Valsts budžeta lāpīšana uz zobārstu rēķina

Lauris Klagišs • 2025. gada 26. augusts

      Nesenā pagātnē mediju telpu pāršalca portāla TVNET publikācija "Cik maksā jūsu smaids? VID ķeras klāt zobārstiem", https://www.tvnet.lv/8309525/cik-maksa-jusu-smaids-vid-keras-klat-zobarstiem, kas sabiedrībā radījusi rezonansi un neizpratni profesionāļu aprindās. Raksts, lai gan atspoguļo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) plānus cīņai ar ēnu ekonomiku, vienlaikus izgaismo bīstamu tendenci – vienas konkrētas, augsti kvalificētas nozares demonizāciju, izmantojot populistiskus un juridiski apšaubāmus argumentus. Lai gan nodokļu nomaksa ir ikviena saimnieciskās darbības veicēja pienākums un ēnu ekonomikas apkarošana ir leģitīms valsts mērķis, metodes, ar kādām šis mērķis tiek sasniegts, nedrīkst pārkāpt tiesiskuma, samērīguma un labas pārvaldības principus. Šajā rakstā sniegsim juridisku analīzi par VID izteiktajām iniciatīvām un TVNET raksta radīto naratīvu.

 

     TVNET raksts iesākas ar emocionālu ievadu par zobārstniecības pakalpojumu augstajām cenām, atsaucoties uz pacientu sūdzībām sociālajos tīklos. Šāda pieeja apzināti vai neapzināti veido cēloņsakarību starp pakalpojuma cenu un iespējamu nodokļu nemaksāšanu. No juridiskā viedokļa šāds apgalvojums ir neiztur kritiku. Latvijā darbojas brīvais tirgus, un cenu veidošanos ietekmē virkne objektīvu faktoru.

  Augstas izmaksas: Mūsdienīga zobārstniecība prasa milzīgus kapitālieguldījumus augsto tehnoloģiju iekārtās, kvalitatīvos materiālos, telpu nomā un uzturēšanā atbilstoši stingrām higiēnas prasībām.

  Kvalificēts darbaspēks: Zobārsta un viņa komandas (asistentu, higiēnistu) izglītība un pastāvīga kvalifikācijas celšana ir dārga un laikietilpīga. Atbilstošs atalgojums šādiem speciālistiem ir nozares konkurētspējas pamats.

  Administratīvais slogs un regulējums: Licencēšana, atļaujas, pacientu datu aizsardzība un citi regulatīvie slogi veido papildu izmaksas.


     Pakalpojuma cena pati par sevi nav un nevar būt pierādījums nodokļu pārkāpumam. Saistīt augstas cenas ar vēlmi izvairīties no nodokļiem ir demagoģija, kas grauj uzticību visai profesijai un novērš uzmanību no patiesajām problēmām veselības aprūpes sistēmā.

 

     TVNET rakstā aprakstītās VID metodes ir jāvērtē kritiski, īpaši kontekstā ar samērīguma principu un datu aizsardzības jautājumiem.

 

  1. Datu salīdzināšana un pacientu konfidencialitāte: VID plāns salīdzināt pacientu gada ienākumu deklarācijās (D4 pielikumā) uzrādītos izdevumus ar zobārstniecības prakšu ienākumiem ir standarta nodokļu administrēšanas instruments. Tomēr Veselības inspekcijas iesaiste, lai piekļūtu informācijai par pacientu apmeklējumiem, rada nopietnus jautājumus par pacientu datu konfidencialitāti. Lai arī inspekcija apgalvo, ka sniedz tikai "nesensitīvu" informāciju (faktu par apmeklējumu), šī robeža ir ļoti trausla. Pacienta un ārsta attiecības balstās uz pilnīgu uzticēšanos, un apziņa, ka dati par vizītēm tiek nodoti nodokļu administrācijas vajadzībām, šo uzticību var iedragāt. Tas ir "slidenas nogāzes" arguments – kur ir garantija, ka nākotnē, ēnu ekonomikas apkarošanas vārdā, netiks pieprasīta vēl detalizētāka informācija?

