Valsts budžeta lāpīšana uz zobārstu rēķina

Lauris Klagišs • 2025. gada 26. augusts

      Nesenā pagātnē mediju telpu pāršalca portāla TVNET publikācija "Cik maksā jūsu smaids? VID ķeras klāt zobārstiem", https://www.tvnet.lv/8309525/cik-maksa-jusu-smaids-vid-keras-klat-zobarstiem, kas sabiedrībā radījusi rezonansi un neizpratni profesionāļu aprindās. Raksts, lai gan atspoguļo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) plānus cīņai ar ēnu ekonomiku, vienlaikus izgaismo bīstamu tendenci – vienas konkrētas, augsti kvalificētas nozares demonizāciju, izmantojot populistiskus un juridiski apšaubāmus argumentus. Lai gan nodokļu nomaksa ir ikviena saimnieciskās darbības veicēja pienākums un ēnu ekonomikas apkarošana ir leģitīms valsts mērķis, metodes, ar kādām šis mērķis tiek sasniegts, nedrīkst pārkāpt tiesiskuma, samērīguma un labas pārvaldības principus. Šajā rakstā sniegsim juridisku analīzi par VID izteiktajām iniciatīvām un TVNET raksta radīto naratīvu.

 

     TVNET raksts iesākas ar emocionālu ievadu par zobārstniecības pakalpojumu augstajām cenām, atsaucoties uz pacientu sūdzībām sociālajos tīklos. Šāda pieeja apzināti vai neapzināti veido cēloņsakarību starp pakalpojuma cenu un iespējamu nodokļu nemaksāšanu. No juridiskā viedokļa šāds apgalvojums ir neiztur kritiku. Latvijā darbojas brīvais tirgus, un cenu veidošanos ietekmē virkne objektīvu faktoru.

  Augstas izmaksas: Mūsdienīga zobārstniecība prasa milzīgus kapitālieguldījumus augsto tehnoloģiju iekārtās, kvalitatīvos materiālos, telpu nomā un uzturēšanā atbilstoši stingrām higiēnas prasībām.

  Kvalificēts darbaspēks: Zobārsta un viņa komandas (asistentu, higiēnistu) izglītība un pastāvīga kvalifikācijas celšana ir dārga un laikietilpīga. Atbilstošs atalgojums šādiem speciālistiem ir nozares konkurētspējas pamats.

  Administratīvais slogs un regulējums: Licencēšana, atļaujas, pacientu datu aizsardzība un citi regulatīvie slogi veido papildu izmaksas.


     Pakalpojuma cena pati par sevi nav un nevar būt pierādījums nodokļu pārkāpumam. Saistīt augstas cenas ar vēlmi izvairīties no nodokļiem ir demagoģija, kas grauj uzticību visai profesijai un novērš uzmanību no patiesajām problēmām veselības aprūpes sistēmā.

 

     TVNET rakstā aprakstītās VID metodes ir jāvērtē kritiski, īpaši kontekstā ar samērīguma principu un datu aizsardzības jautājumiem.

 

  1. Datu salīdzināšana un pacientu konfidencialitāte: VID plāns salīdzināt pacientu gada ienākumu deklarācijās (D4 pielikumā) uzrādītos izdevumus ar zobārstniecības prakšu ienākumiem ir standarta nodokļu administrēšanas instruments. Tomēr Veselības inspekcijas iesaiste, lai piekļūtu informācijai par pacientu apmeklējumiem, rada nopietnus jautājumus par pacientu datu konfidencialitāti. Lai arī inspekcija apgalvo, ka sniedz tikai "nesensitīvu" informāciju (faktu par apmeklējumu), šī robeža ir ļoti trausla. Pacienta un ārsta attiecības balstās uz pilnīgu uzticēšanos, un apziņa, ka dati par vizītēm tiek nodoti nodokļu administrācijas vajadzībām, šo uzticību var iedragāt. Tas ir "slidenas nogāzes" arguments – kur ir garantija, ka nākotnē, ēnu ekonomikas apkarošanas vārdā, netiks pieprasīta vēl detalizētāka informācija?

