Valsts budžeta lāpīšana uz zobārstu rēķina

Lauris Klagišs • 2025. gada 26. augusts

      Nesenā pagātnē mediju telpu pāršalca portāla TVNET publikācija "Cik maksā jūsu smaids? VID ķeras klāt zobārstiem", https://www.tvnet.lv/8309525/cik-maksa-jusu-smaids-vid-keras-klat-zobarstiem, kas sabiedrībā radījusi rezonansi un neizpratni profesionāļu aprindās. Raksts, lai gan atspoguļo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) plānus cīņai ar ēnu ekonomiku, vienlaikus izgaismo bīstamu tendenci – vienas konkrētas, augsti kvalificētas nozares demonizāciju, izmantojot populistiskus un juridiski apšaubāmus argumentus. Lai gan nodokļu nomaksa ir ikviena saimnieciskās darbības veicēja pienākums un ēnu ekonomikas apkarošana ir leģitīms valsts mērķis, metodes, ar kādām šis mērķis tiek sasniegts, nedrīkst pārkāpt tiesiskuma, samērīguma un labas pārvaldības principus. Šajā rakstā sniegsim juridisku analīzi par VID izteiktajām iniciatīvām un TVNET raksta radīto naratīvu.

 

     TVNET raksts iesākas ar emocionālu ievadu par zobārstniecības pakalpojumu augstajām cenām, atsaucoties uz pacientu sūdzībām sociālajos tīklos. Šāda pieeja apzināti vai neapzināti veido cēloņsakarību starp pakalpojuma cenu un iespējamu nodokļu nemaksāšanu. No juridiskā viedokļa šāds apgalvojums ir neiztur kritiku. Latvijā darbojas brīvais tirgus, un cenu veidošanos ietekmē virkne objektīvu faktoru.

  Augstas izmaksas: Mūsdienīga zobārstniecība prasa milzīgus kapitālieguldījumus augsto tehnoloģiju iekārtās, kvalitatīvos materiālos, telpu nomā un uzturēšanā atbilstoši stingrām higiēnas prasībām.

  Kvalificēts darbaspēks: Zobārsta un viņa komandas (asistentu, higiēnistu) izglītība un pastāvīga kvalifikācijas celšana ir dārga un laikietilpīga. Atbilstošs atalgojums šādiem speciālistiem ir nozares konkurētspējas pamats.

  Administratīvais slogs un regulējums: Licencēšana, atļaujas, pacientu datu aizsardzība un citi regulatīvie slogi veido papildu izmaksas.


     Pakalpojuma cena pati par sevi nav un nevar būt pierādījums nodokļu pārkāpumam. Saistīt augstas cenas ar vēlmi izvairīties no nodokļiem ir demagoģija, kas grauj uzticību visai profesijai un novērš uzmanību no patiesajām problēmām veselības aprūpes sistēmā.

 

     TVNET rakstā aprakstītās VID metodes ir jāvērtē kritiski, īpaši kontekstā ar samērīguma principu un datu aizsardzības jautājumiem.

 

  1. Datu salīdzināšana un pacientu konfidencialitāte: VID plāns salīdzināt pacientu gada ienākumu deklarācijās (D4 pielikumā) uzrādītos izdevumus ar zobārstniecības prakšu ienākumiem ir standarta nodokļu administrēšanas instruments. Tomēr Veselības inspekcijas iesaiste, lai piekļūtu informācijai par pacientu apmeklējumiem, rada nopietnus jautājumus par pacientu datu konfidencialitāti. Lai arī inspekcija apgalvo, ka sniedz tikai "nesensitīvu" informāciju (faktu par apmeklējumu), šī robeža ir ļoti trausla. Pacienta un ārsta attiecības balstās uz pilnīgu uzticēšanos, un apziņa, ka dati par vizītēm tiek nodoti nodokļu administrācijas vajadzībām, šo uzticību var iedragāt. Tas ir "slidenas nogāzes" arguments – kur ir garantija, ka nākotnē, ēnu ekonomikas apkarošanas vārdā, netiks pieprasīta vēl detalizētāka informācija?

