VID uzsāks lielāko skaidras naudas uzraudzību Latvijas vēsturē
Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku un veicinātu caurspīdīgāku finanšu sistēmu, Latvijā tiek ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā attiecībā uz skaidras naudas darījumiem. Jaunā kārtība paredz, ka bankas un citas finanšu iestādes sniegs Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par klientu veiktajiem lielāka apjoma skaidras naudas darījumiem.
Finanšu iestādēm būs pienākums ziņot par skaidra snaudas izmaksas darījumiem, kuru summa sasniedz vai pārsniedz 1500 eiro, kā arī par skaidras naudas iemaksas darījumiem, kuru summa sasniedz vai pārsniedz 750 eiro.
Šīs izmaiņas ir daļa no valdības apstiprinātā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna, un to mērķis ir mazināt "aplokšņu" algu izmaksu un ienākumu slēpšanu. Finanšu ministrija uzsver, ka jaunais regulējums neskars godprātīgus nodokļu maksātājus un neradīs papildu pienākumus vai ierobežojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Šim apgalvojumam mūsu advokātu birojs gan nevar piekrist turpmāk aprakstīto iemeslu dēļ.
1. Saskaņā ar Latvijas Finanšu nozares asociācijas aplēsēm, nosakot skaidras naudas iemaksas darījumu robežu no 750 eiro, viena mēneša laikā Finanšu izlūkošanas dienests (FID) un VID iegūtu informāciju par aptuveni 28 000 fiziskām personām, kas iemaksājušas ap 43 miljoniem eiro, un aptuveni 18 000 juridiskajām personām, kas kontos iemaksājušas ap 83 miljoniem eiro. Tāpat pēc kredītiestāžu aplēsēm viena mēneša laikā skaidras naudas izmaksas virs 1500 eiro veic aptuveni 3800 privātpersonu, kopumā izņemot ap 23 miljoniem eiro, un ap 540 uzņēmumu, kas izņem ap 60 miljoniem eiro.
Tātad tieši tik daudziem iedzīvotājiem un uzņēmējiem būs jāatskaitās VID par katru pārmaksāto eiro.
2. Savukārt skaidras naudas izmaksu darījumu apjoms 1500 eiro apmērā ir noteikts augstāks, ņemot vērā, ka finanšu sistēmai jau ir zināma naudas līdzekļu izcelsme, un tādējādi šeit ir varbūtēji zemāki riski naudas izcelsmei. Attiecīgi par skaidras naudas izmaksām lielākā uzmanība tiks pievērsta mazo uzņēmumu un to valdes locekļu kontiem, lai kopsakarā ar risku analīzi un uzņēmuma atrašanos ārpus A reitinga tiktu novērtēta iespējamo līdzekļu ieguve “aplokšņu” algu maksāšanas riskiem.
Tas nozīmē, ka ar B reitingu novērtēto uzņēmumu valdes locekļi, iemaksājot vairāk kā 750 eiro vai izmaksājot vairāk kā 1500 eiro, droši var gatavoties VID apmeklējumam ar mērķi sniegt paskaidrojumus.
3. Arī godprātīgiem nodokļu maksātājiem nepatīk, kad valsts ierēdņi viņiem “skatās uz pirkstiem”. Ja godprātīgs uzņēmējs nolēmis savu plašo ģimeni aizvest ilgākā ceļojumā uz kādu eksotiskāku valsti, kurā ir ierobežoti bezskaidras naudas norēķini, un šādam nolūkam bankomātā izņem godīgi nopelnītos 10 000 eiro, no kuriem viņam pēc ceļojuma pāri paliek 3000 eiro, un viņš izvēlas tos iemaksāt atpakaļ, tad pavisam droši VID “pelēkās mājas” apmeklējums būs garantēts.
Ko darīt godprātīgiem nodokļu maksātājiem, kuri ir nomaksājuši visus nodokļus, bet kuriem nepatīk, ka VID ierēdņi “skatās uz pirkstiem”? Veram vaļā kontus vairākās bankās, izmantojam arī ģimenes locekļu kontus, sadalām iemaksājamās un izmaksājamās summas tā, lai nepārsniegtu noteiktos sliekšņus, un nepiesaistītu nepamatotu VID uzmanību.