 

  1. Absurdā deja par resertifikāciju – bīstams precedents: Vislielāko juridisko kritiku izraisa sākotnējais VID plāns sasaistīt zobārstu resertifikāciju ar "sniegto pakalpojumu apjoma prasībām". Ir apsveicami, ka šī iniciatīva, saskaroties ar profesionālo organizāciju pamatotiem iebildumiem, ir apturēta. Tomēr ir vērts analizēt tās juridisko absurditāti, jo tā atklāj satraucošu domāšanas veidu valsts pārvaldē.
  • Divu Atšķirīgu Jomu Sajaukšana: Ārstniecības personas sertifikācija ir process, kas apliecina personas profesionālo kvalifikāciju un kompetenci, tātad – garantē pacienta drošību. Savukārt nodokļu nomaksa ir saimnieciskās darbības finansiālās disciplīnas jautājums. Šo divu jomu sasaistīšana ir juridiski nekorekta un bīstama. Vai ārsts, kurš ir izcils profesionālis, bet kura uzņēmumam ir nodokļu parāds, pēkšņi zaudē savu medicīnisko kvalifikāciju?
  • Kompetences Pārkāpums (Ultra Vires): Sertificējošām iestādēm, piemēram, Latvijas Zobārstu asociācijai, nav ne juridiska mandāta, ne kompetences veikt nodokļu auditu. Uzdodot tām vērtēt "pakalpojumu apjomu" finansiālā kontekstā, valsts tām liktu pārkāpt savas pilnvaras.
  • Neiespējami Objektīvi Kritēriji: Kā pamatoti norādīja asociācija, nav iespējams noteikt objektīvu "plombīšu vai kronīšu skaitu", kas būtu jāveic ārstam. Šāda prasība novestu pie pilnīgas patvaļas un nebeidzamiem tiesu darbiem.

 

     Šīs idejas noraidīšana ir veselā saprāta uzvara, taču pats fakts, ka šāds plāns tika iekļauts oficiālā dokumentā, liecina par bīstamu tendenci meklēt vienkāršus, bet prettiesiskus risinājumus sarežģītām problēmām.

 

  Ekonomiskā realitāte: Vai zobārstu "vajāšana" aizlāpīs budžetu? Valsts vēlme palielināt budžeta ieņēmumus ir saprotama. Tomēr koncentrēšanās uz vienu specifisku nozari, radot tai pastiprinātu administratīvo slogu un negatīvu publicitāti, ilgtermiņā var radīt vairāk zaudējumu nekā ieguvumu.

  • Izmaksu pieaugums pacientiem: Kā pamatoti minēts pašā rakstā, pastiprināta kontrole un nepieciešamība nodrošināt perfektu atbilstību visām regulām neizbēgami sadārdzinās pakalpojumus. Izmaksas, kas saistītas ar papildu grāmatvedības un juridiskajiem pakalpojumiem, tiks iekļautas gala cenā, par ko maksās pacients.
  • Profesionāļu aizplūšana: Zobārstniecība ir globāli konkurētspējīga profesija. Radot naidīgu un neprognozējamu uzņēmējdarbības vidi Latvijā, mēs riskējam zaudēt augsti kvalificētus speciālistus, kuri izvēlēsies strādāt valstīs ar stabilāku un paredzamāku nodokļu politiku.
  • Resursu neefektīva izmantošana: Vai apjomīgu VID resursu novirzīšana vienas nozares padziļinātai kontrolei ir efektīvākais veids, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku kopumā? Iespējams, šie paši resursi sniegtu lielāku atdevi, ja tie tiktu izmantoti, piemēram, cīņai ar PVN shēmām vai kontrabandu.

 

     Neviens neapstrīd VID tiesības un pienākumu nodrošināt nodokļu iekasēšanu. Tomēr izvēlētajām metodēm ir jābūt tiesiskām, samērīgām un ekonomiski pamatotām. Zobārstniecības nozares izcelšana un publiska kaunināšana, balstoties uz vāju argumentāciju, neveicina ne tiesisko paļāvību, ne labprātīgu nodokļu nomaksu. Tā vietā tiek radīta baiļu un neuzticēšanās atmosfēra.