 

  1. Absurdā deja par resertifikāciju – bīstams precedents: Vislielāko juridisko kritiku izraisa sākotnējais VID plāns sasaistīt zobārstu resertifikāciju ar "sniegto pakalpojumu apjoma prasībām". Ir apsveicami, ka šī iniciatīva, saskaroties ar profesionālo organizāciju pamatotiem iebildumiem, ir apturēta. Tomēr ir vērts analizēt tās juridisko absurditāti, jo tā atklāj satraucošu domāšanas veidu valsts pārvaldē.
  • Divu Atšķirīgu Jomu Sajaukšana: Ārstniecības personas sertifikācija ir process, kas apliecina personas profesionālo kvalifikāciju un kompetenci, tātad – garantē pacienta drošību. Savukārt nodokļu nomaksa ir saimnieciskās darbības finansiālās disciplīnas jautājums. Šo divu jomu sasaistīšana ir juridiski nekorekta un bīstama. Vai ārsts, kurš ir izcils profesionālis, bet kura uzņēmumam ir nodokļu parāds, pēkšņi zaudē savu medicīnisko kvalifikāciju?
  • Kompetences Pārkāpums (Ultra Vires): Sertificējošām iestādēm, piemēram, Latvijas Zobārstu asociācijai, nav ne juridiska mandāta, ne kompetences veikt nodokļu auditu. Uzdodot tām vērtēt "pakalpojumu apjomu" finansiālā kontekstā, valsts tām liktu pārkāpt savas pilnvaras.
  • Neiespējami Objektīvi Kritēriji: Kā pamatoti norādīja asociācija, nav iespējams noteikt objektīvu "plombīšu vai kronīšu skaitu", kas būtu jāveic ārstam. Šāda prasība novestu pie pilnīgas patvaļas un nebeidzamiem tiesu darbiem.

 

     Šīs idejas noraidīšana ir veselā saprāta uzvara, taču pats fakts, ka šāds plāns tika iekļauts oficiālā dokumentā, liecina par bīstamu tendenci meklēt vienkāršus, bet prettiesiskus risinājumus sarežģītām problēmām.

 

  Ekonomiskā realitāte: Vai zobārstu "vajāšana" aizlāpīs budžetu? Valsts vēlme palielināt budžeta ieņēmumus ir saprotama. Tomēr koncentrēšanās uz vienu specifisku nozari, radot tai pastiprinātu administratīvo slogu un negatīvu publicitāti, ilgtermiņā var radīt vairāk zaudējumu nekā ieguvumu.

  • Izmaksu pieaugums pacientiem: Kā pamatoti minēts pašā rakstā, pastiprināta kontrole un nepieciešamība nodrošināt perfektu atbilstību visām regulām neizbēgami sadārdzinās pakalpojumus. Izmaksas, kas saistītas ar papildu grāmatvedības un juridiskajiem pakalpojumiem, tiks iekļautas gala cenā, par ko maksās pacients.
  • Profesionāļu aizplūšana: Zobārstniecība ir globāli konkurētspējīga profesija. Radot naidīgu un neprognozējamu uzņēmējdarbības vidi Latvijā, mēs riskējam zaudēt augsti kvalificētus speciālistus, kuri izvēlēsies strādāt valstīs ar stabilāku un paredzamāku nodokļu politiku.
  • Resursu neefektīva izmantošana: Vai apjomīgu VID resursu novirzīšana vienas nozares padziļinātai kontrolei ir efektīvākais veids, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku kopumā? Iespējams, šie paši resursi sniegtu lielāku atdevi, ja tie tiktu izmantoti, piemēram, cīņai ar PVN shēmām vai kontrabandu.

 

     Neviens neapstrīd VID tiesības un pienākumu nodrošināt nodokļu iekasēšanu. Tomēr izvēlētajām metodēm ir jābūt tiesiskām, samērīgām un ekonomiski pamatotām. Zobārstniecības nozares izcelšana un publiska kaunināšana, balstoties uz vāju argumentāciju, neveicina ne tiesisko paļāvību, ne labprātīgu nodokļu nomaksu. Tā vietā tiek radīta baiļu un neuzticēšanās atmosfēra.


