Valsts budžeta lāpīšana uz zobārstu rēķina

Lauris Klagišs • 2025. gada 26. augusts

      Nesenā pagātnē mediju telpu pāršalca portāla TVNET publikācija "Cik maksā jūsu smaids? VID ķeras klāt zobārstiem", https://www.tvnet.lv/8309525/cik-maksa-jusu-smaids-vid-keras-klat-zobarstiem, kas sabiedrībā radījusi rezonansi un neizpratni profesionāļu aprindās. Raksts, lai gan atspoguļo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) plānus cīņai ar ēnu ekonomiku, vienlaikus izgaismo bīstamu tendenci – vienas konkrētas, augsti kvalificētas nozares demonizāciju, izmantojot populistiskus un juridiski apšaubāmus argumentus. Lai gan nodokļu nomaksa ir ikviena saimnieciskās darbības veicēja pienākums un ēnu ekonomikas apkarošana ir leģitīms valsts mērķis, metodes, ar kādām šis mērķis tiek sasniegts, nedrīkst pārkāpt tiesiskuma, samērīguma un labas pārvaldības principus. Šajā rakstā sniegsim juridisku analīzi par VID izteiktajām iniciatīvām un TVNET raksta radīto naratīvu.

 

     TVNET raksts iesākas ar emocionālu ievadu par zobārstniecības pakalpojumu augstajām cenām, atsaucoties uz pacientu sūdzībām sociālajos tīklos. Šāda pieeja apzināti vai neapzināti veido cēloņsakarību starp pakalpojuma cenu un iespējamu nodokļu nemaksāšanu. No juridiskā viedokļa šāds apgalvojums ir neiztur kritiku. Latvijā darbojas brīvais tirgus, un cenu veidošanos ietekmē virkne objektīvu faktoru.

  Augstas izmaksas: Mūsdienīga zobārstniecība prasa milzīgus kapitālieguldījumus augsto tehnoloģiju iekārtās, kvalitatīvos materiālos, telpu nomā un uzturēšanā atbilstoši stingrām higiēnas prasībām.

  Kvalificēts darbaspēks: Zobārsta un viņa komandas (asistentu, higiēnistu) izglītība un pastāvīga kvalifikācijas celšana ir dārga un laikietilpīga. Atbilstošs atalgojums šādiem speciālistiem ir nozares konkurētspējas pamats.

  Administratīvais slogs un regulējums: Licencēšana, atļaujas, pacientu datu aizsardzība un citi regulatīvie slogi veido papildu izmaksas.


     Pakalpojuma cena pati par sevi nav un nevar būt pierādījums nodokļu pārkāpumam. Saistīt augstas cenas ar vēlmi izvairīties no nodokļiem ir demagoģija, kas grauj uzticību visai profesijai un novērš uzmanību no patiesajām problēmām veselības aprūpes sistēmā.

 

     TVNET rakstā aprakstītās VID metodes ir jāvērtē kritiski, īpaši kontekstā ar samērīguma principu un datu aizsardzības jautājumiem.

 

  1. Datu salīdzināšana un pacientu konfidencialitāte: VID plāns salīdzināt pacientu gada ienākumu deklarācijās (D4 pielikumā) uzrādītos izdevumus ar zobārstniecības prakšu ienākumiem ir standarta nodokļu administrēšanas instruments. Tomēr Veselības inspekcijas iesaiste, lai piekļūtu informācijai par pacientu apmeklējumiem, rada nopietnus jautājumus par pacientu datu konfidencialitāti. Lai arī inspekcija apgalvo, ka sniedz tikai "nesensitīvu" informāciju (faktu par apmeklējumu), šī robeža ir ļoti trausla. Pacienta un ārsta attiecības balstās uz pilnīgu uzticēšanos, un apziņa, ka dati par vizītēm tiek nodoti nodokļu administrācijas vajadzībām, šo uzticību var iedragāt. Tas ir "slidenas nogāzes" arguments – kur ir garantija, ka nākotnē, ēnu ekonomikas apkarošanas vārdā, netiks pieprasīta vēl detalizētāka informācija?

