Vai "skenēts" līgums ir saistošs? Tiesas atziņas par attālināto darījumu slēgšanu

Lauris Klagišs • 2025. gada 18. decembris

✔️ Mūsdienu dinamiskajā biznesa vidē līgumu parakstīšana klātienē kļūst par retumu. Uzņēmēji arvien biežāk paļaujas uz e-pastiem, skenētiem dokumentiem un drošiem elektroniskajiem parakstiem. Taču kas notiek, ja viena puse pēkšņi paziņo, ka e-pastā nosūtīts un "skenēts" līgums nav spēkā, jo nav lietots drošs elektroniskais paraksts? Nesenā, mūsu biroja pārstāvētā lietā, Rīgas apgabaltiesa tika sniegusi būtiskas atziņas par līgumu slēgšanas formu, "ierasto praksi" starp partneriem un šķīrējtiesas klauzulu spēku.

 

✔️ Strīds radās starp diviem uzņēmumiem, kuri sadarbojās vairāk nekā 10 gadus. Pakalpojuma sniedzējs (Atbildētājs) vērsās šķīrējtiesā par parāda piedziņu, pamatojoties uz līgumiem, kas noslēgti attālināti – izdrukājot, parakstot, ieskenējot un nosūtot pa e-pastu. Pasūtītājs (Prasītājs) cēla prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā, lūdzot atzīt šķīrējtiesas klauzulas par spēkā neesošām. Galvenais arguments: līgumi nav parakstīti ar drošu elektronisko parakstu un puses nav tikušās klātienē, tādēļ vienošanās par šķīrējtiesu neesot spēkā.

 

✔️ Tiesa lēma par labu mūsu klientam un prasību noraidīja, nostiprinot vairākas komerctiesībās būtiskas atziņas. Tiesa uzsvēra, ka, ja puses ilgstoši (šajā gadījumā – 10 gadus) ir sadarbojušās, izmantojot konkrētu līgumu parakstīšanas veidu (piemēram, apmaiņu ar skenētiem dokumentiem), viena puse nevar pēkšņi apstrīdēt šo formu, lai izvairītos no saistībām. Tiesas atziņa: "Puses ir iedibinājušas sevis izvēlētu un patstāvīgu līgumu parakstīšanas praksi, pašiem darījumu dalībniekiem klātienē netiekoties un parakstot līgumus attālināti."

 

✔️ Būtisks sprieduma aspekts ir atzinums, ka Šķīrējtiesas likuma 12. pants pieļauj vienošanos noslēgt, pusēm apmainoties ar pasta sūtījumiem vai, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Tiesa norādīja, ka, lai gan e-pastā var tikt piedāvāta iespēja parakstīt dokumentu ar bankas autentifikāciju vai e-parakstu, ja tas nav noteikts kā vienīgais obligātais veids, tad derīgs ir arī parasts paraksts, kas nosūtīts elektroniski (ieskenēts).

 

✔️ Tiesa atzina, ka pat ja pastāv strīds par paraksta autentiskumu, tiesa ņem vērā pušu konkludentās darbības (darbības, kas pauž gribu). Šajā lietā Pasūtītājs bija apmaksājis pirmos rēķinus saskaņā ar strīdus līgumiem. Tiesa to vērtēja kā pierādījumu tam, ka darījums ir akceptēts un līgums ir noslēgts.

 

✔️ Balstoties uz šo spriedumu, mūsu birojs iesaka:

  • Pārskatiet līgumu parakstīšanas kārtību: Ja vēlaties, lai līgumi būtu spēkā tikai tad, ja tie parakstīti ar drošu elektronisko parakstu (eParaksts), tas ir skaidri jāatrunā pirms sadarbības uzsākšanas vai pamatlīgumā.
  • Esiet konsekventi: Ja gadiem ilgi esat pieņēmuši skenētus līgumus no partnera, tiesa visticamāk neļaus jums apstrīdēt šo formu brīdī, kad radīsies strīds.
  • Uzmanīgi ar rēķinu apmaksu: Ja nepiekrītat līguma nosacījumiem vai uzskatāt, ka līgums nav noslēgts, neveiciet rēķinu apmaksu, jo tas var tikt uzskatīts par līguma noteikumu (t.sk. šķīrējtiesas klauzulas) akceptu.
  • Pievērsiet uzmanību šķīrējtiesas klauzulām: Parakstot līgumu (arī attālināti), jūs piekrītat visiem tā punktiem. Tiesa apstiprināja: ja līgums parakstīts un šķīrējtiesas punkts nav svītrots, tas ir spēkā.
Vai
Kāpēc PTAC zaudē tiesā un kāpēc uzņēmējiem ir vērts cīnīties
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūlijs
Valsts pārvaldes iestāžu lēmumi bieži tiek uztverti kā neapstrīdama patiesība, taču realitāte, ar kuru saskaramies administratīvajās tiesās, parāda gluži citu ainu.
AS “Gaso” nepamatotā apetīte
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Pēdējo trīs gadu laikā, no 2023. līdz 2026. gadam, apkopotā tiesu prakse atklāj būtisku tendenci strīdos starp patērētājiem un akciju sabiedrību “Gaso”.
Darbinieka atstādināšana un reorganizācija
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Sarežģītas darba tiesiskās attiecības, jo īpaši iestāžu vai uzņēmumu reorganizācijas laikā, bieži pāraug konfliktos.
Arī bankas mēdz zaudēt tiesā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. jūlijs
Rokoties tiesu prakses datubāzē, nejauši atradu pavedienu, kas aizveda pie lietas materiāliem, starp kuriem bija arī Rīgas pilsētas tiesas spriedums civillietā Nr. C-09607-24/105.
Kā VID atzina kļūdas, atvainojās un kompensēja zaudējumus
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. jūlijs
Juridiskajā praksē ikdiena bieži paiet, cīnoties par klientu tiesībām pret valsts iestāžu formālu pieeju vai kļūdām.
Ceļojumu apdrošināšanas līgumi: Patērētāju tiesību aizsardzība un jaunākās tiesu prakses atziņas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 23. jūlijs
Plānojot ārvalstu braucienus, ceļojumu apdrošināšana ir kļuvusi par neatņemamu drošības garantu.
Vidzemes slimnīca tiesā uzvar Valsts darba inspekciju
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 22. jūlijs
Darba tiesībās nereti saduras darba devēja vēlme rīkoties saimnieciski un valsts iestāžu centieni burtiski un formāli tulkot tiesību normas.
Maksātnespējas procesa izmantošana strīdīgu parādu piedziņai nav pieļaujama
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 21. jūlijs
Latvijas Republikas Senāts savā 2026. gada 17. marta spriedumā (lieta Nr. SPC-6/2026) ir sniedzis būtiskas atziņas par juridiskās personas maksātnespējas procesa piemērošanu situācijās, kad starp kreditoru un debitoru pastāv aktīvs civiltiesisks strīds par pašu parādu.
Kāpēc Latvija zaudē Eiropas Cilvēktiesību tiesā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. jūlijs
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) bieži vien ir pēdējā instance taisnīguma atjaunošanai, kad nacionālā līmenī visi tiesību aizsardzības mehānismi ir izsmelti.
Kāpēc Uzņēmumu reģistrs zaudē tiesās
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. jūlijs
Uzņēmumu reģistrs (UR) ir viens no nozīmīgākajiem valsts pārvaldes stūrakmeņiem komercdarbības jomā.