     Valsts budžeta problēmas nav risināmas ar īstermiņa "raganu medībām" pret atsevišķām profesijām. Ilgtspējīgs risinājums meklējams gudrā, paredzamā un taisnīgā nodokļu politikā, kas attiecas uz visiem tirgus dalībniekiem vienādi.\


     Mūsu birojs aicina ikvienu zobārstniecības prakses vadītāju, kurš saskaras ar VID pastiprinātu uzmanību vai kontroli, nekavējoties meklēt kvalificētu juridisko palīdzību. Ir būtiski nodrošināt, lai jebkuras pārbaudes notiktu stingri likuma ietvaros, ievērojot Jūsu tiesības un neaizskarot pacientu datu konfidencialitāti. Mēs esam gatavi aizstāvēt Jūsu intereses un nodrošināt, ka dialogs ar valsts institūcijām notiek profesionāli un tiesiski korekti.


Valsts budžeta lāpīšana uz zobārstu rēķina
Darba samaksas pārredzamība
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. oktobris
āpat kā uzticams sargsuns sargā māju, jaunā Eiropas direktīva turpmāk daudz stingrāk sargās darbinieku tiesības uz taisnīgu un caurskatāmu atalgojumu.
 labs atgādinājums pašvaldībām par šķietami elementāru tiesiskas valsts principu
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. oktobris
Zemgales apgabaltiesas 2026. gada 29. septembra spriedums ir ļoti labs atgādinājums pašvaldībām par šķietami elementāru tiesiskas valsts principu
Kad parāda piedziņas prasījumam var iebilst ar noilgumu
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. oktobris
Saņemot parādu piedzinēja vēstuli vai tiesas dokumentus par senām kredītsaistībām, vispirms jāpārbauda, kad sācies noilgums, kāds termiņš piemērojams un vai kreditors spēj pierādīt tā savlaicīgu pārtraukšanu.
bojāta gāzes skaitītāja plomba vēl nenozīmē, ka patērētājam var piestādīt rēķinu
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. oktobris
Iedomājieties situāciju: gāzes skaitītājam tiek konstatēta bojāta plomba. Nav zināms, kad bojājums radies, nav droši zināms, kura persona to izdarījusi, taču, analizējot iepriekšējo gāzes patēriņu, tiek secināts, ka pārkāpums varētu būt sācies pirms vairākiem gadiem.
Policists provocē pārkāpumu
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. oktobris
Vai policijas darbinieks drīkst personai, kura atrodas acīmredzamā alkohola reibumā, likt sēsties pie automašīnas stūres, bet pēc tam izsaukt citu policijas ekipāžu un ziņot par braukšanu reibumā?
VID zaudē tiesā
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 1. oktobris
Administratīvā rajona tiesa 2026. gada 29. septembrī lietā Nr. A420198625 pieņēma ļoti interesantu spriedumu, kas, manuprāt, būtu rūpīgi jāizlasa ne tikai sabiedriskā labuma organizācijām, bet arī pašam Valsts ieņēmumu dienestam. Strīds šķietami bija vienkāršs.
CSDD datu noplūde
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 1. oktobris
zināms, daudzi no mums ir vērsušies pie VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) ar prasījumu izvērtēt faktiskās rīcības prettiesiskumu un atlīdzināt nemantisko kaitējumu saistībā ar apjomīgo datu noplūdi.
Valdes locekļu atbildība un fiktīva aktīvu atsavināšana nodokļu parādu gadījumos
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 1. oktobris
Zvērinātu advokātu praksē bieži jāsaskaras ar komplicētiem valdes locekļu atbildības un nodokļu parādu piedziņas jautājumiem.
Firmas.lv advokāta darbā
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 30. septembris
Advokāta darbā bieži vien būtiskākais nav tikai zināt likumu. Tikpat svarīgi ir iespējami ātri saprast, ar ko patiesībā ir darīšana – kāds ir uzņēmums, kas aiz tā stāv, kāda ir tā finanšu situācija, vai uzņēmumam nav bijušas būtiskas izmaiņas, nodokļu problēmas, maksātnespējas pazīmes vai citi riski.
Vai maksātnespējas administrators drīkst pieņemt mantojumu parādnieka vietā
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 29. septembris
Nesenajā Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 15. septembra lēmumā (detalizēti skatāms failā SKC-646-2026.docx) ir sniegta būtiska atziņa par mantojuma tiesību personisko raksturu un to aizsardzību fiziskās personas maksātnespējas procesā.