 

  1. Absurdā deja par resertifikāciju – bīstams precedents: Vislielāko juridisko kritiku izraisa sākotnējais VID plāns sasaistīt zobārstu resertifikāciju ar "sniegto pakalpojumu apjoma prasībām". Ir apsveicami, ka šī iniciatīva, saskaroties ar profesionālo organizāciju pamatotiem iebildumiem, ir apturēta. Tomēr ir vērts analizēt tās juridisko absurditāti, jo tā atklāj satraucošu domāšanas veidu valsts pārvaldē.
  • Divu Atšķirīgu Jomu Sajaukšana: Ārstniecības personas sertifikācija ir process, kas apliecina personas profesionālo kvalifikāciju un kompetenci, tātad – garantē pacienta drošību. Savukārt nodokļu nomaksa ir saimnieciskās darbības finansiālās disciplīnas jautājums. Šo divu jomu sasaistīšana ir juridiski nekorekta un bīstama. Vai ārsts, kurš ir izcils profesionālis, bet kura uzņēmumam ir nodokļu parāds, pēkšņi zaudē savu medicīnisko kvalifikāciju?
  • Kompetences Pārkāpums (Ultra Vires): Sertificējošām iestādēm, piemēram, Latvijas Zobārstu asociācijai, nav ne juridiska mandāta, ne kompetences veikt nodokļu auditu. Uzdodot tām vērtēt "pakalpojumu apjomu" finansiālā kontekstā, valsts tām liktu pārkāpt savas pilnvaras.
  • Neiespējami Objektīvi Kritēriji: Kā pamatoti norādīja asociācija, nav iespējams noteikt objektīvu "plombīšu vai kronīšu skaitu", kas būtu jāveic ārstam. Šāda prasība novestu pie pilnīgas patvaļas un nebeidzamiem tiesu darbiem.

 

     Šīs idejas noraidīšana ir veselā saprāta uzvara, taču pats fakts, ka šāds plāns tika iekļauts oficiālā dokumentā, liecina par bīstamu tendenci meklēt vienkāršus, bet prettiesiskus risinājumus sarežģītām problēmām.

 

  Ekonomiskā realitāte: Vai zobārstu "vajāšana" aizlāpīs budžetu? Valsts vēlme palielināt budžeta ieņēmumus ir saprotama. Tomēr koncentrēšanās uz vienu specifisku nozari, radot tai pastiprinātu administratīvo slogu un negatīvu publicitāti, ilgtermiņā var radīt vairāk zaudējumu nekā ieguvumu.

  • Izmaksu pieaugums pacientiem: Kā pamatoti minēts pašā rakstā, pastiprināta kontrole un nepieciešamība nodrošināt perfektu atbilstību visām regulām neizbēgami sadārdzinās pakalpojumus. Izmaksas, kas saistītas ar papildu grāmatvedības un juridiskajiem pakalpojumiem, tiks iekļautas gala cenā, par ko maksās pacients.
  • Profesionāļu aizplūšana: Zobārstniecība ir globāli konkurētspējīga profesija. Radot naidīgu un neprognozējamu uzņēmējdarbības vidi Latvijā, mēs riskējam zaudēt augsti kvalificētus speciālistus, kuri izvēlēsies strādāt valstīs ar stabilāku un paredzamāku nodokļu politiku.
  • Resursu neefektīva izmantošana: Vai apjomīgu VID resursu novirzīšana vienas nozares padziļinātai kontrolei ir efektīvākais veids, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku kopumā? Iespējams, šie paši resursi sniegtu lielāku atdevi, ja tie tiktu izmantoti, piemēram, cīņai ar PVN shēmām vai kontrabandu.

 

     Neviens neapstrīd VID tiesības un pienākumu nodrošināt nodokļu iekasēšanu. Tomēr izvēlētajām metodēm ir jābūt tiesiskām, samērīgām un ekonomiski pamatotām. Zobārstniecības nozares izcelšana un publiska kaunināšana, balstoties uz vāju argumentāciju, neveicina ne tiesisko paļāvību, ne labprātīgu nodokļu nomaksu. Tā vietā tiek radīta baiļu un neuzticēšanās atmosfēra.


     Valsts budžeta problēmas nav risināmas ar īstermiņa "raganu medībām" pret atsevišķām profesijām. Ilgtspējīgs risinājums meklējams gudrā, paredzamā un taisnīgā nodokļu politikā, kas attiecas uz visiem tirgus dalībniekiem vienādi.\


     Mūsu birojs aicina ikvienu zobārstniecības prakses vadītāju, kurš saskaras ar VID pastiprinātu uzmanību vai kontroli, nekavējoties meklēt kvalificētu juridisko palīdzību. Ir būtiski nodrošināt, lai jebkuras pārbaudes notiktu stingri likuma ietvaros, ievērojot Jūsu tiesības un neaizskarot pacientu datu konfidencialitāti. Mēs esam gatavi aizstāvēt Jūsu intereses un nodrošināt, ka dialogs ar valsts institūcijām notiek profesionāli un tiesiski korekti.