 

  1. Absurdā deja par resertifikāciju – bīstams precedents: Vislielāko juridisko kritiku izraisa sākotnējais VID plāns sasaistīt zobārstu resertifikāciju ar "sniegto pakalpojumu apjoma prasībām". Ir apsveicami, ka šī iniciatīva, saskaroties ar profesionālo organizāciju pamatotiem iebildumiem, ir apturēta. Tomēr ir vērts analizēt tās juridisko absurditāti, jo tā atklāj satraucošu domāšanas veidu valsts pārvaldē.
  • Divu Atšķirīgu Jomu Sajaukšana: Ārstniecības personas sertifikācija ir process, kas apliecina personas profesionālo kvalifikāciju un kompetenci, tātad – garantē pacienta drošību. Savukārt nodokļu nomaksa ir saimnieciskās darbības finansiālās disciplīnas jautājums. Šo divu jomu sasaistīšana ir juridiski nekorekta un bīstama. Vai ārsts, kurš ir izcils profesionālis, bet kura uzņēmumam ir nodokļu parāds, pēkšņi zaudē savu medicīnisko kvalifikāciju?
  • Kompetences Pārkāpums (Ultra Vires): Sertificējošām iestādēm, piemēram, Latvijas Zobārstu asociācijai, nav ne juridiska mandāta, ne kompetences veikt nodokļu auditu. Uzdodot tām vērtēt "pakalpojumu apjomu" finansiālā kontekstā, valsts tām liktu pārkāpt savas pilnvaras.
  • Neiespējami Objektīvi Kritēriji: Kā pamatoti norādīja asociācija, nav iespējams noteikt objektīvu "plombīšu vai kronīšu skaitu", kas būtu jāveic ārstam. Šāda prasība novestu pie pilnīgas patvaļas un nebeidzamiem tiesu darbiem.

 

     Šīs idejas noraidīšana ir veselā saprāta uzvara, taču pats fakts, ka šāds plāns tika iekļauts oficiālā dokumentā, liecina par bīstamu tendenci meklēt vienkāršus, bet prettiesiskus risinājumus sarežģītām problēmām.

 

  Ekonomiskā realitāte: Vai zobārstu "vajāšana" aizlāpīs budžetu? Valsts vēlme palielināt budžeta ieņēmumus ir saprotama. Tomēr koncentrēšanās uz vienu specifisku nozari, radot tai pastiprinātu administratīvo slogu un negatīvu publicitāti, ilgtermiņā var radīt vairāk zaudējumu nekā ieguvumu.

  • Izmaksu pieaugums pacientiem: Kā pamatoti minēts pašā rakstā, pastiprināta kontrole un nepieciešamība nodrošināt perfektu atbilstību visām regulām neizbēgami sadārdzinās pakalpojumus. Izmaksas, kas saistītas ar papildu grāmatvedības un juridiskajiem pakalpojumiem, tiks iekļautas gala cenā, par ko maksās pacients.
  • Profesionāļu aizplūšana: Zobārstniecība ir globāli konkurētspējīga profesija. Radot naidīgu un neprognozējamu uzņēmējdarbības vidi Latvijā, mēs riskējam zaudēt augsti kvalificētus speciālistus, kuri izvēlēsies strādāt valstīs ar stabilāku un paredzamāku nodokļu politiku.
  • Resursu neefektīva izmantošana: Vai apjomīgu VID resursu novirzīšana vienas nozares padziļinātai kontrolei ir efektīvākais veids, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku kopumā? Iespējams, šie paši resursi sniegtu lielāku atdevi, ja tie tiktu izmantoti, piemēram, cīņai ar PVN shēmām vai kontrabandu.

 

     Neviens neapstrīd VID tiesības un pienākumu nodrošināt nodokļu iekasēšanu. Tomēr izvēlētajām metodēm ir jābūt tiesiskām, samērīgām un ekonomiski pamatotām. Zobārstniecības nozares izcelšana un publiska kaunināšana, balstoties uz vāju argumentāciju, neveicina ne tiesisko paļāvību, ne labprātīgu nodokļu nomaksu. Tā vietā tiek radīta baiļu un neuzticēšanās atmosfēra.


     Valsts budžeta problēmas nav risināmas ar īstermiņa "raganu medībām" pret atsevišķām profesijām. Ilgtspējīgs risinājums meklējams gudrā, paredzamā un taisnīgā nodokļu politikā, kas attiecas uz visiem tirgus dalībniekiem vienādi.\


     Mūsu birojs aicina ikvienu zobārstniecības prakses vadītāju, kurš saskaras ar VID pastiprinātu uzmanību vai kontroli, nekavējoties meklēt kvalificētu juridisko palīdzību. Ir būtiski nodrošināt, lai jebkuras pārbaudes notiktu stingri likuma ietvaros, ievērojot Jūsu tiesības un neaizskarot pacientu datu konfidencialitāti. Mēs esam gatavi aizstāvēt Jūsu intereses un nodrošināt, ka dialogs ar valsts institūcijām notiek profesionāli un tiesiski korekti.


