Vai parādu piedzinējs drīkst sazināties ar parādnieka ģimeni vai darba vietu?
2024. gada 10. jūnijs
- Praksē nereti ir nācies saskarties ar situācijām, kad parādu piedzinējs, nespējot atrast un sazināties ar parādnieku, cenšas sazināties ar parādnieka ģimenes locekļiem vai darba devēju, tādā veidā mēģinot nodot ziņu parādniekam par nepieciešamību segt parādsaistības. Pēc Vispārīgās datu aizsardzības regulas spēkā stāšanās (GDPR) šāda prakse gan ir mazinājusies, bet ne izzudusi.
- Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 9. pants nosaka, ka saskarsmē ar trešajām personām kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nav tiesīgs bez parādnieka piekrišanas izpaust informāciju par parādnieku.
- Datu valsts inspekcija ir skaidrojusi, ka personas datu iegūšana par parādnieku, ja ar to nav iespējams sazināties, ir jāveic tādā veidā, lai netiktu iegūta informācija par trešajām personām vai tām sniegta informācija par parādnieku.
- Datu valsts inspekcijas ieskatā, gadījumā, ja nav iespējams, ievērojot Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā noteikto kārtību, sazināties ar parādnieku un parādnieks turpina izvairīties un nav sasniedzams, kreditors var izmantot Civilprocesa likuma 1. pantā paredzētās tiesības uz tiesas aizsardzību. Savu tiesību un interešu aizsardzībai Sabiedrība var vērsties tiesā civilprocesuālā kārtībā, ceļot prasību pret parādnieku, nevis apstrādājot trešo personu datus, lai sasniegtu parādnieku.
- Saskaņā ar GDPR 6. panta 1. punktu apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no turpmāk minētajiem pamatojumiem - piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana. Tā kā saziņai ar parādnieka darba vietu vai radiniekiem, neviens no minētajiem datu apstrādes tiesiskajiem pamatiem nav konstatējams, tad parādu piedzinējiem nav pieļaujams sazināties ne ar parādnieka ģimenes locekļiem, ne ar darba vietu.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā praksē nereti piemēro bargus sodus, tostarp īpašuma konfiskāciju. Taču aizvien aktuālāks kļūst jautājums – kas uzņemas atbildību un kompensē radītos zaudējumus un morālos pārdzīvojumus situācijās, kad iestādes rīcība izrādās klaji nepamatota?
Finanšu ministrija ir izstrādājusi un virza izskatīšanai apjomīgus grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN).
Mēs iegādājamies ceļojumu apdrošināšanu sirdsmieram – lai, dodoties atpūtā, būtu pasargāti no neparedzētiem un bieži vien astronomiskiem izdevumiem. Taču realitāte nereti ir skarba.
Būvniecības ieceres saskaņošana bieži šķiet kā birokrātisku formalitāšu process, taču pirms āmura un urbja ņemšanas rokās ir svarīgi pārliecināties, vai jums patiešām pieder telpa, kurā plānojat veikt darbus.
Saeima ir pieņēmusi jaunu "Kapsētu likumu", kas stājas spēkā 2026. gada 29. aprīlī. Līdz šim Latvijā nepastāvēja vienots tiesiskais regulējums, un katra pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem patstāvīgi lēma par kapsētu uzturēšanas, kapavietu piešķiršanas un apbedīšanas kārtību, kas radīja atšķirīgas prasības dažādās t
Darba aizsardzība būvniecībā un smago darbu veikšanā nav tikai formāla papīru smērēšana – tās ir prasības, kas burtiski glābj dzīvības.
Mūsdienu digitālajā laikmetā saziņa var notikt visdažādākajos un reizēm arī visnegaidītākajos veidos. Mūsu biroja klienti bieži jautā: cik tālu sniedzas tiesas noteiktais aizliegums sazināties ar personu, ja ir piemērota pagaidu aizsardzība pret vardarbību?
Ja daudzdzīvokļu mājas balkonam sāk drupt apmales vai rūsēt margas, bieži vien pirmais solis ir sūdzēties namu pārvaldniekam.
Nesen medijos izskanēja ziņa par uzsāktu kriminālprocesu, kas saistīts ar iespējamām nelikumīgām darbībām ar komponista Raimonda Paula personas datiem.
Nekustamais īpašums parasti asociējas ar stabilitāti un vērtību, taču dzīvē mēdz būt situācijas, kad tas kļūst par smagu finansiālu vai juridisku nastu.