✔️ Izmeklēšanas iestādes bieži ieņem stingru pozīciju: ja naudas plūsma ir sarežģīta, anonīma vai nākusi no decentralizētām biržām, tā, visticamāk, ir noziedzīga. Tomēr nesenā tiesvedībā, kas izgājusi cauri gan pirmajai instancei, gan apgabaltiesai, tiesa ir nostājusies aktīvu īpašnieka pusē, noraidot policijas lūgumu konfiscēt vairākus miljonus eiro. Šis gadījums kalpo par lielisku piemēru tam, ka ir vērts cīnīties par savām tiesībām, pat ja pretī stāv valsts resurss ar apsūdzībām par liela apmēra legalizāciju.

✔️ Lietas pamatā bija stāsts par digitālā satura veidotāju (turpmāk – Klients), kurš īsā laikā guva ievērojamus ienākumus (vairākus miljonus eiro), pārdodot NFT (neaizvietojamos marķierus) populārās starptautiskās platformās. Iegūto kriptovalūtu Klients konvertēja eiro un ieskaitīja savā bankas kontā Latvijā. Procesa virzītājs (izmeklētājs) uzskatīja, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti un lūdza tos konfiscēt, balstoties uz šādiem argumentiem:

• Darījumu anonimitāte: Pircēji bieži izmantoja anonīmus makus vai decentralizētus maiņas punktus.
• Aizdomīgi darījumi: Daļa līdzekļu nāca no makiem, kas saistīti ar krāpnieciskām shēmām vai "mikseriem".
• Fiktīvuma aizdomas: Izmeklēšana uzskatīja, ka NFT darbiem nav reālas vērtības un to pirkšana ir tikai aizsegs naudas legalizācijai.

✔️ Tiesa, izvērtējot pierādījumus, noraidīja policijas pieņēmumus un izbeidza procesu par mantas konfiskāciju. Kriminālprocesa likums nosaka, ka mantu var konfiscēt, ja ir "visticamāk", ka tā ir noziedzīga. Tiesa uzsvēra, ka ar vispārīgiem pieņēmumiem nepietiek. Ja izmeklēšana ir analizējusi tikai niecīgu daļu no visiem darījumiem (šajā gadījumā – 17 makus no vairāk nekā 2000 pircējiem), nevar automātiski pieņemt, ka visi līdzekļi ir netīri.

✔️ Tiesa atzina, ka kriptovalūtu pasaule ir specifiska. Tas vien, ka darījumi ir grūti izsekojami, tiek izmantoti decentralizēti maki vai līdzekļu plūsma ir sarežģīta, automātiski nepadara naudu par noziedzīgu. Neskaidra izcelsme nav tas pats, kas noziedzīga izcelsme.

✔️ Būtisks tiesas secinājums: Pārdevējs (Klients) nevar būt atbildīgs par pircēja naudas izcelsmi. Ja NFT mākslinieks pārdod darbu izsolē, viņam nav pienākuma (un bieži vien arī iespējas) pārbaudīt, vai anonīmais pircējs otrā pasaules malā nav iesaistīts kādā pārkāpumā.

✔️ Lai gan pastāv uzskats, ka "īpašniekam pašam jāpierāda legāla izcelsme", tiesa atgādināja, ka primārais pienākums ir valstij. Procesa virzītājam ir jāiesniedz konkrēti pierādījumi par noziedzīgu izcelsmi. Ja valsts to nespēj, tad personas sniegto paskaidrojumu nepilnības vien nevar būt pamats mantas atņemšanai.

✔️ Lielākā kļūda ir uzskatīt, ka "nevainīguma prezumpcija" visu atrisinās pati. Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu jums ir aktīvi jāskaidro savu līdzekļu izcelsme. Detalizēti paskaidrojumi par biznesa modeli, darījumu gaitu un platformu darbības principiem bija izšķiroši šajā lietā.

✔️  Bieži izmeklētāji izmanto "ķiršu lasīšanas" (cherry-picking) metodi – atrod dažus sliktus darījumus un attiecina to uz visu konta atlikumu. Jūsu aizstāvības uzdevums ir parādīt kopainu – ja 95% darījumu ir normāli, tad daži aizdomīgi pircēji nevar "sasmērēt" visu kapitālu.

✔️ Šī lieta pierāda, ka pirmās instances lēmums ne vienmēr ir galīgs, un pat izmeklētāju apelācijas sūdzības tiek noraidītas, ja aizstāvība ir kvalitatīva. Tiesneši arvien labāk izprot digitālo aktīvu dabu un neļauj valstij konfiscēt līdzekļus tikai uz "aizdomu" pamata.

✔️ Secinājums: Kriptovalūtas, NFT un digitālie darījumi ir augsta riska zona attiecībās ar bankām un tiesībsargājošajām iestādēm. Tomēr, ja jūsu līdzekļi ir iegūti godīgā ceļā, pat ja darījumu ķēde ir sarežģīta, jums ir visas tiesības un iespējas tos nosargāt.