ikdiena bieži paiet, cīnoties par klientu tiesībām pret valsts iestāžu formālu pieeju vai kļūdām.
Plānojot ārvalstu braucienus, ceļojumu apdrošināšana ir kļuvusi par neatņemamu drošības garantu.
Darba tiesībās nereti saduras darba devēja vēlme rīkoties saimnieciski un valsts iestāžu centieni burtiski un formāli tulkot tiesību normas.
Latvijas Republikas Senāts savā 2026. gada 17. marta spriedumā (lieta Nr. SPC-6/2026) ir sniedzis būtiskas atziņas par juridiskās personas maksātnespējas procesa piemērošanu situācijās, kad starp kreditoru un debitoru pastāv aktīvs civiltiesisks strīds par pašu parādu.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) bieži vien ir pēdējā instance taisnīguma atjaunošanai, kad nacionālā līmenī visi tiesību aizsardzības mehānismi ir izsmelti.
Uzņēmumu reģistrs (UR) ir viens no nozīmīgākajiem valsts pārvaldes stūrakmeņiem komercdarbības jomā.