Valsts budžeta lāpīšana uz zobārstu rēķina
Būvnoteikumu grozījumi: Vai mazāk birokrātijas nozīmē dārgāku būvniecību un lielākus riskus
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 30. oktobris
2025. gada vasarā tika pieņemti un daļēji stājās spēkā ilgi gaidīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi".
Advokāta aizsardzība ir klienta aizsardzība: Latvija paraksta Eiropas Padomes Konvenciju
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 29. oktobris
Šo piektdien, 25. oktobrī, visā Eiropā tiek atzīmēta Eiropas Advokātu diena. Zīmīgi, ka 2025. gada tēma ir “Eiropas Padomes Konvencija par jurista profesijas aizsardzību” – instruments, kas ir būtisks ne tikai juristiem, bet ikvienam sabiedrības loceklim.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 28. oktobris
✔️ Nesenā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumā , kas stājies spēkā un nav pārsūdzams, ir nostiprināta būtiska tiesību norma attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tiesa atzina par nelikumīgu VID piemēroto sodu uzņēmuma valdes loceklei par informācijas nesniegšanu, jo pieprasītie grāmatvedības dokumenti reāli neeksistēja, nevis tika slēpti. Šis spriedums skaidri nodala atbildību par informācijas sniegšanu no atbildības par grāmatvedības kārtošanu. ✔️ Lieta sākās, kad VID uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu pret kāda uzņēmuma valdes locekli. VID bija pieprasījis sniegt detalizētu informāciju un to apliecinošus dokumentus (līgumus, grāmatvedības reģistrus, maksājumu dokumentus u.c.) par uzņēmuma veiktajiem darījumiem ar pašu valdes locekli trīs gadu periodā (2019., 2020. un 2021. gadā). Tā kā valdes loceklis neiesniedza visus pieprasītos dokumentus noteiktajā termiņā, VID amatpersona piemēroja naudas sodu 255 eiro apmērā. Šo lēmumu vēlāk negrozītu atstāja arī VID ģenerāldirektore. ✔️ Valdes loceklis vērsās tiesā, apstrīdot sodu. Viņa galvenais arguments bija fakts, ka viņa ir iesniegusi visus viņas rīcībā esošos dokumentus (paskaidrojumu, aizdevuma līgumu, gada pārskatus). Attiecībā uz pārējiem pieprasītajiem dokumentiem, konkrēti – grāmatvedības reģistriem – persona paskaidroja, ka tādi dokumenti vienkārši nav tikuši sagatavoti, jo uzņēmumam nav bijis nepieciešamās grāmatvedības programmas. Savukārt, VID, savā apelācijas sūdzībā uzstāja, ka šādiem dokumentiem "neapšaubāmi bija jābūt" uzņēmuma rīcībā un to neiesniegšana ir kvalificējama kā "informācijas nepienācīga sniegšana" saskaņā ar Administratīvo sodu likuma 3. panta otro daļu. ✔️ Gan pirmās instances tiesa (Rīgas rajona tiesa), gan apelācijas instance (Rīgas apgabaltiesa) nostājās personas pusē un VID piemēroto sodu atcēla. Tiesas savos spriedumos norādīja uz izšķirošu juridisku niansi: Sods piemērots par nepareizu pantu. Persona tika sodīta par informācijas nesniegšanu vai nepienācīgu sniegšanu. Taču tiesa konstatēja, ka persona ir sniegusi informāciju – visus dokumentus, kas viņas rīcībā bija , un papildus paskaidrojusi, kāpēc pārējie dokumenti neeksistē. VID pieņēmums nav pierādījums. Tiesa norādīja, ka VID viedoklis, ka dokumentiem "neapšaubāmi ir jābūt", ir tikai amatpersonas pieņēmums. Lietā nebija pierādījumu, ka persona būtu apzināti slēpusi dokumentus. Jānodala divi dažādi pārkāpumi. Tiesa skaidri atzina, ka iespējamā uzņēmuma grāmatvedības kārtošanas pienākuma nepildīšana (Grāmatvedības likuma pārkāpums) nevar tikt atzīta par informācijas sniegšanas pienākuma nepildīšanu. Tas, ka uzņēmums, iespējams, nav kārtojis grāmatvedību likumā noteiktajā kārtībā, būtu pamats citam administratīvā pārkāpuma procesam, nevis sodam