Vai parādu piedzinējs drīkst sazināties ar parādnieka ģimeni vai darba vietu?
2024. gada 10. jūnijs
- Praksē nereti ir nācies saskarties ar situācijām, kad parādu piedzinējs, nespējot atrast un sazināties ar parādnieku, cenšas sazināties ar parādnieka ģimenes locekļiem vai darba devēju, tādā veidā mēģinot nodot ziņu parādniekam par nepieciešamību segt parādsaistības. Pēc Vispārīgās datu aizsardzības regulas spēkā stāšanās (GDPR) šāda prakse gan ir mazinājusies, bet ne izzudusi.
- Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 9. pants nosaka, ka saskarsmē ar trešajām personām kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nav tiesīgs bez parādnieka piekrišanas izpaust informāciju par parādnieku.
- Datu valsts inspekcija ir skaidrojusi, ka personas datu iegūšana par parādnieku, ja ar to nav iespējams sazināties, ir jāveic tādā veidā, lai netiktu iegūta informācija par trešajām personām vai tām sniegta informācija par parādnieku.
- Datu valsts inspekcijas ieskatā, gadījumā, ja nav iespējams, ievērojot Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā noteikto kārtību, sazināties ar parādnieku un parādnieks turpina izvairīties un nav sasniedzams, kreditors var izmantot Civilprocesa likuma 1. pantā paredzētās tiesības uz tiesas aizsardzību. Savu tiesību un interešu aizsardzībai Sabiedrība var vērsties tiesā civilprocesuālā kārtībā, ceļot prasību pret parādnieku, nevis apstrādājot trešo personu datus, lai sasniegtu parādnieku.
- Saskaņā ar GDPR 6. panta 1. punktu apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no turpmāk minētajiem pamatojumiem - piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana. Tā kā saziņai ar parādnieka darba vietu vai radiniekiem, neviens no minētajiem datu apstrādes tiesiskajiem pamatiem nav konstatējams, tad parādu piedzinējiem nav pieļaujams sazināties ne ar parādnieka ģimenes locekļiem, ne ar darba vietu.
Daudzdzīvokļu māju bēniņu vai pagrabu izbūve par dzīvokļiem bieži iestrēgst brīdī, kad jāsavāc visu kopīpašnieku paraksti.
Iedomājieties situāciju: Jūs nolemjat iegādāties eksotisku mājdzīvnieku – Amerikas pumu.
Kā personas datu aizsardzības speciālists, kura ikdienas misija ir rūpēties par informācijas drošību un to, lai cilvēku, kā arī uzņēmumu sensitīvie dati nenonāktu ļaundaru rokās, esmu detalizēti izvērtējis bezmaksas rīku DNS Ugunsmūris.
Būt advokātam 21. gadsimtā vairs nenozīmē sēdēt putekļainā arhīvā vai caurām naktīm šķirstīt biezus tiesu spriedumu sējumus ar teksta izcēlēju rokās.
Mēs visi to zinām – šo ārkārtīgi apnicīgo brīdi, kad darba dunas vidū vai miera mirklī mājās pēkšņi sāk zvanīt telefons.
Tiesiska valsts balstās uz vienkāršu un loģisku principu – ja pret Tevi tiek celta nepamatota prasība un tu tiesā savu nevainību pierādi, zaudētājam ir jākompensē tavi tiesāšanās un advokātu izdevumi.
Daudziem uzņēmējiem videonovērošanas kameru uzstādīšana šķiet pašsaprotams solis – tā ir rūpes par sava īpašuma, tehnikas un darbinieku drošību.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcība, cenšoties atgūt nodokļu parādus, bieži robežojas ar tiesisku unikalitāti.
Administratīvā rajona tiesa 2026. gada 13. maija spriedumā ir atzinusi par prettiesisku Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) rīcību, liedzot mantiniekam informāciju par mantoto saimniecību un izvairoties sniegt atbildes uz uzdotajiem nodokļu jautājumiem pēc būtības.
Nesens Administratīvās rajona tiesas 2026. gada 22. aprīļa spriedums izgaismo satraucošu tendenci valsts iestāžu, īpaši Latvijas Republikas prokuratūras, darbībā.