Valsts budžeta lāpīšana uz zobārstu rēķina
Google Maps — jaunais policijas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. februāris
Kurzemes apgabaltiesas spriedums lietā Nr. 1A330055825 ir spilgts atgādinājums tam, ka tiesiskā valstī policijas fiksēts fakts nav akmenī kalta patiesība, ja tas nesakrīt ar realitāti uz ceļa.
Aplikācija
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 19. februāris
Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2026. gada 18. februārī publicēja jauno mobilo lietotni "Mans VID". Lai gan solījumi par ērtu čeku iesniegšanu un nodokļu grāmatiņas pārvaldību izklausās pievilcīgi, pirmie lietotāju testi iezīmē drūmu ainu – lietotne šobrīd drīzāk ir izaicinājums pacietībai, nevis palīgs.
Būvvaldes nolaidība un arhitekta nekompetence: Kurš maksās par 200 000 eiro vērtu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 18. februāris
Nesenais Administratīvās rajona tiesas spriedums lietā Nr. A420167925 ir skaudrs stāsts par to, kā parasts iedzīvotājs var kļūt par ķīlnieku sistēmai, kurā neviens ne par ko neatbild.
Vai Lexu un citi mākslīgā intelekta rīki aizstās advokātus
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 17. februāris
Daudzi man jautā, kur es ikdienā meklēju un atrodu tik daudz interesantus spriedumus, ko analizēt. Atbilde slēpjas tehnoloģijās — esmu savā darbā ieviesis mūsdienīgus rīkus, kas ļauj juridisko izpēti veikt pilnīgi citā līmenī.
Uzvara tiesā: Valdes locekļa atbildība nav automātiska – grāmatvedības dokumentu trūkums vēl nenozīm
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 16. februāris
Mūsu birojs nesen guva nozīmīgu uzvaru Kurzemes apgabaltiesā lietā, kas skar kritisku jautājumu ikvienam uzņēmējam: vai valdes loceklis personīgi atbild par visiem uzņēmuma parādiem, ja maksātnespējas procesa administratoram nav nodoti visi grāmatvedības dokumenti?
Īrnieka izlikšana parādu dēļ: Kas jāzina izīrētājam
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. februāris
Kopš 2021. gada, kad stājās spēkā jaunais Dzīvojamo telpu īres likums, tiesiskās attiecības starp izīrētāju un īrnieku ir kļuvušas skaidrākas un prognozējamākas.
VID patvaļai nav vietas: Tiesa atceļ nepamatoto lēmumu par nodokļu piedziņu no valdes locekļa
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 12. februāris
Vai VID var pieprasīt uzņēmuma nodokļu parādu segšanu no valdes locekļa personīgajiem līdzekļiem, ja vēl nav izsmeltas visas iespējas piedzīt parādu no paša uzņēmuma? Administratīvā rajona tiesa savā 2026. gada 16. janvāra spriedumā lietā Nr. A420193225 ir devusi skaidru atbildi – nē.
Sistemātiska nolaidība Latvijas pašvaldību datu aizsardzībā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 11. februāris
Nesenais Datu valsts inspekcijas (DVI) lēmumu vilnis, kas skāris aptuveni 40 Latvijas pašvaldības, ir izgaismojis satraucošu tendenci valsts pārvaldē – hronisku atbildības novelšanu un formālu pieeju iedzīvotāju datu drošībai.
Digitālā tiesvedība: Ieguvums, kas prasa atbildību
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 10. februāris
Mūsdienu tiesu sistēma Latvijā ir piedzīvojusi milzīgu lēcienu uz priekšu. Jāsaka liels paldies Tiesu administrācijai, kas jau kopš pandēmijas laikiem ir nodrošinājusi fantastisku iespēju piedalīties tiesas sēdēs attālināti.
VID bijušā ierēdņa bezatbildība bez robežām
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 9. februāris
Daudzi valsts pārvaldē strādājošie mēdz uzskatīt, ka pēc darba dienas beigām viņi kļūst par "parastiem pilsoņiem", uz kuriem dienesta noteikumi vairs neattiecas. Tomēr jaunākā Senāta prakse rāda pretējo – uzticība valsts amatpersonai ir nedalāma, un viens neapdomīgs brauciens ar auto vai e-pasta vēstule var pielikt pun