     Valsts budžeta problēmas nav risināmas ar īstermiņa "raganu medībām" pret atsevišķām profesijām. Ilgtspējīgs risinājums meklējams gudrā, paredzamā un taisnīgā nodokļu politikā, kas attiecas uz visiem tirgus dalībniekiem vienādi.\


     Mūsu birojs aicina ikvienu zobārstniecības prakses vadītāju, kurš saskaras ar VID pastiprinātu uzmanību vai kontroli, nekavējoties meklēt kvalificētu juridisko palīdzību. Ir būtiski nodrošināt, lai jebkuras pārbaudes notiktu stingri likuma ietvaros, ievērojot Jūsu tiesības un neaizskarot pacientu datu konfidencialitāti. Mēs esam gatavi aizstāvēt Jūsu intereses un nodrošināt, ka dialogs ar valsts institūcijām notiek profesionāli un tiesiski korekti.


Valsts budžeta lāpīšana uz zobārstu rēķina
ES čatu kontroles regula: juridiskā analīze un riski Jūsu privātumam
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 10. septembris
Eiropas Savienībā tiek virzīts pretrunīgi vērtēts regulas priekšlikums (COM(2022) 209), kura mērķis ir cīņa pret bērnu seksuālas izmantošanas materiālu (CSAM) tiešsaistē.
Apgabaltiesas spriedums kriptovalūtu nodokļu lietā: pierādīšanas nasta un tās sekas
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 9. septembris
Administratīvā apgabaltiesa 2025. gada 14. augustā ir pasludinājusi spriedumu lietā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķinu ienākumiem no virtuālās valūtas atsavināšanas.
Jaunais kriptoaktīvu ziņošanas regulējums - gaisma tuneļa galā vai bezjēdzīgs dokuments
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 8. septembris
No 2026. gada 1. janvāra Latvijā, tāpat kā visā Eiropas Savienībā, stāsies spēkā jauni noteikumi, kas paredz starptautisku automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem.
Digitālais eiro: juridiskie izaicinājumi un kriptovalūtas alternatīva alternatīva
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 3. septembris
Eiropas Savienībā tiek aktīvi virzīta ideja par digitālā eiro ieviešanu – Eiropas Centrālās bankas (ECB) emitētu digitālu valūtu, kas būtu pieejama visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Jaunais interešu pārstāvju saraksts un kā to izmantot  Jūsu biznesam
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 2. septembris
Sākot ar šī gada 1. septembri, Latvijas politiskajā un uzņēmējdarbības vidē tiek ieviests jauns spēles laukums – darbu sāk brīvprātīgs Interešu pārstāvju saraksts.
Darba likuma grozījumu projekts: Kāpēc neapmierināti ir gan darba devēji, gan darbinieki
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 28. augusts
Šajā rakstā aplūkosim kritiskākos grozījumu punktus, izvērtējot tos no abām perspektīvām.
Juridiskās konsultācijas attālināti vai rakstiski – izvēlieties sev piemērotāko
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 25. augusts
Mūsu birojā mēs augstu vērtējam jūsu laiku, ērtības un individuālās vajadzības.
Deklarētā adrese un juridiskā adrese
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 21. augusts
Mūsdienu dinamiskajā vidē, kur informācijas aprite ir ātra un nemitīga, spēja būt sasniedzamam oficiālai saziņai ir ne tikai labas prakses jautājums, bet arī juridiski nostiprināts pienākums ar nopietnām sekām tā neievērošanas gadījumā.
Mikrouzņēmumu nodokļa režīms – vai joprojām aktuāls
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 20. augusts
Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīms Latvijā tika ieviests, lai atvieglotu nodokļu administrēšanu un veicinātu mazo uzņēmumu darbību, piedāvājot vienkāršotu nodokļu maksāšanas kārtību.
OIK maksājumu atgūšanas tiesiskā pamatojuma analīze
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 14. augusts
Obligātā iepirkuma komponente (OIK) tika ieviesta Latvijas tiesību sistēmā ar mērķi veicināt elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) un augstas efektivitātes koģenerācijas stacijās.