par informācijas nesniegšanu. Rīgas apgabaltiesa noraidīja VID apelācijas sūdzību un atstāja negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru lieta tika izbeigta. ✔️ Ko tas nozīmē uzņēmējiem? Šis spriedums ir ļoti būtisks ikvienam uzņēmējam, kurš saņem informācijas pieprasījumus no VID. Tas nostiprina principu, ka VID nevar jūs sodīt par tādu dokumentu neiesniegšanu, kuri objektīvi neeksistē. Svarīgākie secinājumi: Atklāta komunikācija: Ja VID pieprasa dokumentus, kuri nav jūsu rīcībā vai nav tikuši sagatavoti, ir svarīgi sniegt rakstisku, pamatotu paskaidrojumu par to neesamības iemesliem, vienlaikus iesniedzot visus pārējos pieejamos dokumentus. Atbildības nodalīšana: Šis spriedums neattaisno grāmatvedības nekārtošanu. Tiesa skaidri norādīja, ka par to var iestāties cita veida atbildība. Tomēr tas neļauj VID piemērot sodu par informācijas nesniegšanu tikai tāpēc, ka dienests uzskata, ka dokumentiem vajadzēja būt. Pieņēmumi nav pierādījumi: VID ir jāpierāda, ka persona apzināti slēpj dokumentus vai sniedz nepatiesu informāciju, nevis tikai jāizsaka pieņēmums, ka dokumentiem "ir jābūt". Šī lieta demonstrē, cik svarīgi ir pārzināt savas tiesības un administratīvā procesa nianses, komunicējot ar valsts iestādēm.
Stambulas konvencijas denonsēšanas juridiskā analīze:
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 27. oktobris
Saeimas Ārlietu komisijas 2025. gada 22. oktobra ierosinājums iekļaut parlamenta sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" (turpmāk – Stambulas konvencija) iezīmē nozīmīgu pavērsienu Latvijas starptauti
Saņēmāt vēstuli no VID? Nesatraucieties – rīcības plāns 3 soļos
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 24. oktobris
Vēstule no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) daudziem uzņēmējiem un privātpersonām mēdz radīt tūlītēju satraukumu.
Kā pasargāt savu zīmolu? Praktisks ceļvedis preču zīmes reģistrācijai
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 23. oktobris
Jūsu uzņēmuma nosaukums, logo un sauklis ir daudz vairāk nekā tikai vārdi un attēli. Tas ir jūsu zīmols – reputācija, atpazīstamība un vērtība, ko esat cītīgi būvējuši.
Valdes locekļa atbildība: 5 praktiski soļi, kā pasargāt savu personīgo mantu
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 21. oktobris
Būt uzņēmuma valdē nozīmē uzņemties lielu atbildību. Lai gan šis amats paver plašas iespējas, tas vienlaikus ir saistīts ar riskiem, kas var skart ne tikai uzņēmuma...
Tiesa atstāj spēkā Rail Baltica būvatļauju, noraidot zemes īpašnieka sūdzību
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 17. oktobris
Administratīvā rajona tiesa ir noraidījusi zemes īpašnieka pieteikumu atcelt būvatļauju Rail Baltica trases posmam, apstiprinot valsts rīcības tiesiskumu nacionālas nozīmes projektu īstenošanā un skaidrojot tiesas kompetences robežas tehnisku projektēšanas risinājumu izvērtēšanā.
Vai no debatēm tiesā ir kāda jēga
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 16. oktobris
Kādā nesenā Administratīvās rajona tiesas sēdē, tiesnesis pirms debatēm norādīja, ka “Administratīvajā procesā debašu stadija ir atšķirīga, un debašu stadijai pēc būtības nav nekādas ietekmes uz rezultātu”.
Valsts drošība pret digitālo privātumu: Valsts policijas jaunā kriptovalūtu uzraudzības iepirkuma ju
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 14. oktobris
Digitālā vide ir kļuvusi par jaunu arēnu gan komercijai, gan noziedzībai. Kriptovalūtām arvien vairāk integrējoties finanšu sistēmā, tiesībaizsardzības iestādes meklē arvien modernākus rīkus, lai izsekotu nelikumīgām darbībām.